Valdis Voins: Iespēja rīkot 'EuroBasket 2015' ir unikāla izdevība, nevis problēma  (5)

Kopš 2007.gada astoņos gados esam sarīkojuši astoņus Eiropas čempionātus un pasaules U19 meistarsacīkstes. Eiropas sieviešu čempionāta spēlē Latvija – Krievija tika sasniegts šo turnīru apmeklētības rekords. Šajā laikā FIBA amatpersonas novērtējušas Latvijā pieejamās infrastruktūras kvalitāti un rīkotāju profesionalitāti, savukārt turnīru norisē iesaistītās pašvaldības bijušas apmierinātas ar basketbola pozitīvo ietekmi uz saimniecisko dzīvi un sporta propagandu. Latvijas basketbolisti lielākajā daļā turnīru sasnieguši ļoti labus sportiskos rezultātus, sekmējot mūsu sporta veida popularitāti. Viens no šo aktivitāšu mērķiem ir bijis izcīnīt Latvijai tiesības organizēt visaugstākā līmeņa basketbola turnīru – pasaules un Eiropas čempionātu vīriešu komandām.

Ārkārtējie apstākļi, kuru dēļ gadu pirms "EuroBasket 2015", tiek mainīta turnīra norises vieta, radījušas unikāli izdevīgu situāciju. Pirmkārt, FIBAEurope vadība pirmo reizi piekritusi turnīru sadalīt starp vairākām valstīm, krietni salētinot izmaksas. Otrkārt, Rīgā ir visi nepieciešamie apstākļi – ērta satiksme, laba tūrisma infrastruktūra, visiem noteikumiem un standartiem atbilstoša Arēna –, lai nodrošinātu kvalitatīvu turnīra norisi sešām komandām. Treškārt, īsā laikā starptautiskā basketbola vadītājiem būs grūti detalizēti izvērtēt visus pretendentus, tāpēc priekšroka būs uzticamajiem partneriem, par kādiem kļuvusi arī LBS. Jāņem arī vērā, ka iespējas nākamreiz pretendēt uz Eiropas čempionāta rīkošanu pavērsies ne agrāk kā 2021.gadā – šo izdevību palaist garām būtu ļoti tuvredzīgi.

1937.gadā Rīgā tika sarīkotas otrās Eiropas meistarsacīkstes, kas ļoti ietekmēja basketbola attīstību visā Latvijā. Esmu pārliecināts, ka "EuroBasket 2015" dos līdzīgu pozitīvo efektu. Turklāt sava laukuma priekšrocības būs būtisks atspaids mūsu valstsvienībai. Pērn Eiropas čempionātā jau tika sasniegts labs sportisko rezultātu un, ņemot vērā jaunu talantīgu spēlētāju pieplūdumu, ir pamats cerēt uz vēl veiksmīgāku startu nākamajā turnīrā, kurā tiks izcīnītas ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm.

Slovēnijai tiesības rīkot "EuroBasket 2013" izmaksāja septiņus miljonus eiro. Licence uz vien grupas turnīra rīkošanu maksā 1,2 miljonus eiro. Papildus jārēķinās ar obligātajiem ieguldījumiem TV un informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, kā arī rīkošanas izmaksām – kopā vēl apmēram miljons eiro.

Aprēķini liecina, ka apmēram 25-30% čempionāta budžeta izdotos atpelnīt ar biļetēm. Nešaubos, ka "EuroBasket 2015" rīkošanai izdosies piesaistīt privātos līdzekļus, tomēr jāņem vērā, ka Latvijā bāzētu Eiropas līmeņa sponsoru nav, tāpēc čempionāta norise nebūs iespējama bez valsts un pašvaldības atbalsta.

Taču – tā būtu veiksmīga investīcija, nevis neatgūstams ziedojums. Slovēnijas valdības aprēķini liecina, ka "EuroBasket 2013" ietekme uz valsts ekonomiku sasniegusi 32 miljonus eiro, kolēģi Lietuvā bijuši vēl optimistiskāki, "EuroBasket 2011" ietekmi novērtējot ar 90 miljoniem eiro. Uzņemot tikai vienu grupas turnīru 8-9 dienu garumā ienākumi, protams, būs mazāki, tomēr esmu pārliecināts, ka valsts un pašvaldības budžets ar uzviju atgūs ieguldītos līdzekļus.

Jau pieminēju mājinieku priekšrocības, kas palīdzētu mūsu valstsvienībai cīņās ar spēcīgajiem konkurentiem. Ne mazāki ieguvēji būtu Latvijas basketbola draugi, kuri klātienē varētu redzēt Jāņa Blūma un Kristapa Janičenoka, brāļu Bertānu un Jāņa Strēlnieka, iespējams, arī Kristapa Porziņģa un Kaspara Vecvagara cīņas ar Eiropas labākajiem basketbolistiem. Turklāt "EuroBasket" piesaista arī milzīgu starptautisko mediju uzmanību un auditoriju.

Slovēnijas 2013.gada "EuroBasket" spēles translēja 162 starptautiskās raidorganizācijas, sasniedzot 182 miljonu cilvēku lielu TV auditoriju. Čempionātā bija akreditēti 1400 mediju pārstāvji, oficiālajai mājaslapai fiksēti 13,4 miljoni apmeklējumu, oficiālā aplikācija lejuplādēta 222 000 reizes.

Saprotu, ka Nacionālās sporta padomes dalībniekiem, starp kuriem ir ministri un politiķi, vēlēšanu priekšvakarā nav viegli izšķirties par negaidītiem papildus tēriņiem. Taču šajā gadījumā runa ir par negaidīti radušos izdevību, nevis nepatīkamu problēmu. Šogad Rīga pierāda veiksmīgi pilda Eiropas kultūras galvaspilsētas pienākumus, nešaubos, ka nākamgad Latvija godam tiks galā ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts izaicinājumiem. Sportā nevaram atpalikt, bet citas iespējas sarīkot tik augsta līmeņa starptautiskas sacensības drīzumā nebūs. Nepalaidīsim garām šo iespēju!