Dižais ziemas sporta notikums Sočos ir klāt - sacensības, gaviles, intrigas un politika  (139)

Kad Soči ieguva tiesības rīkot Ziemas olimpiskās spēles, sabiedrība to uztvēra gan ar bažām, gan cerībām. Krievija, kā zināms, ir savdabīga valsts, taču tikpat labi zināma ir krievu plašā, viesmīlīgā dvēsele un vēlme pārsteigt visu pasauli. Tam visam vajadzēja radīt īpašas, unikālas spēles, taču tai pašā laikā bija skaidrs, ka to organizēšana un aizvadīšana nebūs viennozīmīga. Vairāk nekā 10 gadu ilgajā sagatavošanās posmā Soči saņēmuši skarbu kritiku, bet tikpat daudz bijis arī atbalstītāju. Krievija daudzus gadus saistībā ar Sočiem saņēmu kritiku par politisko situāciju valstī un demokrātijas apspiešanu, tomēr pasaules sporta vadošie ir norādījuši, ka politika nedrīkst traucēt lielākajam sporta forumam.

Portāls "Delfi" pirms "16 dienu maratona" sniedz ieskatu XXII Ziemas olimpisko spēļu norisē: gatavošanās, sportisti, arēnas, politika, ķibeles, utt. - to visu atradīsiet šajā sagatovatājā ceļvedī.

Krievijas kūrortpilsēta Soči ceļu uz XXII Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu sāka vēl neilgi pēc gadsimtu mijas. Kandidēšana uz 2010.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu Sočiem bija neveiksmīga, jo pilsēta neiekļuva galvenajā kandidātu sarakstā. Tomēr nākamais mēģinājums bija daudz veiksmīgāks un noslēdzās ar uzvaru.

Visas 2014.gada Olimpiādes tīkotājas līdz 2005.gada 28.jūlijam iesniedza savus oficiālos pieteikumus, bet līdz 2006.gada 1.februārim izpildīja visas nepieciešamās formalitātes, lai kandidatūru apstiprinātu. Vēlāk jau SOK izvērtēja visus pieteikumus un tikai pēc rūpīgas caurlūkošanas 22.jūnijā paziņoja tās pilsētas, kuras kļuva par oficiālajām kandidātēm.

Tālāk jau kandidātpilsētām sava "varēšana un vēlēšanās" bija jāapliecina ar darbiem - jāizstrādā detalizēts "Olimpiskais plāns", kurā līdz sīkākām detaļām jāizstāsta, ko pilsēta plāno darīt. Vēlāk SOK atbildīgās komisijas pārstāvji klātienē iepazinās ar pilsētu infrastruktūru un paredzētajiem sporta objektiem, un 2007.gada 10.janvārī deva SOK ziņojumu par visām pilsētām. 2007.gada februārī un martā visas kandidātes klātienē apmeklēja jau SOK Attīstības komisijas pārstāvji, kas savu ziņojumu publiskoja 4.jūnijā, kad SOK Ģenerālajā asamblejā Gvatemalā arī notika balsojums.

Rūpīgo sijāšanu un pētīšanu līdz galam izturēja trīs pilsētas - Soči, Zalcburga un Pjenčana. Izšķirošā balsojuma pirmajā kārtā Soči savāca 34 balsis, divas vairāk bija Pjenčanai, bet Zalcburga ar 25 balsīm bija trešā un neiekļuva balsošanas otrajā kārtā. Balsošanas otrajā kārtā izšķirošas izrādījās tieši Zalcburgas balsis, jo Soči ieguva 51 balsi un par četrām balsīm apsteidza Pjenčanu, kas vēlāk ieguva tiesības rīkot 2018.gada Ziemas olimpiskās spēles.

Soči ir pirmā bijušās PSRS pilsēta, kurā rīko Ziemas olimpiskās spēles. Līdz šim bijušās PSRS teritorijā notikusi viena Olimpiāde - 1980.gadā Maskava uzņēma Vasaras olimpiskās spēles.

Olimpiskais čempions - tas ir tituls, par kuru nesaka "bijušais". Olimpiskais čempions - tas ir tituls uz mūžu. Tāpat, kā olimpietis - sportists, kurš ir izdarījis visu, kas viņa spēkos un vēl vairāk, lai pārstāvētu savu valsti ziemas četrgades galvenajās sacensībās.

Soču ziemas olimpiskās spēles gaidījuši miljoniem cilvēku visā pasaulē - sportisti, līdzjutēji, arī masu mediji un portāls "Delfi" to skaitā. Arī mēs esam sagatavojušies savam "olimpiskajam darba ciklam", kura laikā nodrošināsim savus lasītājus ar aktuālu, precīzu un interesantu informāciju un operatīviem rezultātiem.

"Delfi" olimpiskajā sadaļā lasītāji varēs atrast ne tikai jaunāko informāciju par notikumiem Soču sacensību trasēs un arēnās, bet arī gūt vizuālo ieskatu tajos krāsainās un daudzveidīgās fotogalerijās, kā arī saplānot savu "olimpisko grafiku" atbilstoši Latvijas sportistu startiem. 

Esam izveidojuši īpašu, ērti pārskatāmu kalendāru, kurā izceltas sacensības ar mūsu sportistu piedalīšanos. Savukārt sadaļā "Latvijas komanda" pēc oficiālās delegācijas apstiprināšanas varēs aplūkot visu Latvijas olimpiešu detalizētu profilu, kā arī norādes uz sportistu sociālo tiklu profiliem. Tikmēr sadaļā "Vēsture" līdzjutējs iegūs īsu un izsmeļošu informāciju par Latvijas olimpiskās kustības vēsturi un spilgtākajiem mirkļiem. Speciāla sadaļa veltīta visiem ziemas olimpiskajiem sporta veidiem, kur lasītājs var uzzināt īsu sporta veida vēsturi un disciplīnas, kādās sportisti sacentīsies Sočos.

Kā vienmēr, īpaša uzmanību esam veltījuši hokejam - Latvijas izlases pretinieku un pārējo dalībvalstu izlašu sastāvi, spēļu kalendārs, ziņas un interesanti fakti.

Kā zināms, sports nevar iztikt bez līdzjutējiem - šā lielā šova skatītājiem un galveno auditoriju, un šodienas auditorijai patīk iesaistīties visā procesā. Hokeja cienītāji varēs noteikt hokeja čempionātu laikā "Delfi" ieviesto "Spēles zvaigznes" nomināciju, bet sadzīvisko pieskaņu dos sadaļa "Latvijas māja", kurā ikviens mājas iemītnieks varēs interaktīvi iesaistīties Soču olimpiskajās spēlēs - uzdot savu jautājumu, izteikt uzmundrinājumu vai nodot sveicienu olimpiešiem, izteikt vērtējumu un savu viedokli.

Lai visā pasaulē un arī "Delfos" valda pieci olimpiskie apļi!

Jau trešajās Ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kārtas Latvijas olimpiešu skaits ir nemainīgs - 58 sportisti.

58 sportisti piedalījās arī 2010.gada Vankūveras un 2006.gada Turīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. 23 sportistiem šī būs olimpiskā debija. Latvijas delegācijā Sočos būs arī 28 treneri un apkalpojošā personāla darbinieki. Latvija gaidāmajās olimpiskajās spēlēs piedalīsies deviņos sporta veidos - ātrslidošanā, biatlonā, bobslejā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, skeletonā, šorttrekā un hokejā.

APSKATI VISU LATVIJAS SPORTISTU PROFILUS

Tāpat kā pirms četriem gadiem Vankūverā, Latvijas lielākās cerības saistās ar skeletonu, kur šosezon dominēja brāļi Martins un Tomass Dukuri. Daudzi speciālisti Martinam Dukuram prognozē zelta godalgu (pirms četriem gadiem bija "sāpīgs" sudrabs), bet Tomasam vajadzētu kāpt uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Pērn Pasaules kausa posmā Sočos Martins tikai par 0,17 sekundēm apbrauca savu sīvāko konkurentu un mājinieku cerību Aleksandru Tretjakovu.

Par vēl vienu medaļu sola pacīnīties bobslejisti - četriniekos par godalgām cer pacīnīties Oskara Melbārža kvartets. Tā kā šosezon divniekos Latvijas bobslejisti nav plūkuši lielus panākumus, tad šīs sacensības Melbārdim un otram pilotam Oskaram Ķibermanim būs kā "iesildīšanās" pirms četriniekiem. Labs priekšnosacījums Melbārža panākumam ir divi uzvarētie Pasaules kausa posmi šajā sezonā, kā arī triumfs pērnā gada Pasaules kausa pēdējā posmā tieši Soču trasē.

Pirms astoņiem un četriem gadiem neviens īpaši negaidīja godalgas no Latvijas kamaniņniekiem. Taču tieši Mārtiņš Rubenis 2006.gada Turīnā izcīnīja Latvijai pirmo medaļu Ziemas olimpiskajās spēlēs pēc valsts neatkarības atjaunošanas, bet pēc četriem gadiem Vankūverā divniekus sudrabu uz Latviju atveda Juris un Andris Šici.

Uz augstu vietu Sočos klusībā cer Latvijas biatlona līdzjutēji, jo šosezon prieka mirkļus sagādājis Andrejs Rastorgujevs. Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas biatlonā būs pārstāvēta tik mazskaitlīgi, taču cerams, ka Rastorgujevs šo faktu padarīs par mazsāpīgāku ar savu sniegumu.

Pirms četriem gadiem Vankūveras olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja 58 sportisti, kuri startēja deviņos sporta veidos. Latvijas delegācijā ar sudraba godalgām no Vankūveras mājās atgriezās kamaniņu braucēju divnieka ekipāža Juris un Andris Šici, kā arī skeletonists Martins Dukurs. Nekad iepriekš Latvijai, startējot kā neatkarīgai valstij, ziemas olimpiskajās spēlēs līdz tam nebija izdevies tikt pie sudraba medaļām. Iepriekš lielākais panākums bija kamaniņbraucēja Mārtiņa Rubeņa bronza 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs.

Latvijas delegācijas sportistu vidējais vecums ir samazinājies līdz 26,8 gadiem, kas ir nedaudz mazāk kā Vankūverā - 27 gadi. "Visjaunākā" komanda bija 1992.g. Albervillas spēlēs, kad sportistu vidējais vecums sasniedza 25 gadus.

Komandas vecākais atlēts būs hokeja aizsargs Sandis Ozoliņš (41 gads), savukārt jaunākā - kalnu slēpotāja Agnese Āboltiņa, kura savu 18.dzimšanas dienu svinēs 7.februārī olimpisko spēļu atklāšanas dienā. Interesanti, ka 1992.gadā, kad Latvija pirmo reizi piedalījās Ziemas Olimpiādē pēc valsts neatkarības atjaunošanas, Ozoliņš jau sāka savu ceļu uz Nacionālo hokeja līgu, bet šī brīža vienīgais latvietis NHL vēl nebija pat piedzimis (viņš dzimis 1994.gada 5.janvārī). 1992.gadā pasaulē nāca šodienas olimpieši Kristaps Zvejnieks, Oskars Melbārdis un Kristers Gudļevskis, bet, tāpat ka Girgensons, dzimuši vēl nebija Oskars Ķibermanis, Lelde Priedulēna, Roberto Puķītis, Mārtiņš Onskulis un delegācijas jaunākā dalībniece Agnese Āboltiņa.

Vispieredzējušakais sportists, kuram Soču Olimpiāde būs piektās olimpiskās spēles karjerā ir Mārtiņš Rubenis, savukārt ceturtās olimpiskās spēles būs hokejistiem Herbertam Vasiļjevam un Edgaram Masaļskim. Nākamie pieredzes bagātākie atlēti ar dalību trīs Olimpiādēs ir skeletonisti Martins un Tomass Dukuri un kamaniņbraucēji Andris un Juris Šici, kā arī hokejisti Sandis Ozoliņš, Arvīds Reķis, Georgijs Pujacs, Krišjānis Rēdlihs, Mārtiņš Cipulis, Miķelis Rēdlihs, Jānis Sprukts, Armands Bērziņš. Savukārt 23 sportistiem šīs olimpiskās spēles būs pirmās viņu mūžā.

Komandas raženākais atlēts ir bobsleja stūmējs Daumants Dreiškens (193cm un 108kg), tikai mazliet no viņa atpaliek hokejists Armands Bērziņš un bobslejists Raivis Broks (abiem 192cm un 102kg). Vissmalkākā sportiste ir biatloniste Žanna Juškāne (157cm un 52kg).

Mūsu olimpiešu  iecienītākais vaļasprieks ir aktīva atpūta, kas ir saistīta ar dažādām sporta spēlēm un ceļošanu, kam seko makšķerēšana un medības, kā arī grāmatu lasīšana un ģitārspēle.

Latvijas komandā būs pārstāvētas 5 ģimenes:

Skeletonisti brāļi Martins un Tomass Dukuri ar treneri un tēvu Daini Dukuru;
Ātrslidotājs Haralds Silovs ar tēvu un treneri Edvīnu Silovu;
Hokejisti brāļi Miķelis un Krišjānis Rēdlihi;
Kamaniņu braucēji brāļi Andris un Juris Šici;
Kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks un viņa mamma un trenere Jana Zvejniece.

Pieci sportisti savas dzimšanas dienas svinēs olimpisko spēļu laikā:

5.02. - 28 gadi bobsleja stūmējam Jānim Strengam;
7.02. - 18 gadi kalnu slēpotājai Agnesei Āboltiņai;
15.02. - 22 gadi kalnu slēpotājam Kristapam Zvejniekam;
16.02. - 26 gadi bobsleja pilotam Oskaram Melbārdim;
20.02. - 30 gadi bobslejistam Raivim Brokam.

Savukārt 23.februārī savu vārda dienu atzīmēs ātrslidotājs Haralds Silovs.

27 sportisti nāk no Rīgas, 26 sportisti no Vidzemes, 5 no Kurzemes, 1 no Latgales.

Dzimtā pilsēta Rīga ir 28 atlētiem, 12 sportistiem tā ir Sigulda, pa 3 sportistiem nāk no Alūksnes un Gulbenes, pa 2 no Jūrmalas un Madonas, bet pa 1 sportistam nāk no Kauguriem, Burtniekiem, Aizputes, Saldus, Ventspils, Ērgļiem, Skrīveriem, Cēsīm

Olimpieši, kas beiguši vai turpina studijas:
13 Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā;
4 Latvijas Universitātē;
2 Ventspils augstskolā;
Pa 1 Banku augstskolā, RSEBAA, Nacionālā Aizsardzības akadēmijā.

Studijas, ko ir apguvuši vai apgūst atlēti pārsvarā saistītas ar sportu un veselības mācību.

Izplatītākā svešvaloda, ko apguvuši sportisti ir angļu valoda, kam seko krievu un vācu valodas zināšanas. Ir sportisti, kas apguvuši arī somu, čehu, ukraiņu, slovāku un norvēģu valodas. 35 sportisti zina 2 svešvalodas, bet 10 atlēti pārvalda 3 svešvalodas.

Olimpisko spēļu  pieredzes ziņā bagātākais treneris ir bobsleja treneris Sandis Prūsis (7 olimpiskās spēles), nākamie ar 5 spēļu pieredzi ir skeletona treneris Dainis Dukurs un kamaniņu mehāniķis Sandris Bērziņš, bet 4 spēļu pieredze ir bobsleja fiziskās sagatavotības trenerim Jānim Ozolam un kamaniņu sporta trenerim Pēterim Cīmanim.

Izplatītākais brīvā laika pavadīšanas veids treneriem ir dažādi aktīvās atpūtas veidi, kas tomēr saistīti ar sportu. Otrs izplatītākais hobijs ir lasīšana un makšķerēšana.

Olimpisko komandu apkalpos 5 sporta ārsti, 5 fizioterapeiti. Brīvajā laikā mediķi nodarbojas ar sportu un mīl ceļot.

Vairākas svinamdienas arī komandas apkalpojošajam personālam:

04.02. - dzimšanas diena slēpošanas trenerim Jēkabam Nākumam (42 gadi);
7.02. - dzimšanas diena bobslejam mehāniķim Olafam Kļaviņam (50 gadi).

Soču olimpiskajās spēlēs kā pirmie Latvijas komandas pārstāvji uz startu 8.februārī dosies mūsu kamaniņbraucēji Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Kristaps Mauriņš un biatlonists Andrejs Rastorgujevs. Savukārt olimpisko spēļu pēdējā dienā starts bobsleja četrinieku ekipāžām ar Oskaru Melbārdi un Oskaru Ķibermani priekšgalā.

Vienas no lielākajām zvaigznēm Sočos būs hokejisti Sidnijs Krosbijs un Aleksandrs Ovečkins. Krosbijam šīs būs otrās olimpiskās spēles karjerā un Vankūveras spēlēs viņš palīdzēja Kanādas valstsvienībai izcīnīt zeltu. Šajā Nacionālās hokeja līgas (NHL) sezonā Krosbijs ir rezultatīvākais spēlētājs, gūstot 28 vārtus un izdarot 49 rezultatīvas piespēles.

Tikmēr Ovečkinam šī būs trešā Olimpiāde, taču viņš ar Krievijas izlasi pie medaļām nav ticis. Šogad NHL Ovečkins ir līgas labākais vārtu guvējs ar 39 "goliem". Tāpat viņa kontā ar 19 rezultatīvas piespēles.

Tāpat viens no pazīstamākajiem vārdiem ziemas sporta veidos ir Šons Vaits. Viņš snovbordā tiek pielīdzināt rokzvaigznes statusam. Viņa kontā ir divas olimpiskās zelta medaļas sacensībās rampā, kā arī daudzi panākumi ziemas "X Games" posmos.

Vēl būs interesanti redzēt vai veterāni Armīns Cīglers (kamaniņu sports), Bode Millers (kalnu slēpošana), Ūle Einārs Bjerndālens (biatlons) šajās olimpiskajās spēlēs spēs cīnīties par medaļām ar gados jaunākiem sportistiem.

Norvēģu biatloniste Tora Bergera ir šīs sezonas Pasaules kausa kopvērtējuma līdere, un Sočos mēģinās papildināt savu olimpisko medaļu skaitu. Vankūverā viņa ieguva zeltu 15 kilometru individuālajās sacensībās, bet pēc tam, kad Magdelēna Noinere noslēdza karjeru, viņa uzskatāma par galveno favorīti cīņā par zelta medaļām.

Interesanti būs redzēt, kā bobsleja sacensībās veiksies Jamaikas divniekam. Šī komanda piesaistīja lielu uzmanību, kvalificējoties olimpiskajām spēlēm un ar ziedojumiem nodrošinot sev finansējumu startēšanai tajās. Lai arī šī komanda noteikti nav starp favorītiem, tomēr visi ar interesi gaidīs viņu startu.

Tāpat Sočos startēs arī Meksikas un Nepālas slēpotāji. Meksikāņu kalnu slēpotājs Hubertuss fon Hohenlohe ir 55 gadus vecs un viņš distancē dosies "mariači" kostīmā. Tikmēr Nepālas distanču slēpotājs Dačhiri Šerpa 44 gadu vecumā piedalīsies savās trešajās olimpiskajās spēlēs. Viņš gan ne uz ko īsti necer un jau paspējis apgalvot, ka būs pēdējā vietā.

Iespējams, arī iepriekš spēļu rīkotājiem bijušas nedienas ar olimpisko lāpu un tās, iespējams, tika slēptas vai noklusētas, bet tik daudz kuriozu, problēmu un negadījumu kā ar Soču lāpu vēl nav pieredzēts.

Kad oktobra Kremļa vārtos modernā un speciāli konstruētā, "īpaši drošā" lāpa nodzisa pirmo reizi, šī ziņa un video apskrēja visu zemeslodi. Arī nākamās lāpas nodzišanas tika fiksētas un apspriestas ar līdzīgu entuziasmu, bet drīz vien šīs ziņas kļuva tik regulāras, ka zaudēja lielu daļu gan aktualitātes, gan mediju intereses. Kā tiek ironizēts - lāpas stafetes nobeigumā jau īpaši jāizceļ tās pilsētas, kur nav bijušas nekādas problēmas.

Taču, neskatoties uz niķīgo liesmu, pati stafete noritēja kā plānots. Lāpa viesojusies gan kosmosā, gan pabijusi zem ūdens Baikāla ezerā, gan Sibīrijā; to nesuši gan estrādes un šovbiznesa zvaigznes, gan politiķi, gan pavisam parasti Krievijas iedzīvotāji.  Lāpas nedienas aizmirst ļāva arī Soču olimpisko spēļu tuvošanās un lielākas nedienas - sadzīviskās problēmas Sočos un nepabeigtās celtnes, kas "rotā" XXII Ziemas olimpisko spēļu mājvietu.

Tuvojoties Soču olimpisko spēļu datumam, arvien biežāk parādās ziņas, ka tās vai citas pasaules lielvalsts vadītājs uz Sočiem nedosies, vismaz ne uz atklāšanas ceremoniju.

Viena no pirmajām, kas paziņoja par Soču Olimpiādes boikotu, bija Gruzija, taču šo paziņojumu varēja norakstīt uz to, ka tai jau ilgāku laiku ir visai saspīlētas attiecības ar Krieviju. Taču sekoja vairāku vadošo valstu vadītāju atteikumi, kas nepārprotami norādīja uz "lielajām politikas spēlēm". Vieni par atteikuma iemeslu min cilvēktiesību neievērošanu Krievijā, citi to skaidro ar "politisku lēmumu".

Latviju Soču Olimpiādes atklāšanas ceremonijā pārstāvēs valsts prezidents Andris Bērziņš, bet nu jau bijušais premjers Valdis Dombrovskis savu ielūgumu uz spēlēm nolēmis neizmantot. Tāpat uz Sočiem neplāno doties Latvijas jaunā premjere Laimdota Straujuma.

Uz Sočiem negatavojas doties Francijas prezidents Fransuā Olands, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Vācijas prezidents Joahims Gauks, kā arī Igaunijas prezidents Tomass Hendrikss Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un virkne citu augstu rietumvalstu politiķu. Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama valsts olimpiskajā delegācijā nav iekļāvis nevienu pašreizējo valstsvīru, bet tā vietā tajā iekļāvis divus par savu homoseksualitāti publiski runājušus sportistus, tādējādi atbildot uz Krievijas aizliegumu Olimpiādes laikā izmantot "homoseksuāļu propagandu".

Kā zināms, Soču Olimpiādes laikā spēkā būs tā saucamais "antigeju" likums, ko plaši kritizējuši ārvalstu cilvēktiesību aizstāvji, politiķi, sporta vadība, kā arī sportisti.

XXII Ziemas olimpisko spēļu sacensības risināsies 11 olimpiskajos objektos.

Olimpiādes centrālā arēna ir stadions "Fisht", kuram vārds dots par godu kalnam. Stadionā, kur risināsies atklāšanas un noslēguma ceremonijas, ir vietas 40 000 skatītājiem. Pēc olimpiskajām spēlēm stadions būs Krievijas futbola izlases mājvieta un tiek runāts, ka Sočos veidos augsta līmeņa profesionālo futbola klubu. Tāpat Soču stadions jau izvēlēts kā viena no 2018.gada Pasaules kausa finālturnīra futbolā mājvietām.

Ledus arēna "Bolshoy" pilnībā veltīta hokejam un tajā risināsies visas centrālās hokeja spēles. Ledus arēnā "Bolshoy" ir 12 000 skatītāju vietas. Pēc dizaineru domām, "Bolshoy" arēna ir veidota pēc izskata kā slavenās Faberžē olas. Pēc olimpiskajām spēlēm "Bolshoy" arēna saglabāsies kā sporta un kultūras pasākumu mājvieta.

"Shayba Arena" ir otra hokeja spēļu mājvieta. Tajā risināsies spēles, kurām ir gaidāms mazāks skatītāju pieplūdums, jo tajā ir 7000 skatītāju vietas. "Shayba Arena" ir uzbūvēta ar iespēju to pārvietot, tāpēc iespējams, ka pēc olimpiskajām spēlēm šī arēna atradīsies citā Krievijas pilsētā.

Adleras slidošanas centrs uzņems ātrslidošanas sacensības. Tajā ir 8000 skatītāju vietas. Adleras slidošanas centrs izskatās pēc aisberga. Pēc Soču olimpiskajām spēlēm Adleras slidošanas centrs kļūs par izstāžu kompleksu.

"Iceberg" slidošanas pils uzņems daiļslidošanas un šorttreka sacensības. Tajā ir 12 000 skatītāju vietas. Lai šajā arēnā pēc daiļslidošanas sacensībām ledu pielāgotu šorttreka sacensībām (un otrādi), ir nepieciešamas tikai divas stundas. Pēc Soču olimpiskajām spēlēm "Iceberg" slidošanas pils saglabās daiļslidošanas sacensību mājvietas statusu vai arī tiks pārveidota par velotreku.

"Ice Cube" kērlinga centrs uzņems tikai kērlinga sacensības. Tajā ir 3000 skatītāju vietas. Pēc olimpiskajām spēlēm saglabāsies kā sporta centrs. Tā kā "Ice Cube" ir viegli "saliekams" un "transportējams", iespējams, tas kā sporta ēka "viesosies" arī citās Krievijas pilsētās.

Biatlona un slēpošanas komplekss "Laura", kas nosaukts kalnu upes vārdā. Atrodas kalnu rajonā apmēram 10 kilometrus no Krasnaja Poļana, kas ir otra Soču olimpisko spēļu sacensību norises vieta. Kompleksā ir divas atsevišķas trases, kas domātas biatlonam un distanču slēpošanai.

Kalnu slēpošanas centrs "Rosa Khutor", kas atrodas Krasnaja Poļana, uzņems visas kalnu slēpošanas disciplīnas - gan nobraucienu, gan slalomu, gan milzu slalomu un supergigantu. Visu sacensību trašu kopējais garums ir aptuveni 20 kilometri. Visas sacensību trases veidojuši FIS speciālisti un pēc olimpiskajām spēlēm Krievija iegūs visaugstākā līmeņa kalnu slēpošanas centru.

Īpaši izveidotais ekstrēmo sporta veidu parks "Rosa Khutor" uzņems frīstaila un snovborda sacensības, un šeit izveidoti divi stadioni - viens snovbordam un otrs frīstailam. Frīstaila sacensības varēs vērot 4000 līdzjutēju, bet snovbordu - 6250.

Kamaniņu un bobsleja centrs "Sanki" uzcelts apmēram 60 kilometrus no Sočiem, Ržanaja Poļana. "Sanki" uzņems kamaniņu, skeletona un bobsleja sacensības, kuras klātienē varēs vērot pat 10 000 līdzjutēju. Bobslejā un skeletonā ir 19 virāžas, vīriešu kamaniņu sacensībās - 20 virāžas, bet sieviešu un divnieku kamaniņu sacensībās - 17 ekipāžas.

"RusSki Gorki" tramplīnu centrs domāts tramplīnlēkšanas un Ziemeļu divcīņu sacensībām. Ziemeļu divcīņas trase distanču slēpošanai izvietota pie tramplīniem, tādējādi skatītājiem ļoti ērts un pārskatāms komplekss. Tajā ir divi tramplīni, bet vēlāk tur plānoti vēl trīs mazāki tramplīni jauno sportistu trenēšanai.

Jau tagad droši var apgalvot, ka Soču olimpiskās spēles kļūs par visu laiku dārgākajām - gan ziemas, gan vasaras.

Sākotnēji, kad Soči tik tikko ieguva tiesības rīkot XXII Ziemas olimpiskās spēles, kopējās izmaksas tika lēstas aptuveni 12 miljardu ASV dolāru apmērā. 2013.gada rudenī šī summa sasniedza jau 51 miljardu ASV dolāru, un visticamāk pieaugs vēl vairāk. Līdz šim visu laiku dārgākais "sportistu sabraukums" bija 2008.gadā Pekinā, kur Ķīnas valdība Olimpiādes teicamai norisei atvēlēja 44 miljardus ASV dolāru. Bet iepriekšējās Ziemas olimpiskās spēles Vankūverā Kanādas valdībai izmaksāja vien astoņus miljardus ASV dolāru.

Krievijas puse gan taisnojas, ka lielākā daļa izmaksu ir pilsētas infrastruktūras un dažādu komunikāciju modernizēšanai, bet tieši olimpisko būvju celtniecībai atvēlēta budžeta mazākā daļa. "Lauvas tiesu" izdevumu uzņēmās Krievijas valdība, "piemest" nācās arī Krasnodaras apgabala un Soču pilsētas vadībai. Vēl daļu no izmaksām "uz sevi" paņēma uzņēmēji, kuri piedalījās dažādu objektu celtniecībā (piemēram, viesnīcu).

Interesanti, ka 2009.gadā Soču olimpisko sporta būvju celtniecība par apmēram gadu apsteidza grafiku, taču kopējie "ātrumi" bija stipri lēnāki. Pēc vairāku neatkarīgo ārzemju mediju ziņām, vēl dažas nedēļas pirms Soču olimpisko spēļu sākuma pilsēta izskatījusies kā viens liels būvobjekts, kurā daļa ir pabeigta, bet daļa ne tuvu nav finiša līnijai. Tikai dažas dienas pirms olimpisko spēļu sākuma žurnālisti uzzināja nepatīkamus jaunumus - no deviņām žurnālistiem paredzētām viesnīcām trīs netiks atvērtas un masu medijiem piedāvās citas vietas dzīvošanai.