Latvijas ātrslidotājs Haralds Silovs vēlas, lai pašmāju jaunie šorttrekisti pārspētu viņa sasniegumus, sarunā ar aģentūru LETA pauda Silovs, kurš apņēmies pēc Pekinas olimpiskajās spēlēm noslēgt sportista karjeru.
Sestdien Silovs Pekinas olimpisko spēļu pēdējās sacensībās piedalīsies mačos ar kopēju startu. Pēc olimpiskajām spēlēm viņš noskaņots beigt savu karjeru, tāpēc sagaidāms, ka sestdien būs Silova pēdējās sacensības.
"Lai arī cik tas būtu nostalģiski un skumji, dzīve iet uz priekšu. Lielākais, kas bijis, ir tas ceļš, kādu esmu gājis – šķēršļi, uzvaras, zaudējumi, asaras – viss kopā," pēc piektdienas pusdienlaikā aizvadītā treniņa teica Silovs.
Masu startā ātrslidotāji veiks 16 apļus, pēc četriem, astoņiem un 12 apļiem starpfinišos saņemot trīs, divus un vienu punktu, bet finišā 60, 40, 20, 10, 6, un 3 punktus. Labākie astoņi iekļūs finālā.
"Iepriekšējās olimpiskajās spēlēs pirmie trīs finišā dabūja punktus, bet tagad – pirmie seši. Ir jāizvēlas, vai slidot uz finiša punktiem vai starpfinišos, kur vienā no tiem jābūt pirmajam, bet tas arī vēl par 100% negarantē vietu finālā. Vispirms jāredz, ar ko jāslido, un tikai tad varēs izvēlēties taktiku," atzina Silovs.
Silovs šajās olimpiskajās spēlēs nonāca mediju gaismā par to, ka palīdzēja ar slieču pāri amerikānim Keisijam Dosonam, kurš iekūlās vairākās ķibelēs un pēc 20 stundu lidojuma tikai 1500 metru sacensību rītā ieradās Pekinā, bet nebija saņēmis bagāžu ar savām sliecēm. Latviešu sportists gan neuzskata, ka tas ir liels varoņdarbs, jo izlīdzēšana ātrslidošanā esot ierasta lieta.
"Piemēram, kad bija Pasaules kausa sacensības ASV, amerikāņu treneris iedeva riteni, lai nav savējais jāved. Vienmēr esmu bijis ļoti draudzīgs pret citiem un nav pirmā reize, kad palīdzu kādam sportistam," teica Silovs.
Viņš šajās olimpiskajās spēlēs klātienē vēroja arī šorttreka sacensības, kurās Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš uzrādīja labus rezultātus. Krūzbergs 500 metros izcīnīja devīto vietu, kas Latvijas šorttrekā ir augstākā pozīcija olimpiskajās spēlēs.
"Gribētu paslavēt abus divus puišus, biju patīkami pārsteigts par abu attieksmi un to, kā Roberts aizvadīja 500 metru sacensības. Laika izteiksmē arī bija labs rezultāts, noņemu cepuri viņa priekšā. Arī iepriekšējās spēlēs mūsu startējušie šorttrekisti Roberto Puķītis un Roberts Zvejnieks bija ļoti talantīgi. Žēl, ka viņi aizgāja no sporta, citādāk būtu ideāls četrinieks, ar ko startēt stafetē. Mani iepriecina viņu abu rezultāti. Gribu, lai pārspēj manus rekordus un raksta jaunu vēsturi," stāstīja Silovs.
Silovs uzskata, ka arī citiem Latvijas šorttrekistiem ir iespēja karjeras laikā pārslēgties uz ātrslidošanu, taču tam nepieciešami atbilstoši apstākļi.
"Visiem ir iespēja, sportā tendence ir tāda, ka daudzpusīgi atlēti pāriet no viena sporta veida uz otru. Latvijas sportistiem jācīnās katram ārpus savām robežām, bet, ja būtu mājas ovāls vai treniņcentrs, tad būtu cits stāsts," atzina Silovs.
"Šorttrekā ir liels spiediens uz kājām un viņi statiski ir spēcīgi tieši kājās. Ātrslidošanā ļoti ātri sagurst visa sistēma, fizioloģiskais stress ļoti jaudīgi iedarbojas uz visu ķermeni. Tie, kuri pārnāk no šorttreka, jūt, ka ļoti ātri visu ķermeni nomāc diskomforts un jūk koordinācija," par šo radniecīgu sporta veidu maiņu stāstīja Silovs.
Četrkārtējais olimpietis Silovs Pekinā startēja arī 1500 metru distancē, ierindojoties 24. vietā. Pirms četriem gadiem Phjončhanā viņš šajā disciplīnā palika ceturtajā vietā.
2010. gadā Silovs kļuva par pirmo sportistu, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, turklāt paveica to vienā dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
