Bez ego un 'čīkstēšanas'. Latvijas izlases panākuma pamatā – vienotais kolektīvs

Pēc mača Zviedrijas hokejisti nokārtām sejām gāja cauri mediju zonai, bet tiklīdz viņi iegāja ģērbtuvē, bija dzirdama nūju laušana. No Latvijas ģērbtuves ik pa laikam bija dzirdami priecīgi izsaucieni, un hokejisti, kuri sarunājās ar žurnālistiem darīja zināmu, ka viņi grib doties pie pārējās komandas. "Gribas pēc iespējas ātrāk tikt tur," sacīja Rodrigo Ābols.

Savukārt Ralfs Freibergs pēc mača norādīja, ka uzreiz par pašu maču runāt negribas, jo "analīzi taisīsim rīt." Vārds "komanda" pēcspēles intervijās izskanēja visbiežāk, un Ābols pamatoja, ar ko šī komanda atšķīrās no iepriekšējiem gadiem.

"Nav ego, visi komandu liek priekšā sev," teica Ābols. "Kā mēs bloķējām ripas, kā mēs cīnījāmies viens par otru. Kāds nopelna noraidījumu, bet mēs to izturam. Neviens neapvainojas, virza viens otru uz priekšu, un tas dod rezultātu. Tādā komandā nekad neesmu spēlējis."

Ābola teikto apstiprināja arī Kristiāns Rubīns, kurš valstsvienībai steidza palīgā uzreiz pēc sezonas beigām Ziemeļamerikā. Ielēkt braucošā vilcienā nav vieglākais uzdevums, turklāt Rubīnam tas notika ļoti straujā tempā. Viņš sezonu noslēdza aizvadītajā sestdienā, pirmdien viņš jau bija Rīgā, bet otrdien – piedalījās izšķirošajā spēlē par iekļūšanu ceturtdaļfinālā pret Šveici. "Viņi visi palīdzēja man pārdzīvot negulētās naktis un stundu starpības. Cepuri viņiem nost. Man viņiem jāsaka paldies, ka deva man iespēju. Viņi izcīnīja šo pozīciju, man atlika pievienoties un darīt maksimāli daudz, lai palīdzētu komandai uzvarēt," teica Rubīns.

Komandas vienotības veidošanās notika jau no treniņnometnes pirmās dienas, kad tika noteikti skaidri noteikumi. "Ja kādam kaut kas nepatīk, ja kāds kaut ko negrib darīt, tad varbūt laicīgi var pateikt, ka jāiet atvaļinājumā," tiešs bija galvenais treneris Harijs Vītoliņš.

Freibergs izcēla vēl vienu faktu, kas iepriekš varbūt palicis nepieminēts.