Martins Dukurs karjeru apņēmies turpināt tik ilgi, kamēr viņam būs motivācija to darīt, bet Tomass Dukurs noteikti nestartēs 2026. gada olimpiskajās spēlēs Milānā. Taču vēl vienu sezonu vecākais brālis varētu startēt, sarunā ar Latvijas Radio žurnālistu Tāli Eipuru atzina sportisti.
Ziņots, ka brāļiem Dukuriem sacensības Pekinas olimpiskajās spēlēs neizvērtās pārāk veiksmīgas. Martins pēc ļoti vāja ceturtā brauciena ieņēma septīto vietu, gandrīz par sekundi atpaliekot no trešās pozīcijas, bet Tomass tās noslēdza devītajā pozīcijā. Dubultuzvaru svinēja vācieši Kristofers Grothērs un Aksels Jungs, bet trešo vietu ieņēma ķīnietis Jaņs Veņgans.
"Esmu mazliet vīlies savā sniegumā," izteicās Martins Dukurs. "Pirmais brauciens šodien bija ļoti labs. Šķita, ka tūlīt varētu salikt vēl vienu labu braucienu. Tāda brauciena paveikšanai ne līdz galam slīdēja. Diez vai, ka man pietiktu bronzai ar vēl vienu tādu pašu braucienu. Neskatoties uz to, protams, ka tas otrs brauciens bija briesmīgs. Lielākā daļa man to braucienu tādi bija šajā trasē. Diezgan pamatīgi cīnījos, lai tiktu pie līnijām."
Sportists arī atzina, ka viņš pirms Pekinas spēlēm mainījis kamanas un veicis izmaiņas tehnikā, bet problēma jāmeklē viņā pašā.
"Cik nožēlojami es te izskatījos rudenī... Bija principā diezgan liela panika ieslēgusies. Tad arī mēģināju kaut ko labot. Protams, tā atstarpe ir milzīga. Ko darīt? Tāds ir tas sports," noteica sportists.
Savukārt uz konkrētu vietu pirms Pekinas spēlēm Dukurs nav koncentrējies. Olimpisko spēļu norises vietā viņš ieradies ar svaigām domām izspiest no sevis maksimumu.
"Vietas pirms tam nerēķināju. Nebija tā, ka domāju "tikai zelts". Cik man švaki gāja rudenī, tik es noteikti teiktu, ka pēc trešā brauciena bija ļoti priecīgs, ka man bija iespēja par bronzu pacīnīties," secināja divkārtējais olimpiskais sudraba medaļas ieguvējs.
Sportists olimpiskajās spēlēs debitēja 2006. gadā Turīnā, četrus gadus pēc brāļa Tomasa. Abi gadu laikā piedalījušies piecās olimpiskajās spēlēs. Dukurs domā, ka šajā posmā skeletons kļuvis izteikti vairāk balstīts uz tehniku. Viņaprāt, mazinājusies braucēju loma.
"Teiksim, šis ķīnietis [Jaņs Veņgans], man šķiet, ne reizi nebija desmitniekā nevienā trasē. Tas rāda, ka ar labu tehniku un daudz mājas braucieniem to var izdarīt," par trešās vietas ieguvēju izteicās Dukurs.
Par karjeras turpinājumu sportists, kurš Pasaules kausā triumfējis 11 reizes, izteicās nekonkrēti. Tiesa, viņš piesauca ar brāli izveidoto pārvadājumu uzņēmumu.
"Domāju, ka šīs [olimpiskās] spēles bija pēdējās. Skaidrs, ka tas viss iet uz priekšu un attīstās. Viens ir, ka es varbūt varētu. Bet otrs – ko tas prasa, lai sagatavotos. Tas ir nopietns darbs," skaidroja Martins.
"Es to darīšu, kamēr man būs motivācija. Kamēr jutīšu, ka kaut ko vēl varu izdarīt. Līdz ko jutīšu, ka vairs nav motivācijas, es nemocīšos un necīnīšos. Vienkārši iešu tālāk. Būs jauna lappuse, un darīšu kaut ko citu dzīvē," pēc, visticamāk, pēdējās dalības olimpiskajās spēlēs atzina Dukurs.
Vienu pozīciju noslēdzošajā sacensību dienā pazaudēja Tomass Dukurs, kuru apdzina Vācijas sportists Aleksandrs Gasners. "Trešo braucienu veicu diezgan labi. Ceturtajā gan es nedaudz iestrēgu pēc apļa, pazaudēju lejas ātrumu. Tāpat kamana nebija tik ātra, cik gribētos, lai varētu pacīnīties. Tam nebija izšķiroša nozīme," par kļūdām izteicās Dukurs.
"Tāpat ātruma nebija pārāk liela. Grūti pateikt. Droši vien kaut kas ar slidu izvēli nebija perfekti. Gaidījām vēl aukstāku laiku. Prognoze bija, ka būs -5 [grādi pēc Celsija], bet bija tikai -1," atzina Dukurs, kurš arī pēc pirmās sacensību dienas norādīja uz kļūdām slieču izvēlē.
Kopumā sportists atzina, ka pēc garās sezonas jūt atvieglojumu. Atšķirībā no brāļa viņš jau noteikti zina, ka 2026. gada spēlēs Milānā nepiedalīsies. Taču lēmumu par turpmāko karjeru nav pieņēmis.
"Es nezinu pagaidām. Tik ātri vēl neesmu izdomājis. Ja kāds iedotu konkurētspējīgu ekipējumu (ilga pauze)... Sapnis par medaļu laikam ir izsapņots," par turpmākajām attiecībām ar skeletonu izteicās 40 gadus vecais sportists.
"Par četriem gadiem noteikti nav runas. Tik tālu es 100% nevaru. Maksimums varbūt vienu gadu. Nezinu. Līdz šim par to nebiju domājis. Centos to jautājumu atlikt. Aizbraukšu mājās, un izdomās," noteica sportists.
Arīdzan vecākais brālis norādīja uz tehnikas nozīmi skeletonā. Sanktmoricas un Leikplesidas trases viņam esot piemērotākas, jo tur lielāka nozīme ir braukšanai. Savukārt olimpiskajā trasē daudz kas bijis atkarīgs no starta un tehnikas.
"Atpalicība tehnikas jomā ir paliela. Īpaši pret vāciešiem un ķīniešiem. Trīs vācu, divi Ķīnas pārstāvji priekšā. Ir diezgan grūti," secināja Dukurs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
