Kad pirms divām nedēļām pavadījām Latvijas vīriešu izlasi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, klusībā cerējām, ka mūsu komanda būs cienīga pretiniece lietuviešiem un četrām eksDienvidslāvijas komandām, spēs ne tikai labi spēlēt, bet arī izcīnīt kādu uzvaru un pacīnīties par ceļazīmi uz otro posmu.
Šodien mums ir labākā bilance Eiropas čempionātos kopš 1939.gada – četras uzvaras astoņās spēlēs, devītā vieta Eiropas rangu tabulā un tomēr zināma neapmierinātība, jo bija reālas iespējas sasniegt vēl vairāk. Turklāt visneapmierinātākie ir paši basketbolisti, kuri, negaidot Basketbola savienības valdes formālus uzdevumu uzstādījumus, paši sev izvirzīja augstus mērķus un ieguldīja milzīgu darbu treniņos un spēlēs, lai tos sasniegtu.
Piekrītu galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim – vajadzīgs laiks un vēsas galvas, lai saliktu pa plauktiņiem visu, kas tika izdarīts un kas šoreiz vēl pietrūka, lai pakāptos vēl augstāk. Tāpēc ar secinājumiem nesteigsimies. Kā jau pēdējos gados iegājies, izlases treneri iesniegs savus pārskatus par paveikto un ieteikumus nākotnei. Tos vispirms izvērtēs Basketbola savienības Treneru komisija, pēc tam LBS valde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
