Pirmās kārtas turnīri Rīgā, kā arī Berlīnē, Zagrebā un Monpeljē risināsies no 5. līdz 10.septembrim un pēc tiem katras grupas četras labākās komandas dosies uz Francijas pilsētu Lilli, kur notiks izslēgšanas spēles.
Kādas "mīnas" un "konfektes" slēpjas izlozes grozos un kā šobrīd – klubu sezonas vidū – izskatās Latvijas valstsvienības perspektīvas "EuroBasket 2015" – par to sarunā ar Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapu stāsta Latvijas valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis.
1.grozs: EuroBasket'2013 pirmais četrinieks. Francijas izlase (čempioni), protams, spēlēs Monpeljē, Horvātija (4.vieta) - Zagrebā. Paliek Lietuva (2.) un Spānija (3.). Jūsu izvēle, Bagatska kungs?
Gribu Lietuvu, bet būtu interesanti arī spēlēt ar Spāniju... Abas nevar? (Smejas). Nopietni runājot, pirmajā grozā ir Eiropas elite, tāpēc par izdevīgiem variantiem runāt nebūtu pieklājīgi. Taču ne pirms vienas spēles nebūs nolemtības sajūtas. Lietuvai ir divi NBA centri - Jons Valančūns un Donats Motejūns, bet citās pozīcijās iespējama paaudžu maiņa un no kaimiņiem neatpaliksim. Ar Spāniju līdz šim gājis grūti, bet tagad vairāki mūsējie spēlē spāņu klubos un ne jau epizodiskas lomas. Būtu interesanti pārbaudīt, kā tas ietekmējis valstsvienību spēku samēru.
2.grozs: Slovēnijas izlasi (5.vieta EuroBasket'2013) Zagrebas grupā izraudzījusies Horvātija, Somiju (9.vieta - augstākā starp Pasaules kausa wild card ieguvējiem) uz Monpeljē uzaicinājusi Francija. Paliek Ukraina (6.) un Serbija (7.)...
Gribētu redzēt to, kurš pretiniekos brīvprātīgi izvēlēsies pasaules vicečempionus serbus! Protams, labāk spēlēt ar Ukrainas izlasi. Pazīstu ukraiņu spēlētājus. Jā, starp viņiem ir arī NBA spēki, tomēr iepriekš esam labi spēlējuši ar Ukrainu, psiholoģiskais pārsvars būs mūsu pusē un tas ir ļoti svarīgi.
3.grozs: kā kvalifikācijas turnīra labākā komanda tajā iekļauta arī Latvijas valstsvienība - kopā ar PK dalībniecēm Grieķiju un Turciju, kā arī kvalifikācijas otro labāko komandu Bosniju un Hercegovinu. Šīs vienības uz Rīgu nebrauks noteikti (turkiem garantēta vieta Berlīnē).
Absolūti labāko bilanci kvalifikācijas turnīrā sasniedzām, saglabājot profesionālu attieksmi līdz pēdējai spēlei. Bija vērts.
4.grozs: 3.-6.vieta kvalifikācijas turnīra rangu tabulā - Polija, Beļģija, Maķedonija, Itālija. Neviena nav "aizņemta".
Potenciāli spēcīgākā šajā kvartetā ir Itālija, kas, tiesa, pēdējā laikā lielus panākumus nav guvusi. Ja reiz jāizvēlas - ņemam Beļģiju! Manuprāt, spēlētāji mani šai ziņā atbalstīs, un nav lieki jākomentē, kāpēc (atgādinājums: zaudējums Beļģijai EuroBasket'2013 otrā posma pēdējā spēlē Latvijas komandai aizšķērsoja ceļu uz ceturtdaļfinālu).
5.grozs: 7.-10.vieta kvalifikācijas turnīra rangu tabulā - Vācija, Izraēla, Čehija, Gruzija. Protams, Vācija spēlēs Berlīnē, bet no pārējā trijnieka viena komanda brauks uz Rīgu.
Pievilcīgākā šķiet Gruzija - mums ir nenokārtots parāds par diviem zaudējumiem 2012.gadā. Gruzīnu līderi spēlē labos klubos, bet izlasei pie durvīm jau klauvē paaudžu maiņa. Šajā trijniekā stiprākā izskatās Izraēlas izlase, kurai ir ļoti spēcīgs un pieredzējis kodols. Tiesa, rezultāti ne vienmēr atbilst cerībām.
6.grozs: 11-13.vieta kvalifikācijā - Nīderlande, Krievija un Islande - kā arī 1.kārtas turnīra uzvarētāja Igaunija, ko Latvija izraudzījusies par sadarbības partneri.
Labi, ka šovasar pārbaudes spēlē zaudējām, kaut arī igauņi nebija labākajā sastāvā - būs mazāk pašpārliecinātības. Katrā ziņā spēlē ar igauņiem viss būs pašu rokās.
Izlozes rezultātus ietekmēt nevaram, bet - kas jāpaveic, lai Latvijas valstsvienības starts EuroBasket'2015 būtu veiksmīgs? Un - kas jāsasniedz, lai būtu gandarījums par rezultātu?
Visiem - gan treneriem un spēlētājiem, gan Basketbola savienībai un līdzjutējiem - savās atbildības jomās jāizdara maksimums iespējamā.
Ja to paveiksmi, manuprāt, mums ir unikāla iespēja reāli cīnīties par iespēju piedalīties Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Treneru un spēlētāju kompetences robežas tā kā būtu skaidras. Kas jāpaveic citiem iesaistītajiem?
Svarīgi, lai ierindā būtu visi Latvijas labākie basketbolisti. Plus, protams, vajadzīgi labi apstākļi darbam, bet šai ziņā pēdējos gados mums problēmu nav bijis. Un ceru, ka "Arēnas" tribīnes būs pilnas, turklāt gaisotne nebūs kā teātrī. Skaļas emocijas un atbalsts mums lieti noderēs. Gan tad, ja no pirmās dienas spēle ies no rokas, gan īpaši tad, ja sākumā neveiksies.
Iepriekš ne reizi vien mājas sienām bijis negatīvs blakusefekts - lielās atbildības dēļ mājinieku komanda nav varējusi parādīt labāko sniegumu. Tā notika ar vislabākajiem - Lietuvas izlasi 2011.gadā, Spāniju 2007., Serbiju 2005.gadā. Arī Latvijas valstsvienību 1937.gadā, kad pirmā čempionāta uzvarētāji Rīgā palika tikai sestie...
Spēlēšana Rīgā būs laba pārbaude, cik mentāli stipri esam. Gatavošanās procesā padomāsim, ko varam darīt, lai labāk tiktu galā ar stresu. Par meistarību šaubu mazāk - daudzu spēlētāju sniegums klubos liecina, ka progress notiek.
Daudzu, bet - ne visu...
Jā, man, protams, nepatīk, ja valstsvienības kandidāti klubos spēlē tikai pa desmit minūtēm un paliek malā spēļu izšķirošajos brīžos. Vai darbojas tā, kā sanāk, nevis prasa basketbola loģika un komandas intereses. Taču katram kluba trenerim ir savs skatījums un šai ziņā ietekmēt neko nevaru. Tikai cerēt, ka valstsvienības darba cēliena sākumā visi izraudzītie kandidāti būs labā noskaņojumā un gatavi strādāt ar pilnu atdevi.
Kad konkretizēsim kandidātu loku un gatavošanās plānu?
Neredzu iemeslu atkāpties no sava principa - vismaz līdz martam spēlētājus aiztikt nav vērts. Tikai novēlēt veiksmi klubos. Tiesa, pēdējos gados ir izveidojies valstsvienības kodols, tāpēc sarežģītu jautājumu par sastāvu patiesībā nebūs daudz. Arī sagatavošanās cikla modelis ir pārbaudīts un noslīpēts. Sešas nedēļas treniņiem, astoņas deviņas pārbaudes spēles. Sāksim ap 20.jūliju, tātad NBA Vasaras līgas ietekme būs minimāla. Protams, nekas nenotiks tieši tā, kā iepriekš - niansēs izmaiņas vajadzīgas, lai dzīve nebūtu tik vienmuļa.
Pērn EuroBasket'2013 laikā liela uzmanība tika pievērsta laba mikroklimata uzturēšanai, tai skaitā nepārslogojot spēlētājus ar treniņiem spēļu dienā....
Dienaskārtība atkarīga no spēļu laika, ceļa garuma līdz zālei utt. Universālas receptes nav. Taču vienā ziņā gan centīsimies turēties pie pārbaudītas receptes - mums, visai komandai, jāizbauda iespēja Eiropas čempionāta spēles aizvadīt savās mājās, savu skatītāju acu priekšā. Jāgūst prieks no procesa.
Vai te nav pretruna starp ļoti augsto mērķi un uzstādījumu - izbaudīt?
Mērķis ir jānosprauž, taču tas nenozīmē, ka par to jādomā ikdienā, kā par obligāti izpildāmu pienākumu. Mērķis ir orientieris, kam jācenšas tuvoties, visu darot ar prieku. Un vienlaikus - atbildīgi. Tā, lai pašiem nebūtu žēl savas muļķības vai neuzņēmības dēļ neizmantoto iespēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
