Bertāns pret Lauvu: tiesa noraida uzņēmēja prasību pret basketbolistu  (54)

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa piektdien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Iepriekš vēstīts, ka prasība bija celta saistībā ar 2009. gada 14. janvārī noslēgto līgumu par basketbolista karjeras attīstības pakalpojumiem, ko Bertāns kopā ar vecākiem noslēdza, būdams nepilngadīgs. Līgumā bija noteikts, ka Bertānam jāmaksā atlīdzība 10% apmērā no ienākumiem 15 gadu laikā, tātad līdz 2024. gadam, bet par maksājumu kavējumu jāmaksā līgumsods.

Lieta apgabaltiesā tika skatīta atkārtoti pēc tam, kad Augstākā tiesa (AT) daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 24. novembra spriedumu. AT šajā lietā bija norādījusi, ka Bertāna līgums atzīstams par līgumu starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju.

Apgabaltiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies SIA "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Ja līguma noteikumi tam neatbilst, tad tiesai jāvērtē, vai līguma noteikumi ir taisnīgi. Šajā gadījumā bija veicama netaisnīguma pārbaude, portālam "Delfi" norāda Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Dace Kantsone.

Kā skaidro tiesnese, apgabaltiesa ir salīdzinājusi līguma noteikumus ar basketbola nozarē pastāvošo starptautisko un ārvalstu praksi un secināja, ka atlīdzības apmērs var tikt noteikts 10% apmērā, taču līguma termiņš ar aģentu praksē tiek noteikts uz laiku līdz diviem gadiem, bet ar basketbola klubu līdz četriem gadiem, kā to paredz FIBA noteikumi.

Tiesa ņēma vērā arī pastāvošo praksi līgumu nosacījumos ar jaunajiem talantiem – ja spēlētājs pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vēlas pāriet uz citu klubu, kompensācijas apmērs parasti tiek noteikts atkarībā no kluba veiktajiem ieguldījumiem spēlētāja attīstībā, uzsver tiesa.

Apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka SIA "BAA Rīga" nav varējusi pierādīt, ka pakalpojumi sniegti atbilstoši līgumam, kas paredzēja gan rakstveidā saskaņotu pakalpojumu sniegšanas programmu, gan pakalpojumu izpildes pieņemšanas un nodošanas aktus, bet šādi dokumenti nekad nav tikuši parakstīti.

"Tiesas kolēģijas ieskatā SIA "BAA Rīga" līgumā paredzētie noteikumi neatbilst konkrētajā nozarē dominējošai tirgus praksei un salīdzinājumā ar to ir netaisnīgi," uzsver tiesnese Dace Kantsone.

Tiesnese skaidro, ka SIA "BAA Rīga" nebija pakļauta FIBA noteikumiem, jo nebija ne aģents, ne klubs: "Tā kā Dāvis Bertāns līgumu nebija slēdzis kā profesionālis un Dāvja Bertāna gadījumā līgums ir atzīts par patērētāja līgumu, tad netaisnīgie līguma noteikumi nav piemērojami. Gan Patērētāju tiesību aizsardzības likums, gan Senāta un Eiropas Savienības tiesas judikatūra paredz, ka šādā gadījumā netaisnīgos līguma noteikumus nepiemēro vispār, nevis vērtē, kāds būtu līgumsaistību taisnīgāks noregulējums."

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Šis gan nav vienīgais strīds starp "BAA Rīga" un Bertānu. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai jāskata arī lietu, kurā "BAA Rīga" cenšas piedzīt 10% no Bertāna vairāku miljonu eiro vērtajiem līgumiem. Prasības kopējā summa ir 1 663 777,99 eiro jeb desmit procenti no Bertāna algas Spānijas klubā Vitorijas "Laboral Kutxa" (2 000 000 eiro par divām sezonām), kā arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienībās Sanantonio "Spurs" (8 175 624,94 eiro trijās sezonās) un Vašingtonas "Wizards" (6 462 155 eiro vienā sezonā).

Šobrīd aģentūra vēl nav iesniegusi prasību par 2020. gada novembrī noslēgto līgumu starp Bertānu un Vašingtonas "Wizards", zināms portālam "Delfi". Šīs līgumsaistības paredz rūjienieti atalgot ar 80 miljoniem ASV dolāru pirms nodokļu nomaksas nākamo piecu sezonu laikā. Pēdējā līguma gadā basketbolistam gan garantēti vien pieci miljoni, bet pie pārējās summas Bertāns tiks 2023./2024. gada sezonā aizvadot 75% spēļu.

Portāls "Delfi" iepriekš jau aprakstījis diezgan unikālās lietas būtību. "BAA Rīga" jeb "Basketbola attīstības aģentūra Rīga" bija uzņēmēja Mārtiņa Lauvas vadīta aģentūra, kura pirms vairāk nekā desmitgades pasāka savā paspārnē pulcēt vairākus ļoti talantīgus jaunos basketbolistus. Vairums no viņiem pārstāvēja bērnu un jauniešu basketbola skolu "Rīga", bet līgumsaistības ar "BAA Rīga" spēlētājiem paredzēja iespēju gūt dažādus pakalpojumus gan profesionālās basketbolista karjeras attīstībai, gan ar sportu nesaistītiem mērķiem.

Apmaiņā pret to no brīža, kad basketbolists kļūst par profesionāli, kurš pelna vismaz 1500 eiro mēnesī, desmit procenti no šīs summas viņam jāsamaksā aģentūrai. Šādu kārtību, piemēram, ar Dāvi Bertānu noslēgtais līgums paredzēja līdz pat 2024. gadam jeb 15 gadus no līguma slēgšanas brīža.

Žurnālists Ingmārs Jurisons 2010. gada 12. martā portālā "Sporta Avīze+" publicēja rakstu, kurā tika atklātas vairākas no "BAA Rīga" slēgto tipveida līguma detaļām. Aģentūras vadītājs un tās šī brīža valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, reaģējot uz interneta vidē izteiktajiem komentāriem, deva spēlētājam iespēju tās dienas laikā pārtraukt sadarbību bez jebkādām sankcijām par vienpusēju līguma laušanu, liecina "Delfi" rīcībā esošie tiesas dokumenti. Šādu iespēju izmantoja tobrīd basketbola klubā "Ventspils" spēlējošie Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks.

Sasniedzis pilngadību, Dāvis Bertāns līgumu ar "BAA Rīga" vienpusēji lauza un ar cita aģenta starpniecību parakstīja 193 000 eiro vērtu līgumu ar Slovēnijas klubu "Olimpija Ljubljana". "BAA Rīga" pret šādiem gadījumiem bija nodrošinājusies, iekļaujot ar saviem jaunajiem talantiem noslēgtajos līgumos virkni līgumsodu par dažādu punktu nepildīšanu.

Tādēļ 2014. gada maijā tā vērsās pret basketbolistu un viņa vecākiem tiesā, pieprasot 500 000 eiro par vienpusēju līguma laušanu, vēl 15 000 eiro par trīs citu līguma punktu pārkāpumiem, kā arī desmit procentus no Bertāna algas Slovēnijas klubā un kavējuma naudu par laicīgu šīs summas nesamaksāšanu.