LOK vadība: varam priecāties – Latvija atgriežas mājās ar medaļu un augstām vietām  (115)

Latvijas sportisti ceturtajās ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kārtas izcīnīja kādu medaļu, bet pirms tam četrās olimpiskajās spēlēs pēc valsts neatkarības atjaunošanas palika bez godalgām. Latvijai vienīgo bronzu Phjončhanā izcīnīja bobsleja divnieks Oskars Melbārdis/ Jānis Strenga. Ceturtās vietas izcīnīja ātrslidotājs Haralds Silovs un skeletonists Martins Dukurs, kuram daudzi Phjončhanā prognozēja goda pjedestālu. Skeletonists Tomass Dukurs palika piektais, piektā vieta arī Melbārža četriniekam bobslejā, bet kamaniņu sportā Latvijai divas sestās vietas.

"Varam smaidīt, neapšaubāmi. Latvijas komanda atgriežas ar medaļu un vairākām augstām vietām. Šobrīd nav pamata norādīt kādu skarbāku vārdu, jo, atšķirībā no Rio vasaras olimpiskajām spēlēm, nav nekādas nepieciešamības to darīt. Rūpīgāku vērtējumu, kas notika, dos sporta veidu federācijas, arī LOK izpildkomiteja. Marta beigās būs speciāls ziņojums LOK ģenerālajā asamblejā," sarunā ar žurnālistiem Phjončhanā teica Tikmers, piebilstot, ka daudzi labāko astotniekā iekļuvušie pie veiksmīgas apstākļu sakritības varēja arī pacīnīties par vēl kādu medaļu. "Kopumā komanda nostartējusi labi, un pats galvenais, ka gandrīz visi sportisti ir sasnieguši savu labāko formu un parādījuši savus maksimāli iespējamos rezultātus daudzos sporta veidos."

Runājot par olimpisko spēļu apstākļiem, Tikmers norādīja, ka Phjončhanā bijis olimpiskais gars, kas nebija jūtams pirms četriem gadiem Sočos. Tāpat nav bijušas nekādas sadzīves likstas, bet visi iesaistītie dienesti veiksmīgi iestrādājušies līdz ar pirmo sacensību dienu. "Te bija droši, tas ir svarīgākais. Otrkārt, loģistika un sadzīve. Kā jau norādīju, mums šajās spēlēs nebija vajadzīgs ne santehniķis, ne elektriķis. Sadzīviskās problēmas, ar ko sportisti saskārās Rio, te nebija. Tas ir ļoti labi. Visiem sportistiem ir jājūtas komfortabli un droši. Drošība un olimpiskais gars bija divas lietas, ko var izcelt.".

Atgriežoties pie Latvijas sportistu startiem, Tikmers nevēlējās izcelt kādu sporta veidu, kurā būt gaidījis ko vairāk. Tikmers aicina salīdzināt Latvijas sportistus ar kaimiņiem Igauniju un Lietuvu, kuriem kopā ir tikai viena vieta labāko desmitniekā. "Paskatīsimies tālākus kaimiņus skandināvus pirms dažām spēlēm, un pameklēsim atbildes, kāpēc tik veiksmīgi nostartēja Norvēģija, Zviedrija un Somija, jo šīm valstīm nebija tik daudz medaļu kā Latvijai. Sports mainās."

Latvijas valdība pagājušā gadā lēma piešķirt ievērojamu finansējumu tehnikas iegādei bobslejā, skeletonā, kamaniņu sportā un biatlonā. Šajos sporta veidos tika izcīnīta vienīgā medaļa, un Tikmers nedomā, ka atvēlētā finansējuma izlietojums jāvērtē kritiski. "Mums līdzjutēji ir profesionāli un izglītoti, īpaši tie, kas seko līdzi savam sporta veidam. Skeletonā, bobslejā un kamaniņās sportisti zināmā mērā izlutinājuši ar panākumiem, un vieta, kas nav pirmā, otra vai trešā, zināmā mērā tiek uztverta kā neveiksme. Nē, tā nav. "

Runājot par atbalstu tehnikas iegādei, Tikmers cer, ka nākotnē izdosies šādu programmu realizēt nevis spontāni uz vienu gadu, bet gan uz visu olimpisko ciklu. LOK tādu programmu cer izveidot kopā ar sporta veidu federācijām.

"Tas nekādā ziņā nenozīmētu mehānisku līdzekļu apgūšanu vai lineāru finansējumu. Tās būtu konkrētas lietas, kurās būtu nepieciešama palīdzība konkrētām sporta federācijām, ja mēs gribam, lai mūsu sportisti sasniegtu rezultātus. Jautājums, vai mēs to gribam? Ja mēs to gribam patiesi, tur ir jāinvestē. Ja mēs reizi pa četriem gadiem atbraucam un ceram uz brīnumiem, tad šeit (olimpiskajās spēlēs) brīnumi nenotiek," uzsver Tikmers.

Tikmers noslēgumā saka, ka pēc LOK izpildkomitejas sēdes tehniskās programmas jautājumu un "kādu citu aspektu" varētu virzīt uz izskatīšanu Nacionālajā sporta padomē, kas ir tiesīga lemt par finanšu resursu papildus piešķiršanu.