Oskars Melbārdis: aizbrauksim mājās un laikam beidzot apjēgsim, ko esam izdarījuši  (69)

Neskatoties uz dziļo nakts stundu, lidostas "Rīga" sagaidīšanas zāle bija stāvgrūdām pilna, un valdīja tāda pamatīga, "gruntīga" Latvijas sajūta - savējos sagaidīt bija ieradušies Baltinavas, Gulbenes, Alūksnes, Apes, Ventspils, Valmieras ļaudis. Jo līdz ar visiem astoņiem bobslejistiem - Oskaru Melbārdi, Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti, Jāni Strengu, Oskaru Ķibermani, Intaru Dambi, Vairi Leibomu, Helviju Lūsi - mājup atlidoja arī mūsu labākais biatlonists Andrejs Rastorgujevs un kalnu slēpotāji - olimpiskā debitante Agnese Āboltiņa, Lelde Gasūna, Mārtiņš Onskulis, kuram izdevās sasniegt augstāko rezultātu Sočos, Kristaps Zvejnieks, Roberts Rode.

Portālam "Delfi" mājinieku, sagaidītāju un sveicēju pūlī izdevās "izķert" mūsu olimpisko vicečempionu Oskaru Melbārdi uz nelielu sarunu.

- Kurš no astoņiem braucieniem Sočos jums bija labākais?
- Grūti pateikt. Es uzskatu, ka divniekos laikam bija vislabākie braucieni. Četriniekos varbūt otrā diena bija labāka.

- Pirms sezonas sākuma mums teicāt - nevar sagaidīt sacensības! Kāda noskaņa ir tagad?
- Patīkama! Sezona ir beigusies, beidzot varēs atpūsties. Aizbraukšu mājās un laikam beidzot apjēgšu, kas ir noticis, ko mēs esam izdarījuši, jo šobrīd vēl ir tāds haoss! Neesam vēl īsti sapratuši, ko esam izdarījuši.

- Vai Martins Dukurs, prombraucot no Sočiem, atklāja jums kādu viltību par trasi?
- Viņi vienmēr mums ir vēlējuši veiksmi un atbalstījuši mūs, tāpat kā mēs viņus. Novēlēja mums izturību. Visi trases noslēpumi mums ir pašiem jāatrod.

Jāteic, Oskaram izdevās "atkost" ja ne visus, tad lielu daļu Soču olimpiskās trases noslēpumu, bet mums izdevās pārliecināties, cik smaga ir olimpiskā medaļa. Tiešā nozīmē. To, cik smaga tā ir pārnestā nozīmē, zina tikai paši sportisti un varbūt viņu treneri un tuvinieki. Un mēs novēlam, lai pēc četriem gadiem Korejā Latvijas olimpiešiem sanāk pārbaudīt, kādas tad ir zelta medaļas. Oskars Melbārdis apsolīja pacensties tādu atvest!