Melbārdis: vakar otrajā braucienā pazaudējām ko spožāku par bronzu  (25)

Kā ziņojām, Oskars Melbārdis ar stūmēju Jāni Strengu pirmdien Phjončhanā izcīnīja bronzas medaļas, tikai par 0,05 sekundēm atpaliekot no zeltu izcīnījušajām Vācijas un Kanādas ekipāžām.

"Pēdējā braucienā izbraucu otro virāžu un sapratu, ka jātur ritms un jābrauc līdz beigām. Izbraucu devīto virāžu un tad sajutu, ka iet. Pat ja paliktu ceturtie, tad arī viss būtu kārtībā. Baigi nefokusējos uz medaļām," sacīja Melbārdis, neslēpjot, ka pēc pēdējā brauciena pat nav paskatījies uz rezultātu. "Ambīcijas? Jā, gribējās medaļas, protams! Pirmkārt, ambīcijas bija nostartēt labāk nekā Sočos, tāpēc arī ceturtā vieta būtu labi (Sočos Melbārdis ar Daumantu Dreiškenu bija piektie, bet pēc Krievijas ekipāžu diskvalifikācijas viņiem pienāksies bronza - aut.). Medaļa kaut kur acu priekšā vīdēja un to gribējām."

"Lielais Osis" vēl pirms olimpiskajiem startiem zinājis, ka kamanas labi slīdēs un viss būs labi, tomēr visus plānus izjauca nelaikā gūtā kājas muskuļa trauma dažas nedēļas pirms olimpiādes. "Divniekos starts ir ļoti svarīgs un abiem vajag labu fizisko sagatavotību. Sanāca, kā sanāca, un tagad ir bronza, un esmu priecīgs."

Ieraugot, ka izcīnītas medaļas, Melbārdis nav slēpis emocijas, bet tajā pat laikā atcerējies par grūtajiem brīžiem. Pirms divām sezonām Melbārdim vasarā veica muguras operāciju, un muguras likstas viņam ir joprojām. "Tajā brīdī daudz kas izskrēja cauri prātam, vairāk tas brīdis pirms diviem gadiem, manas muguras problēmas," saka pilots. "Šķita, ka pagājušajā gadā atgriezos sacensībās, pasaules čempionātā normāli nostartējām... Bet tāpat ir jāsadzīvo ar muguras problēmām un ir tādi rīti, kad tu piecelies un domā – kāpēc es te esmu un vispār ko es varu izdarīt? Tad tu iekusties, un tā lieta aiziet. Psiholoģiski bija grūti. Nav tā, ka īsti sāp, bet ir diskomforts. Man jau ķirurgs to pateica, ka ar to būs jāsadzīvo."

"Lēnā garā uz sezonas beigām kāpinājām tempu. Par divnieku nebija domu, vairāk par četrinieku, bet (pēc traumas gūšanas) nefokusējos uz olimpiādi, to paliku malā. Lēnā garā gatavojos, gājām soli pa solim," notikumus atceras Melbārdis. "Man bija grūta sezona, kad pie sevis daudz ko pārdomāju. Baigi no ierindas izsita tā trauma [gada sākumā]. Tas bija liels trieciens. Man viss bija sarakstīts, saplānots, kā jāvirzās, bet tad izdomāju B plānu, un gājām tālāk. Paldies Dievam, ka kopīgiem spēkiem tikām galā. Domāju, ka daudzi neticēja, ka mēs te būsim [trešajā vietā]."

"Vakar guvu lielu mācību otrajā virāžā otrajā braucienā. Domāju, ka tur pat kaut ko spožāku pazaudējām. Ir gūta liela mācība, tāpēc četriniekos fokusēšos uz otro virāžu," Melbārdis jau domā par nedēļas nogalē gaidāmajām sacensībām četriniekos.

Melbārdis uzskata, ka tagad varēs mierīgāk, ar vēsu galvu startēt četriniekos, jo mazinājies psiholoģiskais slogs. "Bet nevar atslābt un priecāties. Vēl ir jānostrādā atlikušās dienas līdz 25. februārim. Kārtīgi "jānorukā", tad varēsim braukt mājās un svinēt."

Runājot par četriniekiem, Melbārdis nemin, par kāda kaluma medaļu sapņo. "Man treniņu pierakstu kladē ir ierakstītas ambīcijas. Kamēr esmu šeit, daudz ko esmu sarakstījis. Ir tur mums savi mērķi. Sāksim trešdien treniņus, redzēsim, kā skrien kamanas, kas notiek ar sliecēm, un tad jau nav tālu tā sacensību diena."

Melbārdis slavēja arī savu stūmēju Strengu, kurš godam paveicis savu darbu: "Lai divnieku iestumtu, abiem jābūt līmenī. Paldies Jānim par to. Veiksmīgi izdevās. Es centos viņam palīdzēt, cik varu."

Savukārt Strenga labus vārdus veltīja Melbārdim, kurš veicis labu pēdējo braucienu. "Osis nobrauca ļoti labus braucienus, paldies viņam par to. Lielākais satraukums bija par to, ka vakarā sacensības, un pa dienu nav īsti ko darīt. Tad sāk iezagties visādas domas. Uzspēlēju šahu internetā, tas vismaz no sacensībām novērš uzmanību."