1964.gada IX Ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā pirmo reizi dalībnieku skaits pārsniedza 1000 (bija 1091 sportists), bet 34 medaļu komplektus sadalīja sešos sporta veidos 10 disciplīnās. Soču olimpiskajās spēlēs dalībnieku skaits varētu sasniegt pat 2600, bet 98 medaļu komplektus sadalīs septiņos sporta veidos un 15 disciplīnās.
Tomēr 1964.gada olimpiskās spēles aizēnoja austrāliešu kalnu slēpotāja Rosa Mailna un poļu izcelsmes britu kamaniņu braucēja Kazimiera Keja-Škripeski nāvēm.
1968.gadā Grenobles olimpiskajās spēlēs dalībnieku skaits pieauga līdz 1158 sportistiem, kuri cīnījās par 35 medaļu komplektiem sešos sporta veidos 10 disciplīnās. Toreiz Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) pirmo reizi oficiāli sportistiem veica dzimuma un dopinga kontroli, bet visvairāk medaļas izcīnīja Norvēģijas sportisti.
XI Ziemas olimpiskās spēles Japānā, Saporo, pulcēja mazāku sportistu skaitu (1006), kuri arī cīnījās par 35 medaļu komplektiem sešu sporta veidu 10 disciplīnās. Tā bija pirmā reize, kad Ziemas olimpiskās spēles notika ārpus Eiropas vai Ziemeļamerikas, un tikai trešā reize, kad vispār mūsdienu olimpiskās spēles risinājās ārpus Eiropas vai Ziemeļamerikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
