Krievijas žurnālists: Mums atņem medaļas, bet mēs klusējam. Kauns!  (229)

Viss sākās pirms pusotra gada, kad (Kanādas jurists Ričards) Maklārens publiskoja savu pirmo paziņojumu. Krievijai bija pietiekami laika, lai atbildētu uz katru Maklārena pausto vārdu, uz visiem failiem no viņa bibliotēkas. Atbildēt skaidri un argumentēti – masu medijos, starptautiskajās federācijās, tiesās.

Krievija sportistu aizstāvību aizstāja ar pusotru gadu ilgu muldēšanu. Ar retoriku par pretkrievisko sazvērestību vai centieniem ietekmēt Krievijas prezidenta vēlēšanas. Ar apelēšanu, ka nav nekādu lietu.

Valsts varēja glābt savus sportistus, bet ikreiz viņus atstāja likteņa varā:

* kad sportistus padzina no Rio olimpiskā ciemata par to, ka viņu vārdi parādījās Maklārena ziņojumā, mūsu ierēdņi lūdza pēc iespējas ātrāk atdot akreditācijas un braukt prom;

* kad uz nopietniem apvainojumiem atbildēja: nav nekādu pierādījumu. Taču tā arī nav iesnieguši nevienu prasību tiesā, lai aizstāvētu sportistus;

* kad apsolīja, ka Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Krievijas sportisti nesoļos zem olimpiskā karoga un nestartēs neitrālā statusā. Pat tie, kam dzīvē citas iespējas vairs nebūs;

* un, visbeidzot, tad, kad lika saprast pašiem sportistiem – taisnojieties paši!

Jūsu mēģenēm ir skrambas? Jūsu urīnā atrod neticamu daudzumu sāls? Vienlaicīgi nodotās provēs, izrādās, ir divu dažādu cilvēku DNS?

Paši skaidrojiet to visu Osvaldam. Katrā neizprotamā situācijā visā vainojiet politiku vai, sliktākā gadījumā, – nodevēju Rodčenkovu. Bet mēs mazgājam rokas nevainībā. Valsts te nav vainīga. Mēs, protams, iesniegsim kaut kādas sūdzības, kur vajag, bet vēlāk.

Valsts piekoptajā infantilajā pozīcijā var saskatīt tikai bezspēcību. Tā nav pat taisnošanās. Bērns slēpjoties aizver acis, viņš nevienu neredz – tātad arī viņu neatradīs.

Pavērojiet, kas valstī atbild par sportu. Kas atļāvis sportu pārvērst par nežēlīgu sportistu nopēršanu?

Vai var nopietni uztvert (Krievijas vicepremjeru un bijušo sporta ministru) Vitāliju Mutko? Vai kāds var atcerēties kaut vienu sporta ministra Pāvela Kolobkova sakarīgu domu? Kā var klausīties deputātus Sviščevu un Degtjarevu bez gumijas cimdiem?

Šovasar Krievijas bobsleja komandas atvērto durvju dienu laikā apjautājos (Krievijas Bobsleja federācijas prezidentam) Aleksandram Zubkovam par tā saucamo Osvalda komisiju. Vēlējos uzzināt, ko dara federācija, lai mazinātu riskus. Zubkovs atcirta ar kaut kādām dežūrfrāzēm par politikas iejaukšanos sportā un izdarīto spiedienu uz Krieviju. Tad sapratu divas lietas: viņam dziļi vienaldzīga ir Osvalda komisija un es nepareizi esmu formulējis jautājumu. Viņa atbildes būtu piestāvējušas jautājumam: vai Putins ir malacis?

Tagad Zubkovs un vēl gandrīz pāris desmitu sportistu uz mūžu atstādināti no olimpiskajām spēlēm. Tas nozīmē, ka federācijas vadītājs visās olimpiskajās spēlēs būs ārpus likuma. Tas nozīmē, ka neviens no šiem sportistiem turpmāk nevarēs braukt uz olimpiskajām spēlēm ne kā treneris, ne kā funkcionārs, ne kā tehniskais palīgs. Kā tad turpmāk dzīvot tiem, kuri grib palikt sportā, nevis sēdēt mīkstā deputāta krēslā?

Ak, jā, ir taču prezidenta mūža stipendija. To visiem bijušajiem olimpiskajiem čempioniem sola saglabāt. Tad jau viss kārtībā, protams.

Mūsu ierēdņi nekad neatzīs valsts līmeņa dopinga sistēmu, lai kā censtos WADA un SOK. Vieglāk ir pievērt acis.

Bet visur citur pasaulē to uztver citādi – vainīgi ir sportisti.

Tātad ne jau valstiskā sistēma lika sportistiem nodot tīrās analīzes, kuras vēlāk samainīt. Ne jau sistēma mainīja mēģenes, sabojājot to vāciņus un pieberot sāli. Ne jau sistēma viņus dzirdīja ar dažādiem kokteiļiem. Tātad tā bija sportistu iniciatīva. Tāpēc arī sportistus soda.

Mūsu ierēdņi ir samierinājušies. Viss, ko viņi saka šajās smagajās dienās, izskatās pēc baltā karoga izkāršanas. Atkal neviena argumenta, atkal strādājam iekšējai auditorijai – mūs aplenkuši, mūs nevēlas redzēt, mūs provocē. Bet atcerieties, ka mums nav nekādas valstiskās sistēmas!

Vai tad tā nav valstiska sistēma, ja par Maskavas antidopinga laboratorijas vadītāju ieceļ cilvēku, kuru tur aizdomās neatļautu vielu apritē un kuru regulāri apbalvo ar dažādām medaļām?Rodčenkovam piešķirts prezidenta goda raksts par sportistu teicamu sagatavošanu 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm – labāku paštroļļošanu Krievijas valdība diez vai var izdomāt.

Vai tad tā nav valstiska sistēma, ja 2008. un 2012. gada olimpiskajās spēlēs Krievijai par dopinga pārkāpumiem atņemti kādi trīs desmiti godalgu?

Vai tad tā nav valstiska sistēma, ja par godīgām intervijām par dopingu sāk vajāt vieglatlētu Andreju Dmitrijevu, kuru burtiski izspieda no Krievijas?

Vai tad tā nav valstiska sistēma – apčubināts un godājams nopelniem bagāts soļošanas treneris Čegins (diskvalificēts uz mūžu), nenogremdējams biatlona ārsts Dmitrijevs (saistīts ar vairākiem dopinga skandāliem) un pusaudžu militāri patriotiskās kustības "Junarmija" vadītājs Truņenkovs, kurš bobslejā diskvalificēts uz četriem gadiem par dopinga lietošanu?

Vai tad tā nav valstiska sistēma, ja pēc tiešiem apvainojumiem dopinga atbalstīšanā un Rio olimpiskās akreditācijas atteikuma sporta ministru Mutko paaugstina amatā?

Vai tad tā nav valstiska sistēma, ja Mutko no amata atstādina vietnieku Juriju Nagornihu, kurš vēl 2013. gadā zināja par to, ka Rodčenkovs falsificē nodotos dopinga analīžu paraugus un par to izspiež naudu? Riteņbraucēji savā prasībā ar pirkstu burtiski norāda uz Nagornihu – mēs taču viņam ziņojām, viņš visu zināja. Kur tagad ir Nagornihs, kur ir viņa liecības, un kādēļ viņš Krievijas daiļslidošanas čempionātā sēž VIP tribīnē, nevis ir mājas arestā? Bet, ja jau riteņbraucēji melo un viņa sarakste ar Rodčenkovu ir falsificēta, tad kādēļ viņš nav atjaunots amatā un viņam jau pāris gadu nav ārzemju ceļojumiem derīgas pases, kā runā aprindās?

2016. gadā no amata atlaistā Sportistu sagatavošanas centra (SSC) vadītāja Aleksandra Kravcova vietniece Irina Radionova, kura it kā ir tīro analīžu bankas glabātāja, sniedz interviju televīzijai "Pirmais kanāls", nevis izmeklētājiem. Vai tad tā nav valstiska sistēma?

Vai tad tā nav valstiska sistēma, ja Krievijas Izmeklēšanas komisijas veiktā izmeklēšana ir tik vienpusēja, ka tajā nav minēts neviens aizdomās turētais, izņemot (no Krievijas aizmukušo) Rodčenkovu? Un oficiālā versija, ka Rodčenkovs darījis visu – lika sportistiem lietot dopingu, samainīja un iznīcināja analīzes, bojāja mēģenes, bēra tajās sāli, viltoja sarakstes un ik pa laikam par to no prezidenta Putina saņēma goda rakstus un dažādus ordeņus. Vai tad tā nav valstiska sistēma?

Bet tas, ka "malējie" šajā "ne valsts piekoptajā sistēmā" ir sportisti... Tie taču sīkumi. Paskat, cik mums vēl to sportistu!

Bet tikmēr Krievijai arvien mazāk un mazāk medaļu Soču olimpiskajās spēlēs.

Un tas vēl nav viss...

*Krievijas sporta žurnālista Alekseja Avdohina blogs oriģinālā publicēts interneta izdevumā sports.ru. Pēc autora atļaujas saņemšanas portāls "Delfi" piedāvā lasītājiem bloga pilnu tulkojumu.