Arī pēc pasaules čempionāta noslēguma Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Rūdolfs Balcers saglabājis vietu turnīra labāko piespēlētāju pirmajā desmitniekā.
Svētdien Somija pasaules čempionāta finālā ar 3:1 pieveica Kanādu, kamēr bronza tika Krievijai.
Tikmēr Latvijas izlase savas gaitas planētas meistarsacīkstēs noslēdza pēc grupu turnīra, nespējot kvalificēties ceturtdaļfinālam un sacensībās ierindojoties desmitajā vietā. Statistikas rādītājos latvieši gan palikuši, jo labāko piespēlētāju rādītājā Balcers ar astoņām piespēlēm septiņos mačos noslēgumā ieņēma septīto vietu, bet līderis ar 13 piespēlēm bija zviedrs Viljams Nīlanders, kurš aizvadīja tikai par spēli vairāk.
Par turnīra rezultatīvāko hokejistu kļuva tas pats Nīlanders, kurš astoņās spēlēs guva piecus vārtus un veica 13 rezultatīvas piespēles, bet tālāk ar sešiem vārtiem un desmit piespēlēm sekoja krievs Ņikita Kučerovs, kurš aizvadīja desmit mačus. Viņš kļuva par šīs sezonas rezultatīvāko hokejistu Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Rezultatīvākais no Latvijas hokejistiem bija Balcers, kurš ar vieniem vārtiem un astoņām piespēlēm šajā rādītājā bija 22.pozīcijā.
Labāko vārtu guvēju sarakstā Roberts Bukarts ar četriem precīziem metieniem tikmēr ieņēma dalītu 16.vietu, kamēr pirmais ar astoņām ripām bija kanādietis Marks Stouns, kurš turnīra noslēgumā tika atzīts par vērtīgāko hokejistu.
Iemetienu rādītājā astotajā vietā ierindojās Teodors Bļugers, kurš uzvarēja 126 no 201 iemetiena jeb 62,69%, kamēr pirmais ar 72,73% jeb 40 no 55 bija Nīlanders. Latvijas uzbrucējs piedalījās visvairāk iemetienos šajā turnīrā. Savukārt sodītāko spēlētāju sarakstā Ralfs Freibergs un Māris Bičevskis ieņēma otro un trešo vietu, abiem attiecīgi nopelnot 27 un 25 soda minūtes.
Vārtsargu statistikā abi Latvijas izlasē spēlējušie hokejisti Elvis Merzļikins un Kristers Gudļevskis noslēdza pirmo desmitnieku. Merzļikins kopumā atvairīja 91,41% metienu, kamēr viņa kolēģis Gudļevskis tika galā ar 90,91%. Savukārt pirmais ar 94,58% bija krievs Andrejs Vasiļevskis.
Komandu vērtējumā Latvija bija ceturtā labākā vairākumu izmantotāja, jo komanda realizēja desmit no 29 vairākumiem, kas bija 34,48%. Procentuāli labākais vairākums grupu turnīrā bija Kanādai, kas izmantoja desmit no 24 iespējām (41,67%). Savukārt mazākumu neitralizēšanā Latvijas valstsvienība bija astotā, jo vārtus neielaida 17 no 22 gadījumiem, kas bija 77,27%. Līdere šajā rādītājā bija Krievija, kas vārtus ielaida tikai divos no 24 gadījumiem (91,67%). Zīmīgi, ka vienreiz Krievijai, tai spēlējot mazākumā, vārtus guva Latvijas hokejisti.
Latvijas valstsvienība bija arī turnīra trešā rupjākā komanda, jo tā septiņās spēlēs nopelnīja kopumā 96 soda minūtes. Izlases spēles šajā čempionātā bija arī kupli apmeklētas - komandas mačus kopumā noraudzījās 58 440 skatītāji jeb vidēji 8348 spēlē, kas bija trešais labākais rādītājs. Līdere ar caurmērā 9041 apmeklētāju tikmēr bija Čehija, kamēr Krievija ar 8783 skatītājiem bija otrā.