Latvija meklē nākamos līderus uzbrukumā. Somijā bez agresorvalstīm sākas PČ hokejā

Pasaules čempionāta pirmajā dienā tiks aizvadītas četras no kopumā 64 spēlēm. Dienas pirmajos mačos pulksten 16.20 B grupā spēkosies Latvija un ASV, bet A grupā tiksies Francija un Slovākija. Pirmā spēļu diena noslēgsies ar diviem – Somijas un Norvēģijas, Vācijas un Kanādas – dueļiem pulksten 20.20.

Latvijas hokeja izlases mērķis pirms katra pasaules čempionāta ir ceturtdaļfināla sasniegšana. Lai arī Latvijas Hokeja federācija (LHF) Aigara Kalvīša vadīšanas laikā ir atmetusi oficiāla mērķa izvirzīšanu, tomēr skaidrs, ka turnīrs būs veiksmīgs, ja izdosies sasniegt izslēgšanas spēles. Katru gadu var jautāt, vai šīm cerībām ir pamats, un vēsture drīzāk teiks, ka nav. Ceturtdaļfinālā iepriekšējo reizi Latvija spēlēja 2018. gadā, bet kopš 2000. gada tas izdevies tikai trīs reizes. Šogad Latvijas izlasei apakšgrupā pretiniekos ticis "lielais četrinieks" – Somija, Čehija, Zviedrija un ASV, tāpēc labāko astotnieka sasniegšanai būs kāda no šīm komandām jāatstāj "aiz strīpas".

Pirms pasaules čempionāta publicētajos valstsvienību pieteikumos augstākā līmeņa hokeja zvaigznes nevarēs redzēt, tomēr pastāv iespēja, ka kāds Nacionālās hokeja līgas (NHL) spīdeklis pievienosies savai izlasei turnīra laikā, kad komanda izstāsies no Stenlija kausa izcīņas.

Ņemot vērā, ka "Helsinki Halli" pieder Krievijas oligarhiem Romānam Rotenbergam un Genādijam Timčenko, čempionāta spēles tika pārceltas uz Helsinku ledus halli ("Helsingin jaahalli"), kurā var sapulcēties 8200 cilvēku. Tas gan ir ievērojami mazāk nekā "Helsinki Halli" ar vairāk nekā 13 000 cilvēku ietilpību.

Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) no 2022. gada pasaules čempionāta izslēdza Krievijas Olimpisko komandu (KOK) un Baltkrieviju. Tieši baltkrieviem vajadzēja būt vienā grupā ar Latvijas izlasi. Savukārt tādai hokeja valstij kā Krievija tas ir pietiekami liels trieciens. Izslēgto komandu vietā stājās Francija un Austrija, kuras bija rangā visaugstāk esošās izlases no valstīm, kas nespēlē augstākajā divīzijā.

IIHF vēsta, ka brīdī, kad Krievijas un Baltkrievijas izlases varēs atgriezties starptautiskajā apritē, tiks vērtēta to iekļaušana IIHF čempionātu programmā. Saglabājot pašreizējo čempionātu hierarhiju, Krievija un Baltkrievija augstākajā divīzijā nespēlēs vairākus gadus.

Krievijai tika atņemtas arī 2023. gada pasaules čempionātu rīkošana gan junioriem, gan pieaugušajiem. Tomēr IIHF savos paziņojumos ļoti izvairījās no lietu saukšanas īstajos vārdos, Krievijas iebrukumu Ukrainā nepieminot.

Baltkrievija otro turnīru pēc kārtas izjūt savas valsts režīma sekas. 2021. gada pasaules čempionātam vajadzēja notikt Minskā un Rīgā, tomēr situācija sarežģījās pēc 2020. gada vasarā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad valstī izcēlās lieli protesti, iebilstot pret Aleksandra Lukašenko uzvaru. Toreiz IIHF paziņoja, ka pasaules čempionāts nevarēs notikt Minskā "drošības problēmu dēļ, kuras ir ārpus IIHF kontroles". Turnīru rīkoja tikai Rīga.

Merzļikins pirms turnīra bija gatavs aizvadīt visas spēles, taču viņam aiz muguras būs Artūrs Šilovs un Dāvis Gustavs Grigals. Vītoliņš bija priecīgs, redzot Šilova progresu šajā sezonā, slavējot viņu pēc 41 atvairītā metiena un "sausā" aizvadītās spēles pret Kazahstānu. Šilovs 21 gada vecumā turpina sev izkarot vietu Vankūveras "Canucks" sistēmā, bet 23 gadus vecais Grigals dosies uz savu otro pasaules čempionātu pēc vēl vienas veiksmīgas sezonas NCAA čempionātā.

Ņemot vērā Merzļikina gatavību spēlēt un Šilova progresu, var pārāk nepārdzīvot, ka šoreiz izlasei nebūs Eiropas hokejā sevi pierādījušie Jānis Kalniņš, kuram sezona gan izvērtās samocīta, un Ivars Punnenovs.

Latvijas hokeja izlasei šis būs pirmais pasaules čempionāts pēc lielisko uzbrucēju Kaspara Daugaviņa, Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma karjeras beigšanas valstsvienībā. Viņi punktu pielika pēc neveiksmīgajām Pekinas olimpiskajām spēlēm, tāpat izlasē vairs nespēlēs tāda stabila vērtība kā Gints Meija. Tāpēc Harijam Vītoliņam būs jāpaļaujas uz atjauninātu sastāvu, bet uzbrukuma līnijā iztrūkums būs arī Miks Indrašis, kurš guva savainojumu jau pirmajā pārbaudes spēlē pret Šveici. Bufalo "Sabres" uzbrucējs Zemgus Girgensons izlasei atteica ģimenes apstākļu dēļ.

Sagaidāms, ka Latvijas izlases triecienmaiņa būs Rūdolfs Balcers, Rodrigo Ābols un Ronalds Ķēniņš. Balcers Sanhosē "Sharks" rindās aizvadītajā sezonā iekrāja 11 vārtus un 12 rezultatīvas piespēles 61 spēlē, Ābols Zviedrijas spēcīgākajā līgā guva 34 rezultativitātes punktus (14+20) 47 spēlēs, bet astoņās izslēgšanas spēlēs viņam septiņi vārti un trīs piespēles. Savukārt Ķēniņš "Lausanne" komandā Šveicē 43 spēlēs guva 20 punktus (7+13), bet izslēgšanas spēlēs viņam astoņos mačos trīs punkti (1+2). Sākot sagatavošanās posmu, Vītoliņš bija bažīgs par to, ka komandai būs izteikts pirmais virknējums, bet pārējie vairāk līdzināsies ceturtajai maiņai. Vai situācija būs tik dramatiska, parādīs laiks, taču no uzbrucējiem izlaušanās sezonu aizvadīja Nikolajs Jeļisejevs, rezultatīvs Zviedrijas otrajā un trešajā līgā bija Rihards Marenis, vārtu garšu Austrijā sajutis būs arī Renārs Krastenbergs. Arī Mārtiņam Dzierkalam Čehijas čempionātā sezona bija pietiekami solīda.

"Delfi" raidījumā "Aizmugure" hokeja treneris Normunds Sējējs arī pauda satraukumu par uzbrukuma līniju, vaicājot: "Kas tos "golus" metīs? Gribi vai negribi, bet jāpiekrīt Vītoliņam, ka daudzi spēlētāji, kas šobrīd ir izlasē, savos klubos pat īsti nav līderi, pirmās vai otrās maiņas spēlētāji. Tikai dažus varētu par tādiem nosaukt. Tam ir ļoti liela nozīme," teica Sējējs.

Aizsardzības līnijā atrasts balanss starp pieredzējušiem un jaunajiem spēlētājiem. Kārlis Čukste, Sandis Smons, Roberts Mamčičs un Arvils Bergmanis debitēs pasaules čempionātā, bet Kristaps Sotnieks un Artūrs Kulda būs ar lielāko pieredzi. Jānis Jaks un Kristaps Zīle aizvadīs savu sesto un piekto pasaules čempionātu, tāpēc viņiem arī pietiekami daudz spēļu aiz muguras valstsvienības kreklā. Vai šie spēlētāji aizsarga līnijā spēs kompensēt Uvja Balinska un Oskara Cibuļska nespēlēšanu? Arī par to varēs pārliecināties tikai turnīra gaitā.

"Aizsardzība ar vārtsargu – uzskatu, ka tur vairāk vai mazāk viss būs kārtībā," teica Sējējs.

Latvijas izlase turnīra sākumā nepieteiks visus 25 aizbraukušos hokejistus. Treneri pasekos līdzi NHL Stenlija kausa spēlēm, lai noskaidrotu, vai atbrīvosies Teodors Bļugers un Kristiāns Rubīns, kuri ir Pitsburgas "Penguins" un Toronto "Maple Leafs" rīcībā.

Latvijas izlase gaidāmajā pasaules čempionātā būs ceturtā jaunākā komanda, un komandas vidējais vecums būs 26,04 gadi. Jaunāks sastāvs būs tikai Slovākijai (24,44), Kanādai (24,92) un ASV (24,96).

"Manās acīs debitanti ir U-21 spēlētāji, kuriem nav liela pieredze, kuri tiek iemesti kā aukstā ūdeni – uzreiz pamatsastāvā. Pārējos varbūt var nosaukt par debitantiem, jo viņiem ir pirmais čempionāts, bet es viņus redzu vairāk kā pieredzējušus valstsvienības spēlētājus, nevis kā debitantus," raidījumā "Aizmugure" teica Herberts Vasiļjevs.

Latvijas hokejisti, gatavojoties gaidāmajam pasaules čempionātam, nospēlēja sešas pārbaudes spēles. Latvija aizvadīja pārbaudes mačus ar Franciju, vispirms zaudējot ar 1:2, bet dienu vēlāk uzvarot ar 3:2. Tad Veinfeldenē latvieši tikās ar Šveici un piedzīvoja divus zaudējumus ar 2:5 un 1:3. Sagatavošanās posma noslēgumā "Arēnā Rīga" Latvija izcīnīja divas pārliecinošas uzvaras ar 5:0 un 5:1 pār Kazahstānu.

"Pluss noteikti ir tas, ka izlasei ir pievienojies Elvis Merzļikins – viņš ar savu meistarību un harizmu var radīt ļoti labu atmosfēru komandā. No otras puses – daudzi smagsvari ir aizgājuši – šis būs pirmais gads bez Karsuma, Daugaviņa, Meijas, Dārziņa. Būs daudz debitantu, līdz ar to varam šo gadu uztvert kā pārejas posmu, kas sniegs vīziju, kāda mums būs tā nākotnes hokeja komanda. Šī ir milzīga iespēja jaunajam sastāvam – būtu jābūt lielai motivācijai parādīt labāko, ko var," sacīja bijušais Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis, kurš šajā pavasarī būs eksperts LTV studijā.

Latvijas izlases pretinieku sastāvos spožākā zvaigzne būs Sets Džounss no Čikāgas "Blackhawks" komandas. Viņš aizvadītajā vasarā noslēdza astoņu gadu līgumu par kopējo summu 76 miljoni dolāru. Aizsargs sezonu noslēdza ar pieciem vārtu guvumiem un 46 rezultatīvām piespēlēm. Kopumā ASV izlase uz čempionātu atvedusi jaunu sastāvu, un starp izceļamajiem spēlētājiem varētu būt pagājušajā sezonā 82 spēles aizvadījušais Merzļikina komandas biedrs "Blue Jackets" rindās Endrū Pīks (2+13) un Neits Šmits no Vinipegas "Jets" (77 spēlēs 4+28). Visi trīs iepriekš nosauktie spēlētāji ir aizsargi, bet no uzbrucējiem labāko sezonu NHL aizvadīja Ostins Vatsons, kurš Otavas "Senators" rindās guva 10 vārtus un izdarīja sešas piespēles 67 spēlēs.
Sagaidāms, ka amerikāņiem pirmais vārtsargs būs Alekss Nedaļkovičs, kurš Detroitas "Red Wings" sastāvā 59 spēlēs vidēji ielaida 3,31 vārtus un atvairīja 90,1% metienu.

Somijas izlases sastāvā septiņi hokejisti aizvadītajā sezonā Eiropas līgās guva vairāk nekā 40 rezultativitātes punktus. Rezultatīvāko sniegumu demonstrēja latvieša Oskara Batņas komandas biedrs Somijas klubā "Jukurit" Petruss Palmu, 59 spēlēs gūstot 26 vārtus un izdarot 33 piespēles. Sastāvā būs arī viens no labākajiem Eiropā spēlējošajiem aizsargiem Miko Lehtonens, kura spēlēšana izlasē šogad bija skandaloza. Viņam neizdevās pārtraukt līgumu ar Sanktpēterburgas SKA pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, tāpēc viņš sezonu noslēdza KHL, tomēr pēc situācijas izskaidrošanas viņam vieta sastāvā atradās. Somiem ierindā būs tādi iepriekš pasaules čempionātos iepazīti spēlētāji kā Marko Antila, Ville Poka, Jūso Hietanens, bet no NHL palīgā atbraukuši Joels Armia (Monreālas "Canadiens") un Juho Lammiko (Vankūveras "Canucks"). Pazudis nav arī Covid-19, un tas liegs dalību turnīrā Henri Jokiharju no Bufalo " Sabres" un Miro Āltonenam, taču Nešvilas "Predators" uzbrucējs Mikaels Granlunds piekritis steigt palīgā.

Zviedrijas izlasei pēc piedzīvotā fiasko Rīgas čempionātā, neiekļūstot izslēgšanas spēlēs, izdevās sapulcēt sešus spēlētājus no NHL klubiem. Spožākais no šiem spēlētājiem ir Rasmuss Dalīns no "Sabres" vienības. Viņš 2018. gadā draftā tika izvēlēts ar pirmo numuru, bet aizvadītajā sezonā izcēlās ar 13 vārtiem un 40 piespēlēm 80 spēlēs. Šveices līgā 58 punktu sezona (10+48) bija Henrikam Temmernesam.

Čehijas izlasē spēlēs Balcera komandas biedrs Tomašs Hertls, kurš aizvadītajā sezonā 82 spēlēs guva 30 vārtus un izdarīja 34 rezultatīvas piespēles. Aizsargs Filips Hroneks Detroitas "Red Wings" rindās iekrāja 78 spēles, piecus vārtus un 33 piespēles, savukārt Romāns Červenka Šveices līgā izcēlās ar 20 vārtiem un 44 rezultatīvām piespēlēm 52 spēlēs. Čehiem vārtsarga līnijā būs Karels Vejmelka no Arizonas "Coyotes", un viņš aizvadīja 52 spēles, vidēji ielaida 3,68 vārtus un atvairīja 89,8% metienu.

Austrijai, Norvēģija un Lielbritānijai sastāvā varbūt nav skaļākie uzvārdi, bet tas nenozīmē, ka ar šīm komandām nevajadzētu rēķināties. Latvijas izlase iepriekš ir "apdedzinājusies" pret nosacītajiem pastarīšiem.

A apakšgrupā Kanādas izlasē būs rezultatīvu sezonu aizvadījušie Pjērs Luks Dubuā (Vinipegas "Jets", 81 spēle, 28+32) un Metjū Barzals (Ņujorkas "Islanders", 73 spēles, 15+44). Vismaz 30 rezultativitātes punktus aizvadītajā NHL sezonā no Kanādas izlases spēlētājiem sasniedza 11 hokejisti, kas parāda, ka meistarības šajā komandā netrūks.

Dānijas izlasē spēlēs Nikolajs Ēlerss, kuram "Jets" rindās 62 spēlēs 28 vārtu guvumi un 27 rezultatīvas piespēles. Vācijas izlasē spēlēs Tims Šticle no Otavas "Senators", kuram 22 vārti un 36 piespēles 79 spēlēs. Morics Zaiders ("Red Wings") nospēlēja visas 82 NHL spēles, gūstot septiņus vārtus un izdarot 43 piespēles. Šveices izlasē būs vēl viens Balcera komandas biedrs "Sharks" rindās Timo Maiers, kurš 77 spēlēs guva 35 vārtus un atdeva 41 rezultatīvu piespēli. Viņš kopā ar Ņūdžersijas "Devils" spēlētāju Niko Hišīru (21+39) un Detroitas "Red Wings" hokejistu Piusu Zateru (15+21) dosies palīgā izlasei. Šveiciešiem kopumā septiņi spēlētāji būs no NHL klubiem.

Latvijas izlasei no pasaules čempionāta gaidāmajiem pretiniekiem tikai Lielbritānijas izlase ir maz zināma. Pasaules čempionāta elitē abas komandas tā arī nav tikušās, bet pēdējā spēle bija 2013. gadā olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kurā izdevās uzvarēt ar rezultātu 6:2. Vienus no vārtiem toreiz guva arī šobrīd sastāvā esošais Ķēniņš.

Pārējās valstsvienības iepriekšējos gados redzētas bieži. Latvijas izlasei spēles pret ASV bijušas pietiekami līdzīgas. Pērn Rīgā Latvija pēc neizšķirta pirmajā periodā (2:2) otrajā trešdaļā ielaida divus vārtus un piedzīvoja zaudējumu ar 2:4, bet pirms tam 2018. gadā Herningā izdevās pret amerikāņiem iegūt punktus. Gaidāmās spēles pret ASV kontekstā var pieminēt diezgan klišejisko prognozi, ka turnīra sākumā amerikāņi vēl nebūs iespēlējušies un atraduši savstarpējo sapratni, tāpēc var cerēt uz labu sniegumu. Gluži kā pirms gada pret Kanādu, kas vēlāk kļuva par čempioni.

Pasaules čempionātā Rīgā punktu izdevās iegūt arī pret otru finālisti Somijas izlasi, zaudējot tikai pagarinājumā. Pret Somiju un Zviedriju Latvija spēlēja arī olimpiskajās spēlēs Pekinā, zaudējot diezgan līdzīgās spēlēs (2:3 un 1:3).

Norvēģija Latvijai kļuvusi par principiālu pretinieci un Rīgā pirms gada spēja izcīnīt uzvaru pagarinājumā. Savukārt Čehija pasaules čempionātos vēl nav uzvarēta, tikai vienreiz izdevās ar to nospēlēt neizšķirti, un tas bija tālajā 2006. gadā.

Iepriekšējie mači pasaules čempionātos pret Latvijas izlases nākamajiem pretiniekiem:

ASV (13. maijā pulksten 16.20)
1997. gada 27. aprīlis, Turku – 4:5 (1:2, 2:0, 1:3)
1998. gada 11. maijs, Cīrihe – 3:2 (0:1, 1:0, 2:1)
2000. gada 7. maijs, Sanktpēterburga – 1:1 (1:0, 0:0, 0:1)
2001. gada 30. aprīlis, Ķelne – 2:0 (0:0, 1:0, 1:0)
2002. gada 29. aprīlis, Karlstāde – 2:3 (0:3, 1:0, 1:0)
2005. gada 3. maijs, Insbruka – 1:3 (1:0, 0:1, 0:2)
2006. gada 13. maijs, Rīga – 2:4 (0:0, 1:2, 1:2)
2008. gada 2. maijs, Halifaksa – 0:4 (0:1, 0:1, 0:2)
2009. gada 25. aprīlis, Berne – 2:4 (1:1, 1:2, 0:1)
2013. gada 5. maijs, Helsinki – 1:4 (0:0; 1:2; 0:2)
2014. gada 15. maijs, Minska – 6:5 (2:1;1:2;3:2)
2017. gada 13. maijs, Ķelne – 3:5 (1:0; 2:3; 0:2)
2018. gada 10. maijs, Herninga – 2:3 (1:1, 1:1, 0:0, 0:1) – pagarinājumā
2021. gada 27. maijs, Rīga – 2:4 (2:2, 0:2, 0:0)

Somija (14. maijā pulksten 20.20)
1998. gada 2. maijs, Bāzele – 0:6 (0:1, 0:5, 0:0)
2005. gada 9. maijs, Insbruka – 0:0 (0:0, 0:0, 0:0)
2006. gada 7. maijs, Rīga – 0:5 (0:0, 0:2, 0:3)
2008. gada 9. maijs, Halifaksa – 1:2 (1:0, 0:1, 0:1)
2011. gada 2. maijs, Bratislava – 2:3 (0:1, 1:0, 1:1, 0:0, 0:1) – pēcspēles metienos
2013. gada 14. maijs, Helsinki – 2:3 (1:1, 0:1, 1:0, 0:1) – pagarinājumā
2014. gada 15. maijs, Minska – 3:2 (1:1;0:1;2:0)
2018. gada 6. maijs, Herninga – 1:8 (0:3, 0:2, 1:3)
2021. gada 30. maijs, Rīga – 2:3 (1:1, 0:1, 1:0, 0:1) – pagarinājumā

Norvēģija (16. maijā pulksten 16.20)
1938. gada 12. februāris, Prāga – 3:1 (1:0, 0:1, 0:0, 2:0)
1997. gada 3. maijā, Turku – 6:3 (2:1, 4:0, 0:2)
1999. gada 15. maijs, Lillehammere – 7:1 (3:0, 1:1, 3:0)
2006. gada 16, maijs, Rīga – 4:2 (2:0, 1:1, 1:1)
2007. gada 7. maijs, Maskava – 4:7 (2:3, 0:3, 2:1)
2008. gada 11. maijs, Halifaksa – 4:1 (2:1, 1:0. 0:1)
2010. gada 16. maijs, Manheima – 5:0 (0:0, 0:0, 5:0)
2012. gada 12. maijs, Stokholma – 0:3 (0:1, 0:2, 0:0)
2016. gada 17. maijs, Sanktpēterburga – 1:3 (1:1; 0:2; 0:0)
2018. gada 5. maijs, Herninga – 3:2 (0:2, 1:0, 1:0, 1:0)
2019. gada 21. maijs, Bratislava – 4:1 (0:1, 1:0, 3:0)
2021. gada 28. maijs, Rīga – 3:4 (2:1, 0:1, 1:1, 0:0, 1:0) – pēcspēles metienos

Čehija (19. maijā pulksten 20.20)
1932. gada 15. marts, Berlīne (Eiropas čempionāts) – 0:7 (0:3, 0:2, 0:2)
1939. gada 4. februāris, Cīrihe – 0:9 (0:3, 0:3, 0:3)
2000. gada 11. maijs, Sanktpēterburga – 1:3 (0:0, 1:3, 0:0)
2002. gada 2. maijs, Jenčēpinga – 1:3 (0:2, 0:0, 1:1)
2004. gada 24. aprīlis, Prāga – 1:3 (0:3, 0:0, 1:0)
2006. gada 5. maijs, Rīga – 1:1 (1:1, 0:0, 0:0)
2010. gada 17. maijs, Manheima – 1:3 (0:0, 0:2, 1:1)
2011. gada 30. aprīlis, Bratislava – 2:4 (1:1, 1:1, 0:2)
2012. gada 10. maijs, Stokholma – 1:3 (0:0, 1:1, 0:2)
2015. gada 2. maijs, Prāga – 2:4 (1:0, 1:3, 0:1)
2016. gada 7. maijs, Maskava – 3:4 (0:2, 1:0, 2:1, 0:0, 0:1) – pēcspēles metienos
2019. gada 16. maijs, Bratislava – 3:6 (2:0, 0:4, 1:2)

Austrija (20. maijā pulksten 20.20)
2004. gada 3. maijs – 5:2 (0:1, 3:1, 2:0)
2007. gada 6. maijs – Maskava, 5:1 (1:0, 1:0, 3:1)
2009. gada 29. aprīlis, Berne – 2:0 (1:0, 0:0, 1:0)
2011. gada 8. maijs, Košice – 4:1 (2:0, 1:0, 1:1)
2013. gada 7. maijs, Helsinki – 3:6 (1:2, 1:2, 1:2)
2015. gada 9. maijs, Prāga – 2:1 (0:1, 1:0, 0:0, 1:0) – pagarinājumā
2019. gada 11. maijs, Bratislava – 5:2 (1:0, 0:0, 4:1)

Lielbritānija (22. maijā pulksten 16.20):
1932. gada 19. marts, Berlīne (Eiropas čempionāts) – 2:5
1935. gada 21. janvāris, Davosa – 1:5 (0:1, 1:2, 0:2)
1938. gada 14. februāris, Prāga – 1:5 (0:1, 0:2, 1:2)
1993. gada 1. septembris, Šefīlda (Olimpisko spēļu kvalifikācija) – 8:4 (1:2;4:2;3:0)
1995. gada 21. aprīlis, Bratislava (pasaules čempionāta B divīzija) – 8:4 (3:1;1:0;4:3)
1996. gada 10. aprīlis, Eindhovena (pasaules čempionāta B divīzija) – 6:5 (1:1;4:4;1:0)
1999. gada 13. novembris, Šefīlda (pasaules čempionāta kvalifikācija) – 0:0 (0:0;0:0;0:0)
2013. gada 7. februāris, Rīga (Olimpisko spēļu kvalifikācija) – 6:2 ( 2:1; 1:0; 3:1 )

Zviedrija (24. maijā pulksten 12.20)
1997. gada 2. maijs, Turku – 1:1 (0:0, 0:0, 1:1)
1999. gada 6. maijs, Oslo – 3:4 (1:1, 0:2, 2:1)
2000. gada 30. aprīlis, Sanktpēterburga – 1:3 (0:2, 1:1, 0:0)
2001. gada 29. aprīlis Ķelne – 2:5 (1:2, 1:2, 0:1)
2003. gada 26. aprīlis, Turku – 1:3 (1:2, 0:1, 0:0)
2004. gada 5. maijs, Prāga – 1:4 (0:3, 0:0, 1:1)
2005. gada 10. maijs, Insbruka – 1:9 (0:3, 0:2, 1:4)
2007. gada 30. aprīlis, Maskava – 2:8 (0:1, 0:3, 2:4)
2009. gada 27. aprīlis, Berne – 3:2 (0:1, 2:0, 0:1, 1:0)
2010. gada 14. maijs, Manheima – 2:4 (1:3, 0:0, 1:1)
2012. gada 15. maijs, Stokholma – 0:4 (0:2, 0:1, 0:1)
2015. gada 5. maijs, Prāga – 1:8 (0:1, 1:3, 0:4)
2016. gada 6. maijs, Maskava – 1:2 (0:1; 0:0; 1:0; 0:1)
2017. gada 11. maijs, Ķelne – 0:2 (0:1, 0:0, 0:1)
2019. gada 20. maijs, Bratislava – 4:5 (0:1, 1:1, 3:3)