Kad dienvidu puslodes gigantu ikgadējais Triju nāciju turnīrs 2012. gadā tika pārveidots par Regbija čempionātu, uzņemot Amerikas spēcīgāko izlasi Argentīnu - vienīgo no pasaules pirmā desmitnieka izlasēm, kura nepiedalījās nevienā ikgadējā elites izlašu turnīrā sakarā ar savu ģeogrāfisko nošķirtību - daudzi bažījās, ka jaunpienācēju liktenis būs vēl skarbāks nekā Eiropas Sešu nāciju turnīrā 2000. gadā uzņemtajai Itālijai. Galu galā itāļi galvenokārt palikuši pēdējā vietā, kamēr Argentīnu gaidīja trīs pasaules labākās izlases, kas gandrīz vienmēr bijušas galvas tiesu pārākas par Eiropas konkurentēm. Kaut gan Argentīna tiešām iepriekšējās sezonās palika pārliecinošā pēdējā vietā, tomēr tā dažreiz pamanījās izrādīt sīvu pretestību pasaules čempionei Jaunzēlandei, vienreiz nospēlēt neizšķirti un pat būt tuvu uzvarai pār DĀR, kā arī divreiz pamatīgi nobiedēt Austrāliju. Diemžēl sausais atlikums bija nulle uzvaru ailē.
Jaunā trenera Daniela Urkades vadībā Argentīna šogad spēlē daudz pārliecinošāk, divreiz liekot mocīties DĀR regbistiem un pat jaunzēlandiešiem nedodot vieglu pastaigu, tādēļ pamatoti varēja cerēt uz labvēlīgu iznākumu Austrālijā - savam pirmajam panākumam viņi tuvāk bijusi tieši "zaļajā kontinentā", nevis dzimtajās pampās - 2012. gadā Argentīna izšķieda 13 punktu pārsvaru un zaudēja 19:23, bet pērn piekāpās tikai ar 13:14. Papildu optimismu deva grupcīņas uzbrucēji, kuri pilnībā saplosīja titulētos dienvidāfrikāņus, kamēr austrāliešiem grupcīņa tradicionāli ir vājā vieta. Jāpiebilst gan, ka austrālieši savu "Ahileja papēdi" parasti veiksmīgi noslēpuši ar tehnikas viltībām, izprovocējot tiesnešus sodīt šajā spēles elementā pārākos pretiniekus, un par to uz savas ādas nesen pārliecinājās arī Jaunzēlande, kuras grupcīņas uzbrucēji spēles beigās vienkārši iespieda pretiniekus pie ieskaites laukuma, taču tiesnesis - ironiski, ka dienvidāfrikānis - allaž nosvilpa austrāliešiem par labu, neļaujot "All Blacks" izcīnīt uzvaru, kas būtu bijis pasaules rekords - astoņpadsmitā pēc kārtas.