Kāds būtu Ziemeļamerikas sports, ja pielāgotos Eiropas futbola sistēmai

Izdevums "Bleacher Report" salīdzinājis, kas notiktu ar Ziemeļamerikas populārākajiem sporta veidiem, ja tie pieņemtu Eiropas populārākā sporta veida – futbola – dzīves veidu.

Ja Ziemeļamerikas populārākā līga - Amerikāņu futbola līga (NFL) - pieņemtu Eiropas futbola noteikumus, tad amerikāņiem nāktos iztikt bez "Super Bowl", viena no skatītākajiem sporta pasākumiem pasaulē.

NFL čempionu noskaidro izslēgšanas spēlēs un kulminācija ir fināls jeb labi zināmais "Super Bowl", kas ir jau ne tikai sporta notikums, bet visas Ziemeļamerikas dzīves viens no svarīgākajiem notikumiem. "Super Bowl" ierasti ir liels šovs, kurā uzstājas pasaules mūzikas zvaigznes, spēlei ir milzīga televīzijas auditorija, translāciju tiesības maksā lielu naudu, bet TV kompānijas par reklāmām gūst fantastiskus ienākumus.

Ziemeļamerikas sportā reklāmas tirgus stipri atšķiras no Eiropas futbola tirgus, lai gan abos lielas summas ienāk no sponsoriem.

Ziemeļamerikā klubi prāvus ienākumus gūst no līdzjutējiem, kuri apmeklē spēles un atstāj naudiņu dažādos veidos, piemēram, aktīvi pērkot fanu atribūtiku. Līdzīgi kā Eiropā, Ziemeļamerikas profesionālajiem klubiem ienākumus nodrošina arī izdevīgi TV līgumi, taču līgumi ar reklāmdevējiem krasi atšķiras. Tāpat Ziemeļamerikas sportā spēlētājiem uz formām nav sponsoru, bet gan komandu nosaukumi.

Kā ziņo "Bloomberg", Eiropas futbola vadošās sešas līgas tikai no kreklu sponsoriem iegūst 778 miljonus ASV dolāru, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Iespējams, ka arī drīzumā līdzīgu praksi ieviesīs Ziemeļamerikā, jo šo ideju jau sākusi apspriest Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vadība.

Ja Eiropā algu apmēru nosaka spēlētāju tirgus un kluba rocība, Ziemeļamerikas sportā pārsvarā visās līgās ir ieviesti "algu griesti". Izņēmums ir beisbola līga (MLB), kurā gan bagātākajiem klubiem ir īpašs nodoklis, lai daudz maz būtu finansiāls līdzsvars starp klubiem.

Tikmēr Eiropas futbolā nevienā no lielākajām līgām nav "algu griesti", tāpēc Eiropas futbola zvaigznes pelna daudz vairāk. NBA vislabāk apmaksātais basketbolists Kobe Braiants pērn saņēma 30,5 miljonus ASV dolāru, tikmēr portugāļu futbola zvaigznes Krištianu Ronaldu pamatalga "Real Madrid" sastāvā ir 49 miljoni ASV dolāru.

Kā norāda "Bleacher Report", ja atceltu "algu griestus", tad Ziemeļamerikā lielākās sporta zvaigznes saņemtu nenormālas summas, krietni augtu algu starpība starp zvaigznēm un pārējiem spēlētājiem. Tomēr "algu griestu" atcelšana novestu pie neadekvātām naudas izmaksām, kas krietni kaitētu Ziemeļamerikas sporta sistēmai.

Eiropas futbolā katrā valstī ir izveidota pakāpeniska čempionāta sistēma, lielākās līgas nav slēgtas, atšķirībā no Ziemeļamerikas sporta.

Eiropas futbolā populārākajās līgās divas vai trīs vājākās komandas zaudē vietu stiprāko sabiedrībā un nākamajā sezonā cīnās zemākā līgā. Ja Ziemeļamerika sekotu Eiropas futbola sistēmai, tad nākamgad, visticamāk, NBA nebūtu vienas no līgas vērtībām Ņujorkas "Knicks", kas šobrīd ir starp pastarītēm. "Knicks" nākamgad nāktos spēlēt NBA Attīstības līgā, kurā pārsvarā spēlē NBA tuvākās rezerves. Savukārt no NHL uz AHL nāktos doties Latvijas līdzjutējiem iemīļotajai Bufalo "Sabres" komandai, kurā spēlē Zemgus Girgensons.

Ja Ziemeļamerikas sports ieviestu Eiropas futbola sistēmu, būtu arī daži uzlabojumi, ar kuriem šobrīd Ziemeļamerikā grūti cīnās.

Ja katru gadu vājākā komanda zaudētu vietu stiprāko sabiedrībā, tad klubi cīnītos katrā spēlē. Tas palīdzētu, piemēram, NFL un NBA, kur vājākie klubi sezonas beigās mēdz "nejauši zaudēt" un cīnās par vājākā kluba "titulu", kas dod lielākas priekšrocības jauno spēlētāju draftā un tiesības izvēlēties potenciāli jaunu zvaigzni. Vājāko izkrišana tad palīdzētu līgu vadībai cīnīties ar šo klubu sevis "gremdēšanu".

Tāpat izkrišanas principa ieviešana palīdzētu Ziemeļamerikas sportam izvairīties no neinteresantām spēlēm. "Blecher Report" par piemēru min decembrī notikušo NFL spēli starp "Tennesse Titans" un "Jacksonville Jaguars", par kuru bijusi ļoti maza interese, jo komandām tobrīd nebija nekādu cerību iekļūt "play off". Ja šīs spēles zaudētājam nāktos izkrist uz zemāku līgu un gadu cīnīties ar vājākām komandām, tad spēlei būtu pavisam cita nozīme un laukumā būtu spriedze, kas piesaistītu līdzjutēju uzmanību.

Eiropas futbola "kārtības noteikumi" palīdzētu dažiem Ziemeļamerikas klubiem atvieglot dzīvi cīņā ar finansiāli dārgajiem, bet nevajadzīgiem spēlētājiem.

Ziemeļamerikas klubiem ir nelielas cerības atbrīvoties no dārga sportista, ja spēlētājs dažādu iemeslu dēļ vairs nav tik lietderīgs laukumā. Klubam vajag atrast citu klubu, kurš labprāt pieņemtu tik dārgu spēlētāju un maksātu viņam lielu algu. Tomēr darījumu praktiski ir neiespējami veikt, jo ir dažādi nosacījumi - jāveic spēlētāju apmaiņa, jāiekļaujas "algu griestos", nedrīkst atdot pa brīvu, utt.

Eiropas futbolā ir vienkāršāk, jo nav spēlētāju maiņa starp klubiem, bet gan futbolistu pārejas. Līdz ar to, spēlētājam pārejot uz citu klubu, iepriekšējais līgums tiek lauzts. Tiesa, lai notiktu futbolista pāreja, klubam ir jāatrod potenciālais pircējs, kā arī pašam spēlētājam jāvienojas par individuālo līgumu, kas ne vienmēr izdodas.

Eiropas futbola pāreju sistēma ir labāka jaunajiem talantiem, kuri sākotnēji netiek pie lielāka spēles laika. Ja kādā lielā klubā jauns talants vēl nav nopelnījis vietu pamatsastāvā, klubs viņu aizdod kādai vājākai vienībai, kur viņš gūs spēļu praksi. Ziemeļamerikas sportā šādi piemēri nav daudz, pārsvarā izceļas NHL, kur klubiem ir iespēja savu jauno talantu "iespēlēt" fārmklubā.

Ziemeļamerikas sportā tomēr ar naudu tik traki "nemētājas", kā to pēdējos gados dara Eiropas futbola grandi.

Cīņā par čempionu titulu Eiropas spēcīgākie klubi pērk vislabākos spēlētājus, tādējādi labāko spēlētāju pārejas ir mērāmas miljonos dolāru. Kopš 2004.gada 22 Spānijas futbola klubi ir iesnieguši bankrota prasību, kas būtu graujoši jebkurai Ziemeļamerikas sporta līgai. Savukārt Anglijas futbola kluba "Manchester City" zaudējumi 2012.gadā, kad kļuva par Anglijas čempioniem, bija 156 miljoni ASV dolāru. Vēl pirms gada tikai pieci Anglijas premjerlīgas klubi strādājuši ar pozitīvu bilanci, raksta "Bleacher Report".

NFL kluba "New England Patriots" īpašnieks Roberts Krafts savulaik izteicās, ka labprāt investētu Eiropas futbolā, taču tikai gadījumā, ja tiktu ieviesti izdevumu un algu regulējumi. ""Manchester City" kļuva par čempioniem un strādāja ar 156 miljonu zaudējumiem. Es labāk šo naudu ziedotu labdarībai. Uzskatu, ka jebkura veida uzņēmējdarbībai ir jāspēj sevi uzturēt."

Ziemeļamerikā profesionālajiem klubiem ir viens galvenais turnīrs, kurā ir regulārā sezona un tad seko izslēgšanas turnīrs.

Eiropas futbolā klubi spēlē dažādās sacensībās. Piemēram, "Barcelona" šobrīd vienlaicīgi piedalās Spānijas čempionātā, Spānijas Karaļa kausā un UEFA Čempionu līgā. Kā norāda "Bleacher Report", Ziemeļamerikā nevarētu iedomāties, ka Stenlija kausa ieguvēji Losandželosas "Kings" paralēli regulārajai sezonai spēlētu arī kādā citā turnīrā.

Anglijā, piemēram, ir ne tikai Anglijas kauss, bet vēl arī Anglijas līgas kauss. Piemēram, Anglijas līgas kausā šajā sezonā piedalās 736 komandas no dažādām līgām. "Bleacher Report" ironiski norāda - vai varat iedomāties NCAA basketbola "Marta trakumu", kurā piedalītos 736 komandas?