Bez Krievijas karoga un NHL hokejistiem, bet ar 'apvienotu' Koreju – Phjončhanā atklāj olimpiskās spēles  (154)

Phjončhana tiesības rīkot olimpiskās spēles ieguva 2011. gadā, kad Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas balsojumā apsteidza Francijas pilsētu Ansī un Vācijas pilsētu Minheni. Dienvidkorejas pilsēta tiesības rīkot olimpiskās spēles ieguva ar trešo mēģinājumu .

Par 102 medaļu komplektiem septiņu sporta veidu 15 disciplīnās 16 dienu garumā cīnīsies 2925 sportisti no 92 pasaules valstīm. Tas ir jauns gan dalībnieku, gan dalībvalstu rekords ziemas olimpisko spēļu vēsturē. Spēļu programma būs par četrām jaunām disciplīnām vairāk nekā iepriekšējās spēlēs – klāt nākušas snovborda "big air" sacensības, kērlinga jaukto komandu sacensības, masu starts ātrslidošanā un kalnu slēpošanas jaukto komandu sacensības.

Dienvidkoreja līdz ar šīm olimpiskajām spēlēm pievienojas elitāram sporta pasākumu organizētāju klubiņam. Dienvidkoreja tagad ir rīkojusi gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēlēs, kā arī Pasaules kausu futbolā un pasaules vieglatlētikas čempionātu. Iepriekš visus šos pasākumus sarīkoja arī Francija, Vācija, Itālija un Japāna.

Spēļu rīkošanā tika iesaistīti 80 000 cilvēku, no kuriem 21 000 ir brīvprātīgie. Brīvprātīgie esot ieradušies no 64 valstīm.

Salīdzinot ar iepriekšējām divām olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro un Sočos, pašiem rīkotājiem bija jārisina daudz mazāk organizatorisku problēmu, tomēr skandālu pirms šī četrgades foruma netrūka.

Portāls "Delfi" pirms "olimpiskā maratona" piedāvā ieskatu aktualitātēs pirms Phjončhanas spēlēm.

Jau kopš Soču olimpiskajām spēlēm pār Krieviju krita šaubu ēna, un tā vēlāk apstiprinājās. Izrādījās, ka Krievijā valsts atbalstīja dopinga sistēmu, kuras ietvaros notika analīžu mainīšana un manipulēšana ar aizliegto vielu lietošanu. Līdz šim apjomīgākais dopinga skandāls sporta vēsturē iesākās 2014. gada nogalē, kad klajā nāca Vācijas televīzijas ARD dokumentālā filma par pārkāpumiem Krievijas vieglatlētikā, kas beigās noveda pie Krievijas Vieglatlētikas federācijas (KVF) pilnīgas diskvalifikācijas, kura nav atcelta joprojām.

Tik plaša un sistemātiska aizliegto preparātu lietošana Krievijas vieglatlētikā pamazām radīja aizdomas, ka tas varētu būt noticis arī citos sporta veidos, un Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) izveidoja neatkarīgu izmeklēšanas komisiju ar Kanādas juristu Ričardu Maklārenu priekšgalā. Izmeklēšanā klajā nāca šokējoši atklājumi, kas noveduši pie smagas un sarežģītas situācijas pasaules sportā. Pēc WADA izmeklēšanas komisijas ziņojuma tika sākta divu vasaras olimpisko spēļu – Londonas un Pekinas – dalībnieku analīžu atkārtota pārbaude, kas novedusi pie diskvalifikācijām un olimpisko medaļu pārdales. Īpaši smaga šī situācija ir vieglatlētikā un svarcelšanā, kur atsevišķās svara kategorijās "iekrita" pat viss goda pjedestāls. Tas savukārt noveda pie vairāku valstu diskvalifikācijas no svarcelšanas sacensībām.

Dopinga skandāli turpinājās arī gadu pēc 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm, kad Maskavas antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs atzinās laikrakstam "The New York Times", ka Soču spēļu laikā, dzenoties pēc medaļām, tika realizēta apjomīga, valsts atbalstīta, dopinga programma. Krievijas puse sāka apvainot "pārbēdzēju" Rodčenkovu apmelošanā, WADA uzsāka nākamo izmeklēšanu, ko vadīja tas pats Maklārens, un sāka pienākt ziņas par pozitīvām dopinga analīzēm no Pekinas un Londonas spēlēm. 2016. gada decembrī Maklārens publiskoja izmeklēšanas rezultātus, kas vēl vairāk pierādīja plašas, organizētas dopinga sistēmas pastāvēšanu Krievijā, kurā iesaistīti gan ziemas, gan vasaras, gan paralimpisko sporta veidu pārstāvji.

2017. gada nogalē diskvalifikācijas sāka piespriest arī Sočos medaļas izcīnījušajiem Krievijas olimpiešiem, bet 5. decembrī SOK nolēma atstādināt no Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Krievijas Olimpisko komiteju par valstī realizēto dopinga programmu. SOK lēmums paredzēja, ka Phjončhanā drīkstēs startēt Krievijas "tīrie" sportisti, taču ievērojot striktus SOK noteikumus. Šie sportisti startēs kā "Krievijas neatkarīgie sportisti" un uz viņu formām būs šis saīsinājums OAR ("Olympic Athlete from Russia"). Phjončhanā viņi startēs zem Olimpiskā karoga un visās oficiālajās ceremonijās viņiem par godu skanēs Olimpiskā himna.

Protams, sākās tiesu darbi. Diskvalificētie Krievijas sportisti vērsās Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā (CAS), kas februāra sākumā 28 krievu sportistiem atcēla piespriestās sankcijas. Tiesa, SOK tik un tā viņus neaicināja uz spēlēm, norādot, ka CAS lēmums nepierāda viņu nevainību.

Beigu beigās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēs 169 olimpiskie sportisti no Krievijas. Savukārt Krievijas delegācija sastāvēs no 340 personām.

Nacionālās hokeja līgas (NHL) vadība nekad nav bijusi sajūsmā par to, ka olimpisko spēļu laikā ir jāpārtrauc sezona un jālaiž savi spēlētāji, kuri saņem lielas algas, uz valstsvienībām. Tomēr pirms Phjončhanas spēlēm NHL, SOK un Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) vairs nespēja atrast kopsaucēju šajā jautājumā, tāpēc spožākās sporta veida zvaigznes nevarēs redzēt.

Galvenais iemesls, kāpēc visas trīs puses nespēja vienoties, bija nauda. NHL vēlējās, lai SOK sedz hokejistu ceļošanas un apdrošināšanas izdevumus, kā arī, lai līga varētu izmantot olimpiskos simbolus savās mārketinga aktivitātēs. Tāpat regulārā čempionāta apturēšana sezonas laikā klubiem nes zaudējumus.

Daudzi NHL spēlētāji bija neapmierināti ar to, ka nevarēs pārstāvēt savas valstsvienības. Lai arī bija hokejisti, kuri bija gatavi tik un tā steigties uz izlasi, tomēr nekas tāds nav noticis un Phjončhanā nestartēs neviens "pārbēdzējs" no NHL.

Visvairāk tas ietekmēja Kanādas un ASV izlases, lai arī, protams, ievērojami iztrūkumi ir arī Krievijai, Somijai, Zviedrijai un Čehijai. Piemēram, olimpiskajai Kanādas izlasei šoreiz ir liela sasaiste ar Latviju. Kanādas izlasē iekļauts Rīgas "Dinamo" spēlētājs Karls Stolerijs, kā arī bijušie šī kluba spēlētāji Džastins Pīterss un Mets Robinsons. Tāpat kanādieši pēdējo sagatavošanās posmu aizvadīja Rīgā.

NHL spēlētāju neesamība izlīdzina spēku samērus, tāpēc paredzams, ka olimpiskais hokeja turnīrs būs aizraujošs un diezgan neprognozējams. Par galvenajiem favorītiem var uzskatīt Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenēto Krieviju, kuras kodolu veido Sanktpēterburgas SKA hokejisti.

NHL profesionāļi pirmo reizi olimpiskajās spēlēs spēlēja 1998. gadā Nagano, pēc tam ik pēc četriem gadiem piedaloties arī olimpiskajos turnīros Soltleiksitijā, Turīnā, Vankūverā un Sočos.

Olimpiskais gars veicinājis šķietamu Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas attiecību uzlabošanos. Lai arī šobrīd tas ir tikai sporta jomā, taču tas ir liels solis uz priekšu, jo spriedze Korejas pussalā starp abām valstīm ilgstoši bijusi liela.

Sākotnēji Ziemeļkoreja pat apsvēra boikotēt spēles. Abas valstis formāli atrodas kara stāvoklī, jo 1950. - 1953. gada militārais konflikts beidzās ar pamieru, nevis pilnvērtīgu miera līgumu.

Tomēr boikots nesekoja. Vispirms jau 9. janvārī abas valstis oficiālajās pārrunās panāca vienošanās par Ziemeļkorejas sportistu sūtīšanu uz 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Dienvidkorejas puse sarunu laikā izteica piedāvājumu abām Korejām atklāšanas ceremonijā stadionā iesoļot vienotā delegācijā, un nedēļu vēlāk arī šī ideja tika apstiprināta.

Phjončhanā olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā abu valstu sportisti soļos zem viena karoga, turklāt sacensībās startēs ar apvienotu sieviešu hokeja komandu .

Olimpiskajās spēlēs zem Ziemeļkorejas karoga startēs 10 sportisti. Ziemeļkoreja iecerējusi uz spēlēm Dienvidkorejā līdzās sportistiem nosūtīt arī 140 cilvēku lielu orķestri, karsēju komandas, taekvondo paraugdemonstrējumu komandu un žurnālistus.

Salīdzinot ar Soču olimpiskajām spēlēm, Phjončhanā četrgades sporta pasākums sarīkots par mazāku naudu. Soču olimpiskās spēles izmaksāja 51 miljardu ASV dolāru, bet Riodežaneiro vasaras olimpiskās spēles – 13,1 miljonu dolāru. Phjončhanas spēļu izmaksas tiek lēstas ap 12,9 miljardiem.

Sočos un Rio daudzi olimpiskie objekti vairs netiek izmantoti, un tos saēd laika zobs. Arī Phjončhanā esot bažas par dažu objektu dzīvotspēju, jo šajā pilsētā dzīvo tikai 40 000 cilvēku, tomēr organizatori ir padomājuši, lai, piemēram, hokeja spēļu halle nepaliktu neizmantota pēc spēlēm. Hokeja halle ir uzbūvēta tā, lai pēc tam to varētu demontēt un pārvest uz citu pilsētu.

Savukārt Phjončhanas olimpisko spēļu galveno stadionu pēc paralimpiskajām spēlēm nojauks. Stadiona ietilpība ir 35 000 sēdvietu, bet pilsētai ar gandrīz tikpat lielu iedzīvotāju skaitu tik liels objekts nav vajadzīgs.

Ātrslidošanas arēnu bija ieplānots pārveidot par saldētu zivju noliktavu, bet šo ideju noraidīja vietējā pašvaldība. Bažas ir arī par bobsleja, biatlona un distanču slēpošanas trasēm, kā arī tramplīnlēkšanas kalnu.

Līdz ar Ziemeļkorejas piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, pieaug arī sacensību drošība. Tiek uzskatīts, ka militāra konflikta draudi esot samazinājušies līdz minimumam. Pirms tam par to pastāvēja diezgan liels satraukums.

Tomēr tieši pirms spēļu sākuma Phjončhanā uzliesmojusi saslimšana ar norovīrusu. Laika posmā no 1. līdz 8. februārim saslimuši esot 128 cilvēki, bet 8. februārī vien fiksēti 42 jauni slimnieki.

Lielā daļa no inficētajiem esot Olimpiādes jauniešu centrā, un slimotāji esot apsargi, darbinieki un praktikanti. Vēl slimo policisti un organizatoru komitejas pārstāvji.

Visi saslimušie ir saņēmuši nepieciešamo medicīnisko palīdzību un ievietoti karantīnā. Vietējie mediķi cenšas atrast slimības avotu, tiek veikta ēdināšanas vietu personāla un produktu pārbaude, kā arī ūdens kvalitātes analīze.

Latvijas komandas sastāvā Phjončhanas olimpiskajās spēlēs piedalīsies 34 sportisti, kas ir līdzīgi kā iepriekšējās spēlēs, neskaitot vīriešu hokeja komandu, kā arī komandā ir iekļauts viens rezerves sportists bobslejā. Phjončhanā Latvijas sportisti startēs deviņos sporta veidos, tāpat kā iepriekšējās olimpiskajās spēlēs – biatlonā, bobslejā, kamaniņu sportā, skeletonā, šorttrekā, ātrslidošanā, daiļslidošanā, kalnu un distanču slēpošanā. Salīdzinot ar iepriekšējām spēlēm, šoreiz izpaliek hokeja komandas dalība, toties pēc 24 gadu pārtraukuma Latvijas Olimpiskajā komandā atgriežas daiļslidošanas pārstāvji.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) aprēķinājusi, ka komandas vidējais vecums ir samazinājies līdz 26,7 gadiem, kas ir nedaudz mazāk kā vairākās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs. Visjaunākā komanda bija 1992. gadā Albervillā, kur latviešu sportistu vidējais vecums sasniedza 25 gadus. Komandas vecākais atlēts būs skeletonists Tomass Dukurs (36 gadi), savukārt jaunākā ir 17 gadus vecā daiļslidotāja Diāna Ņikitina.

Pieredzes bagātākie sportisti, kuriem Phjončhanā būs ceturtās olimpiskās spēles karjerā, ir brāļi Dukuri un brāļi Šici, kā arī bobslejists Daumants Dreiškens. Savukārt trešās olimpiskās spēles būs Haraldam Silovam, Andrejam Rastorgujevam, Ināram Kivleniekam, Oskaram Gudramovičam, Pēterim Kalniņam, Oskaram Melbārdim un Kristapam Zvejniekam. Latvijas komandas 14 sportistiem šīs olimpiskās spēles būs pirmās viņu mūžā – tie ir Oskars Muižnieks, Artūrs Dārznieks, Kristers Aparjods, Kendija Aparjode, Matīss Miknis, Jānis Jansons, Roberts Jānis Zvejnieks, Diāna Ņikitina, Deniss Vasiļjevs,Patrīcija Eiduka, Inga Paškovska un Indulis Bikše.

Komandas raženākie atlēti ir bobsleja stūmēji Jānis Jansons (195 cm un 105 kg) un Daumants Dreiškens (193 cm un 108 kg). Vissmalkākā sportiste ir biatloniste Baiba Bendika (156 cm un 50 kg).

Olimpisko spēļu pieredzes ziņā bagātākie treneri ir biatlona pārstāvis Ilmārs Bricis un bobsleja pārstāvis Sandis Prūsis – dalība astoņās spēlēs. Sešu spēļu pieredze ir skeletona trenerim Dainim Dukuram un kamaniņu mehāniķiem Sandrim Bērziņam un Mārtiņam Rubenim.

Phjončhanas Olimpiskajās spēlēs kā pirmie Latvijas komandas pārstāvji uz starta 10. februārī izies mūsu kamaniņbraucēji Inārs Kivlenieks, Kristers Aparjods, Artūrs Dārznieks, biatloniste Baiba Bendika un viens no mūsu šortrekistiem Roberto Puķītis vai Roberts Jānis Zvejnieks. Savukārt Olimpisko spēļu pēdējā dienā starts bobsleja četrinieku ekipāžām ar Oskaru Melbārdi un Oskaru Ķibermani priekšgalā.

Seši sportisti savas dzimšanas dienas svinēs olimpisko spēļu laikā:

Latvijas sastāvs 2018. gada Phjončhanas olimpiskajām spēlēm:

Latvija Phjončhanas olimpiskajās spēlēs varētu izcīnīt vienu zelta medaļu, vēsta organizācijas "Gracenote" jaunākā pētījuma rezultāti. Panākums tiek prognozēts Latvijas skeletonistam Martinam Dukuram, kurš savā karjerā divreiz ticis pie sudraba godalgām. Dukuram galvenais konkurents cīņā par zeltu būs mājinieks Sunbins Juns, bet arī vācietis Aksels Jungs noteikti iesaistīsies cīņā. Tomasa Dukura izredzes cīnīties par medaļām šoreiz ir ievērojami mazākas.

Renes sporta veidos Latvija joprojām ir minama pie medaļu pretendentiem. Piemēram, bobslejā Vācijai visas trīs ekipāžas lūko reabilitēties pēc izgāšanās Sočos, tomēr arī Kanādai Pasaules kausa sezona bija ļoti veiksmīga. Latvijas bobslejisti visus sezonu mocījās ar savainojumiem, bet tagad visi esot veseli. Arī jaunā tehnika ir daudz vairāk iepazīta.

Kamaniņu sportā lielākās cerības saistāmas ar stafetes sacensībām, kur arī Sočos izdevās tikt pie medaļām. Tāpat arī brāļi Šici ar savu pieredzi var atkal pierādīt to, ka uz svarīgākajiem startiem viņi vienmēr ir gatavi "iekost" šī sporta veida lielvalstīm.

Ja izdosies vienās sacensībās apvienot ātrumu un precīzu šaušanu, medaļnieku pulkā var ielauzties arī Andrejs Rastorgujevs. Viņš vienmēr ir bijis ātrs slēpotājs, tomēr ar šaušanu nav izdevies viss tik labi, kā cerēts. Tomēr viņš ir biatlona elitē, un tajā jebkurš sportists var nonākt uz pjedestāla.

Olimpiskais čempions - tas ir tituls, par kuru nesaka "bijušais". Olimpiskais čempions - tas ir tituls uz mūžu. Tāpat, kā olimpietis - sportists, kurš ir izdarījis visu, kas viņa spēkos un vēl vairāk, lai pārstāvētu savu valsti četrgades galvenajās sacensībās.

Phjončhanas olimpiskās spēles gaidījuši miljoniem cilvēku visā pasaulē - sportisti, līdzjutēji, arī masu mediji un portāls "Delfi" to skaitā. Sākot ar olimpiādes atklāšanas un beidzot ar noslēguma ceremoniju, nodrošināsim savus lasītājus ar olimpisko notikumu teksta tiešraidēm, kurā detalizēti ziņosim par sacensību norisi, rezultātiem, problēmām un kurioziem.

Otro reizi portāla "Delfi" olimpiskais korespondents ir Uldis Strautmanis, kurš gatavos reportāžas no sacensību notikumu vietas, sniegs ieskatu aizkulisēs un atspoguļos mūsu sportistu emocijas.

Latvijas komandas sadaļā var iepazīties ar visiem Latvijas olimpiešiem, aplūkot kādi ir olimpiskie sporta veidi un lasīt par olimpisko spēļu vēsturi. Aktuāls vienmēr ir arī sacensību kalendārs, kurš atrodams šeit.