Šici domā par nākamo olimpisko četrgadi – ir viena lieta, ko gribam pierādīt  (96)

Iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs Šici izcīnīja bronzas medaļas, bet trešdien Phjončhanā pēc neveiksmīga pirmā brauciena spēja saņemties un iekļūt olimpiskajā sešiniekā.

"Kamēr neesi pirmais, tikmēr vienmēr var labāk. Netiesā tikai uzvarētājus," saka Andris Šics. "Pirmajā braucienā augšdaļā kļūdījāmies otrajā virāžā un tas turpinājās vēl trīs virāžas, kamēr paspējām izlabot. Tur jāsaka paldies brālim tajā situācijā, ka varējām veiksmīgi savākt kamanas un ieiet ritmā atpakaļ."

Andris Šics atzīst, ka pirmais brauciens neļāva iesaistīties psiholoģiskā cīņā par medaļām ar līderiem. Viņam piekrīt brālis. "Ja nobrauc pirmo braucienu un esi tuvu, tad sākas psiholoģiskās spēles. Tad var kāpt "uz nerva". Bet te pirmais trijnieks bija atrāvies no ceturtās vietas, un viņiem jau bija tikai spēlītes par medaļām savā starpā. Ja būtu tuvāk līderiem, tad viss varēja gadīties."

"Kļūdiņas ir visiem. Neviens perfekti nenobrauca sacensības. Bet jāmāk uz kļūdām ātri reaģēt. Treniņos šādu kļūdu nebija," par pirmajā braucienā pieļauto kļūmi sacīja Juris Šics, kurš pēc tam, kad bija zināms par izcīnīto vietu, apsveica brāli ar olimpisko sešinieku. "Gribās jau vienmēr medaļas. Kas tas par karavīru, ja negrib būt ģenerālis. Mērķi mums vienmēr ir bijuši visaugstākie. Bet būt TOP 6 tik lielā pasākumā kā olimpiskās spēles, ir liels panākums."

Runājot par otro braucienu, kurā Šici bija ceturtie, Andris norāda, ka beidzot izdevies izbraukt slaveno devīto virāžu. "Trase ir "atkosta", bet klibo izpildījums. Noslēdzošajā braucienā patika devītā virāža. Tā būs kā motivācija rītdienai (stafetei), ka varam to atkārtot un varbūt pat sanāks vēl labāk. Paldies trenerim Jānim Liepam, kurš sagatavoja fenomenālu kamanu, mūsu fiziskā kondīcija bija pīķī. Šodien viss bija salicies, lai viss notiktu. Pašiem tikai bija jāizdara. Kamana ir kaujas spējīga un ir pārliecība, ka viss būs labi."

"Laba pieredze rītdienas stafetei. Redzam, kur izpausties, un zinām, kur varam būt vēl ātrāki. Pirmās trīs ekipāžas nebija nekāds kosmoss. Ceram to sajūtu noturēt līdz rītdienai un nobraukt stabilu braucienu," piebilst Andris.

Jurim Šicam šogad apritēs 35 gadi, bet brālim Andrim būs 33 gadi. Pēc Phjončhanas abi ir apņēmības pilni startēt vēl četrus gadus un gatavoties Pekinas olimpiskajām spēlēm. "Mēs esam ar skatu uz nākamo četrgadi. Neesam tik veci, kā par mums domā," ar ironiju atbild Juris Šics.

Viņam piebalso brālis. "Ir viena liet, ko vēl gribam pierādīt."