Latvijas olimpiskā vēsture

Latvija bija viena no pirmo Ziemas Olimpisko spēļu dalībvalstīm. Laika posmā no 1952. līdz 1988. gada Olimpiskajām spēlēm Latvijas sportisti startēja PSRS komandas sastāvā un 1912. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti piedalījās Krievijas izlases sastāvā.

Latvijas sportisti mūsdienu olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1912.gadā Stokholmā, kad Krievijas impērijas sastāvā startēja 32 sportisti. Īstā Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Šamonī (Francija). Latvija bija to 16 valstu skaitā, kas atklāja 1. Ziemas OS. Turp no Latvijas devās tikai divi sportisti- ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme. Laikā starp 2 pasaules kariem Latvijas sportisti piedalījās 1924., 1928., 1932. un 1936.gada vasaras olimpiskajās spēlēs un 1924., 1928., 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnot 2 sudraba (Jānis Dāliņš, soļošana, 1932.; Edvīns Bietags, grieķu romiešu cīņa, 1936.) un 1 bronzas (Adalberts Bubenko, soļošana, 1936.) medaļu.

No 1952. - 1988. gadam Latvijas sportisti startēja PSRS komandas sastāvā. Šajā laika periodā dažādos sporta veidos tika izcīnītas 18 zelta, 29 sudraba un 14 bronzas medaļas. Diemžēl, olimpiešu rindās startēt daudziem latviešiem tika nepamatoti un negodīgi liegtas.

Pēc 50 okupācijas gadiem līdz ar "pavasara" brīvības vēsmām, sākoties "perestroikas" periodam, Latvijas Olimpiskā komiteja uzsāka jaunu cīņu par neatkarību un organizācijas atjaunošanu, kas gala rezultātā vainagojās panākumiem.

1988. gada 17. septembrī Seulā tika atklātas XXIV vasaras olimpiskās spēles. Šajā dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts "Aicinājums", kas saviļņoja nemierīgos prātus Latvijā. Jau pēc mēneša- 21. oktobrī sanāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme, bet dažas dienas vēlāk - 25. oktobrī tika pieņemts vēsturiskais lēmums- 19. novembrī sasaukt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas republikānisko fizkultūras un sporta aktīva konferenci.

1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām (turpat skatītāju skaits pārsniedza 1000 interesentu un viesu) un plašā kopsapulcē pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu. Aizklātā balsošanā ievēlēja Latvijas pagaidu olimpisko komiteju 178 locekļu sastāvā. Par LOK prezidentu tika ievēlēts kustības iniciators, pasaules eksčempions airēšanā Vilnis Baltiņš.

1988. gadā LOK atsāka darbību kā sabiedriska organizācija. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts kļūt par olimpisko mērķu aktīvu īstenotāju, pārorientējot savu psiholoģiju no pasīva vērotāja pozīcijām uz aktīvu darbošanos savas veselības, tautas un valsts nākotnes interesēs. Aizvien biežāk Latvijas sportisti piedalījās starptautiskajās sacensībās. LOK aicināja Latvijas, citu Baltijas valstu un pasaules sporta sabiedrību, visus labas gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbību politisku mērķu sasniegšanā.

1991. gada augustā Latvijas Republika atgriezās pasaules valstu saimē. 1991. gada 18.septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja sesijā, kas notika Berlīnē, nolēma atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības Olimpiskajā saimē. Vienlaicīgi līdz ar Latviju Olimpiskajā saimē atgriezās Lietuva un Igaunija. Visas trīs Baltijas zemes saņēma uzaicinājumus piedalīties 1992. gada ziemas OS Albervillā un 1992. gada vasaras OS Barselonā.

Ilgi gaidītais brīdis bija pienācis- Latvija atgriezās olimpiskajā saimē. Ļoti īsā laikā tika sagatavots komandu starts ziemas un vasaras spēlēs. Pirmajā olimpisko spēļu gadā pēc ilgiem nebrīves gadiem Latvijas sportisti izcīnīja tikpat medaļu, cik pirmajā neatkarības periodā - divas sudraba (I. Klementjevs un A. Kuzmins) un 1 bronzas (D.Ozols).

Drīz pēc tam sekoja Latvijas komandas starts ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerā 1994. gadā un Nagano 1998. gadā. 1996. gada Vasaras olimpiādē Atlantā Latvijas medaļu pūram pievienojās Ivana Klementjeva izcīnītais sudrabs kanoe airēšanā.

Nagano ziemas olimpiskās spēles 1998.gada februārī Latvijai bija piektās olimpiskās spēles pēc mūsu atjaunošanas olimpiskajā saimē. 31 Latvijas sportists startēja kalnu slēpošanā, biatlonā, bobslejā, distanču slēpošanā, kamaniņu sportā un ātrslidošanā. Pirmoreiz Latvijas olimpiskā komanda patiešām attaisnoja šo kopības apzīmējumu - komanda. Pirmoreiz mēs pārliecinājāmies par mūsu līdzjutēju lielisko atbalstu. Pirmoreiz Latvijas sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs cīnījās par medaļām šī vārda tiešajā nozīmē. Latvijas olimpiskās komandas karognesējs Sandis Prūsis divnieku ekipāžā ar Jāni Elsiņu izcīnīja augsto piekto vietu, bet četrinieku ekipāžā 6. vietu. Par vienu no Latvijas olimpiskās komandas varoņiem kļuva biatlonists Ilmārs Bricis, 20 km distancē izcīnot 5.vietu. Jēkabs Nākums arī bija piektais 10km distancē, bet stafetē mūsu biatlonisti bija godpilnajā 6. vietā.

Tūkstošgades spēlēs - XXVII Olimpiādes spēlēs Sidnejā 2000. gadā Latviju godam pārstāvēja 45 sportisti. Latvija atklāšanas parādē iznāca aiz Voldemāra Lūša nestā karoga. Viņa tēvs Jānis Lūsis savulaik ieguva visu triju kalumu olimpiskās medaļas. Bronza, zelts, sudrabs... Simbolisks vēlējums, kas šajās spēlēs tieši šajā secībā piepildījās. Vsevolods Zeļonijs džudo izcīnīja bronzas medaļu, Igors Vihrovs vingrošanā - zeltu, bet Aigars Fadejevs 50km soļošanā - sudrabu. Pirmais olimpiskais zelts neatkarīgās Latvijas valstij - šis brīdis tika gaidīts 76 gadus. To paveica Igors Vihrovs 24. septembrī. Pirmais olimpiskais čempions Latvijai...

Soltleiksitijas Ziemas olimpiskās spēles 2002.gadā bija īpašas ar to, ka tajās piedalījās Latvijas sporta līdzjutēju elki - hokejisti. Hokeja komandas līdzdalība krasi palielināja Latvijas delegāciju, kas Soltleiksitijas spēlēs bija vislielākā olimpiskajā vēsturē. Oficiālajā Latvijas delegācijā bija iekļauts 51 sportists, valsts bija pārstāvēta sacensībās astoņos sporta veidos.

Soltleiksitijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas karogu ziemas spēļu atklāšanas ceremonijā nenesa bobslejists - tas tika uzticēts valsts hokeja izlases kapteinim Harijam Vītoliņam.

Šo spēļu pirmajās dienās Amerikas masu saziņas līdzekļu uzmanības centrā bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas klātbūtne skatītāju tribīnēs un kuluāros neoficiāli tiekoties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.

Šie panākumi nedeva olimpiskās medaļas šajās spēlēs, bet tie nebija mazāk vērtīgi

XXVIII Olimpiādes spēles notika Grieķijas pilsētā Atēnās 2004.gada augustā - tieši tur 1896.gadā aizsākās modernā olimpiskā kustība. Latvija uz Atēnām bija atvedusi 32 sportistus, 11 sporta veidos. Valsts karogu parādē nesa šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis, kuram tā bija olimpiskā debija. Tobrīd ne viņš, ne līdzjutēji vēl nenojauta, ka tieši karognesējs Atēnu olimpiādē sagādās vislielāko pārsteigumu un mājās atvedīs sudraba medaļu.

Labākie panākumi XXVIII Olimpiādes spēlēs bija vingrotājam Jevgeņijam Saproņenko, svarcēlājam virs 105 kg Viktoram Ščerbatiham, modernās pieccīņas sportistei Jeļenai Rubļevskai un šķēpa metējam Vadimam Vasiļevskim, kuri izcīnīja sudraba godalgas un kļuva par olimpiskajiem vicečempioniem.

Latvijas Olimpiskajai komitejai 2004.gads bija vēsturiski nozīmīgs arī ar to, ka rudenī LOKā beidzās "Baltiņa ēra". Vilnis Baltiņš LOK prezidenta amatā godam nostrādāja 16 gadus. Ar viņu cilvēki saistīja un vēl ilgi saistīs LOK vārdu. Tagad Baltiņš ir LOK goda prezidents un sniedz padomus LOK darba pilnveidošanā jaunajam prezidentam Aldonam Vrubļevskim, kurš pirms tam 16 gadus pildīja LOK ģenerālsekretāra pienākumus.

XX ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā no 2006.gada 10. līdz 26.februārim piedalījās valstu rekordskaits - 80, kuras izcīnīja 84 medaļu komplektus. Arī Latvijai bija lielākā delegācija olimpiskajās spēlēs - 58 sportisti, kas startēja 8 sporta veidos. Startēja godam. Slava Mārtiņam Rubenim par neatkarīgās Latvijas pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs.

XXIX Olimpiādes spēles Pekinā. 2008.gadā par pirmo olimpisko čempionu riteņbraukšanas disciplīnā BMX vēsturē kļuva valmierietis Māris Štrombergs, kurš uzvarēja sešos braucienos no septiņiem. Latvijas šķēpa mešanas tradīcijas turpināja Ainārs Kovals, pēdējā metienā izcīnīdams sudraba medaļu. Svarcelšanas smagsvaru sacensībās Viktors Ščerbatihs ieguva bronzas medaļu. Astoto reizi olimpiādes spēlēs startēja šāvējs Afanasijs Kuzmins. Olimpiskajā arēnā debitēja Latvijas basketbolistes un pludmales volejbolisti.

XXI Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā sportistu skaits Latvijas delegācija bija tieši tik pat liels, cik iepriekšējās Turīnas Olimpiskajās spēlēs - 58 sportisti, kuri startēja 9 sporta veidos. Pirms olimpiādes bija cerības uz rekorda labošanu, tomēr Starptautiskā Slēpošanas savienība (FIS) nedeva iespēju Olimpiskajās spēlēs startēt Latvijas snovbordistam Tomam Vasinam, kurš nebija izpildījis individuālos kvalifikācijas kritērijus.

Latvijas karogu Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa galvenais medaļu pretendents un vēlākais medaļnieks skeletonists Martins Dukurs, bet spēļu noslēguma ceremonijā - Haralds Silovs, kurš bija kļuvis par pirmo sportistu Olimpisko spēļu vēsturē, kas startējis klasiskās ātrslidošanas un šorttreka sacensībās. Ievērības cienīgs fakts bija arī Ilmāra Briča un Annas Orlovas dalība jau sestajās Olimpiskajās spēlēs. To sasniegt līdz šim bija spējuši mazāk kā 20 sportisti no dažādām valstīm.

Dukura sudrabs Vankūverā bija otra Latvijas medaļa šajās spēlēs, jo dienu iepriekš negaidīti uz goda pjedestāla otrā pakāpiena kāpa Latvijas kamaniņu divnieks Andris un Juris Šici.

XXX Vasaras olimpiskās spēles Londonā Latvijai bija desmitās Vasaras Olimpiskās spēles. Latvijas delegācijā bija iekļauti 46 sportisti, kas valsti pārstāvēs 12 sporta veidos. Latviju pārstāvēja arī šāvējs Afanasijs Kuzmins, kam šīs bija devītās Olimpiskās spēles. Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, kurš vēlāk pārī ar Jāni Šmēdiņu izcīnīja bronzas medaļas, kļūstot par pirmajiem medaļu ieguvējiem Latvijai šajās Olimpiskajās spēlēs. Nākamajā dienā par divkārtējo Olimpisko spēļu čempionu kļuva Māris Štrombergs, kas uzvarēja BMX riteņbraukšanā.