Dainis Dukurs: ļausim emocijām norimt un tad runāsim par nākotni  (204)

Ziņots, ka Martins Dukurs pēc neveiksmīga pēdējā brauciena Phjončhanas olimpiskajā trasē palika ceturtais, netiekot pie medaļas trešajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. Savukārt vecākais brālis Tomass četru braucienu summā palika uzreiz aiz Martina – piektajā vietā.

"Kad braucām šurp, mērķi bija lielāki. Gribējās izcīnīt medaļas. It kā bija pazīmes, ka esam vieni no tiem, kas var cīnīties par medaļām. Bet uzvarēja un medaļas saņēma tie, kas šodien bija labākie. Bija jānobrauc labāk, bet nesanāca," konstatē Dainis Dukurs. "No otras puses – ceturtā un piektā vieta olimpiādē nav tas sliktākais variants, lai gan pretendējām uz ko vairāk. Īpašs prieks par Tomasu, kurš pēc ceļgala operācijas ir atpakaļ ierindā. Bet gribējās vairāk."

Abi brāļi izteicās, ka, iespējams, šīs bija pēdējās sacensības karjerā. Martins teica, ka, visticamāk, šīs bija vispār pēdējās sacensības karjerā, bet Tomass pieļāva domu, ka kādu sezonu vēl varētu startēt.

"Emocijas norimsies. Tas ir sports. Godīgi varu pateikt, ka centāmies izdarīt visu par 100%, lai būtu pēc iespējas labāk sagatavoti gan sportisti, gan tehnika, gan braukšana," turpina Dainis Dukurs. "Runājot par Martinu, vēl ir pāragri domāt, jo emocijas ir sakāpinātas. Atslābsim, aizbrauksim mājās, aprunāsies ģimenēs, un tad padomāsim. Jāiziet pilna "veselības pārbaude", lai saprastu, kāds ir stāvoklis."

Dainis Dukurs norāda, ka nākamais pasaules čempionāts ir sarežģītajā Vistleras trasē, kas brāļiem ir parocīga. Dēlu tēvs un treneris uzskata, ka tur būtu iespēja pacīnīties par medaļām, tāpēc, iespējams, abi skeletonisti turpinātu karjeru.

Sezonas sākumā Dainis Dukurs pieļāva domu, ka arī pats varētu ieturēt pauzi skeletona saimē, ko neizslēdz arī tagad. Tomēr Dainim Dukuram, kurš vienmēr ir bijis ar sirdi un dvēseli skeletonā, prātā ir dažas domas, ko vēl uzlabot. Galīgo lēmumu "skeletona tēvs", tāpat kā viņa dēli, vēl nav pieņēmis.

"Mums aug jaunā maiņa, tur ir perspektīvi cilvēki, ir arī jaunatnes olimpiāde. Ja mani uzaicinās palikt, tad palikšu un strādāšu ar tiem, kas ar mani gribēs strādāt. Es jau neesmu viens, mums ir lielisks treneru kolektīvs. Ja es beidzu darbu, tad mums ir spējīgi cilvēki – gan Mareks Mezencevs, gan Mihails Arhipovs, gan Gints Dzērve, gan Rodžers Lodziņš. Mums komanda ir spēcīga," pauž Dainis Dukurs. "Neviens nav izteicis piedāvājumu, varbūt visi uztver, ka visi trīs Dukuri beidz karjeru, bet tāda doma nav. Gribas vēl kaut ko izdarīt."

Runājot par olimpiskajām sacensībām, Dainis Dukurs norāda uz ļoti neveiksmīgo pēdējo braucienu, kurā savu medaļu nozaudēja Martins Dukurs. "Pēc finiša piegāju pie viņa un sapratu, ka viņš ir dusmīgs uz sevi. Tas bija sliktākais brauciens šajā pasākumā – no desmit treniņbraucieniem un četriem sacensībās. Bet mēs šeit atbraucām cīnīties ar spēcīgiem sportistiem."

Dainis Dukurs atgādina, ka nevajag tagad Martinu vainot neveiksmē, jo viņš skeletonā ir "atstājis milzīgu pēdas nospiedumu". "50 uzvaras Pasaules kausos, pieci pasaules čempionu tituli, mums mājās ir 14 Pasaules kausa globusi. Tās emocijas ir tikai pozitīvas. Latvijas himna ir skanējusi simtiem reižu pasaulē, tas nozīmē, ka ir kaut kas izdarīts. Šoreiz nesanāca, bet nesanāca."

Brāļi Dukuri sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka, lai kaut ko turpinātu, darbs ir jāpaceļ jaunā līmenī. Tam piekrīt Dainis Dukurs, norādot uz britu skeletonistu pārsteidzošo sniegumu Phjončhanā. "Viņi ir tikuši kaut kur priekšā mums tieši slieču sagatavošanā un apstrādē. Šī ir tā lieta, kas jāpaceļ jaunā līmenī. Protams, kaut kas pie tehnikas jādara. Azarts man jau vienmēr bijis, bet šobrīd emocijas ir sakāpinātas, kā parasti pēc sacensībām."