Regbija darbarūķis. Saruna ar treneri Normundu Stružu  (4)

- Kā sākās jūsu aizraušanās ar ovālo bumbu?

- Tas bija Latvijas atgūtās neatkarības sākuma periodā, 1992. gadā. Tad biju tikko kā veiksmīgi iestājies Latvijas Universitatē, kur mācījos par veselības un sporta speciālistu. Pirmā kursa sporta nodarbību laikā ievēroju, ka LU (tagad Rīgas Futbola skolas jeb RFS - J.E.) stadionā aizrautīgi un enerģiski trenējas regbisti. Man tad bija tikai 20 gadi, tāpēc nolēmu arī pats izmēģināt spēkus ovālajā bumbā. Man tas likās interesanti, un tā tas viss arī sākās.

- Vai pirms tam nodarbojāties arī ar kādu citu sporta veidu?

- Jā, puikas un jaunieša vecumā biju gana sportisks. Aizrāvos ar individuālajiem sporta veidiem, pārsvarā ar dažādiem cīņas sporta paveidiem - džudo, brīvo cīņu, grieķu romiešu cīņu.

- Cik ilgi, un kādās komandās spēlējāt regbiju, un kādā postenī?

- Mana sportiskā izvēle ir saistīta ar Regbija klubu "Miesnieki", kura krāsas ilgus gadus aizstāvēju gan kā spēlētājs, gan tagad kā trenētājs. Sāku kā pirmās līnijas regbists, pēc tam laukumā gāju kā vienpadsmitais numurs, pēc tam spēlēju trešajā līnijā kā tā sauktā "piekabe". Tātad - esmu diezgan daudz uz savas ādas izbaudījis regbija nebūt ne saldo maizes garoziņu. Tagad, kad man jau ir 42 gadi, aktīvo spēlēšanu pamazām lieku malā un cenšos savu pieredzi nodot citiem, kas ir daudz jaunāki par mani.

- Vai esat kādu spēli aizvadījis arī Latvijas izlasē?

- Statistika liecina, ka valstsvienībā uz laukuma esmu bijis astoņas reizes. Daudz tas nav, bet - visam savs laiks un katram savas iespējas. Atmiņā man visdziļāk iespiedusies spēle pret Lietuvas izlasi viņu laukumā. Tā bija izslēgšanas spēle, kuru aizvadījām galvenā trenera Ulda Bautra vadībā. Tad, deviņdesmitajos gados mēs lietuviešus diezgan pārliecinoši spējām pievarēt. Žēl, ka jaunā regbistu paaudze ar mūsu dienvidu kaimiņiem tagad vairs nespēj tikt galā, bet cerēsim, ka sekos labāki laiki...

- Kādā vecumā izlēmāt beigt aktīvās sporta gaitas un pievērsties trenera gaitām?

- Jau teicu, ka par treneri esmu kļuvis samērā nesen. Vēl pagājušajā gadā diezgan aktīvi spēlēju, tagad vairāk trenēju. Nevaru tik krasi novilkt starp šiem abiem jēdzieniem - spēlētājs un treneris - striktu robežu. Neesmu taču tik populārs un slavens kā citi. Amatieriem arī treneris ir amatieris. Tomēr darba pietiek gan man, gan citiem.

- Cik zinu, arī jūsu dēls Edvards jau spēlē ovālo bumbu?

- Nu, man bez dēla vēl ir arī sieva Ivonna un meita Megija! Labi, šoreiz nedaudz par Edvardu. Jāatzīst, ka viņš ar lielu interesi un aizrautību izmēģina sevi daudzos un dažādos sporta veidos. To skaitā ir gan regbijs, gan basketbols. Regbijā man vismaz ir iespēja viņam palīdzēt apgūt šī sporta veida nianses. Vēl ir grūti pateikt, kuram sporta veidam uzticīgs viņš beigu beigās paliks. To ar laiku redzēsim.

- Kurš regbija paveids jūsuprāt ir interesantāks - klasiskais piecpadsmitnieks vai olimpiskais septiņnieks?

- Man pašam viennozīmīgi labāk patīk klasiskais regbijs! Negribu neko sliktu teikt par tā "mazo dēlēnu" septiņnieku, taču tas ir lielākoties mazo un ātro paveids. Savukārt lielajā regbijā ir jāiegulda vairāk darba, vajadzīgi dažnedažādi spēlētāji - gan lieli, gan mazi, gan ātri, gan "būdīgi". Septītnieka turnīrus visā pasaulē un arī Latvijā spēlē vienas dienas laikā, bet klasiskā regbija spēlētāji un līdzjutēji saviem mačiem gatavojas, un tos aizvada ar lielākām atstarpēm. Varbūt kāds man nepiekritīs, taču tādas nu reiz ir manas domas par savu sporta veidu.

- Regbija klubā "Miesnieki" starp trenētājiem līdz šim esat bijis otrā plāna lomās. Vai negribas kādreiz būt arī pirmajam?

- Katram savs... Ikvienam klubā jādara tas, kas labāk padodas, labāk iet no rokas. Pagaidām esmu otrajā plānā un jūtos šajā ampluā ļoti labi.

- Tagad vadāt komandu "Ulre/Ķekavas NSS". Atšifrēsim DELFI lasītājiem, ko nozīmē "Ulre" un NSS?

- "Ulre" ir būvfirma, kas pieder vienam no mūsu kluba biedriem - Reinim Gulānam. Viņš diezgan aktīvi "Miesniekos" spēlēja pats, tagad sporta gaitas ir beidzis, pievērsies celtniecības biznesam. Pamatā "Ulre" darbojas Ogres novadā. Paldies viņam par atbalstu! Savukārt NSS ir Ķekavas Nacionālā Sporta skola.

- Cik spēlētāju ir jūsu vadītajā komandā?

- Precīzu skaitli grūti nosaukt, jo puiši uz spēlēm nāk ar mainīgām iespējām. Mēs esam dublieri, jeb kā tagad moderni saka - fārmkomanda. Galvenais mūsu uzdevums - radīt veselīgu sportisko konkurenci pirmajam kluba virknējumam. Latvijas čempionāta pirmā apļa statistika liecina, ka mūsu spēlēs kopumā piedalījušies jau 56 regbisti.

- Kura ir jūsu mīļākā komanda starp pasaules regbija grandiem?

- Gaišzili baltā Argentīna ar Felipi Kontepomi priekšgalā! Viņiem iekšā ir "riktīgs" cīņasspars. Vēl man imponē Velsa. Abas šīs komandas ir īsti darbarūķi, un tas man patīk!

- Mīļākais sporta veids jums, protams, ir regbijs, bet varbūt ir arī vēl kādi citi, kurus labprāt apmeklējat vai skatāties televīzijas pārraidēs?

- Pēc regbija kā nākamo minēšu hokeju. Man patīk un aizrauj gan Latvijas izlases cīņas, gan Rīgas "Dinamo" mači. Regulāri cenšos sekot līdzi arī individuālajiem sporta veidiem, jau minētajiem cīņas sporta veidiem.

- Ko darāt, kur strādājat no regbija "brīvajā laikā"?

- Esmu zāļu eksperts farmācijas firmā.

- "Ulre/Ķekavas NSS" šogad spēlē ne tikai Latvijas čempionātā, bet arī Baltijas kausa izcīņas otrajā divīzijā. Kā jums veicas šajā regbija "frontē"?

- Baltijas kausa otrajā divīzijā šosezon bez mums vēl cīnās sešas vienības. Lietuvas "Geležinis Vilkas" no Viļņas un "Baltrex 2" no Šauļiem. Vēl Latvijas, Lietuvas un Kaļiņingradas apvienotā regbija veterānu vienība "Old Boys". Visbeidzot Igaunijas izlase, kā arī Baltkrievijas valstsvienība. Igaunija un Baltkrievija acīmredzot savā starpā izspēlēs pārejas spēli uz pirmo divīziju. Savukārt mūsu mērķis ir iekļūt pirmajā trijniekā. Pagaidām esam aizvadījuši trīs mačus, atzīstot veterānu pārākumu, bet uzvarot Igauniju un Baltkrieviju. Mūsu puiši apgūst gan regbija spēli kā tādu, gan izbauda savdabīgo šī sporta veida atmosfēru. Piemēram, trešos "puslaikus", kā arī draudzību, vienotību un labu kopā būšanas izjūtu. Turklāt jāuzsver, ka spēļu organizācija Baltijas kausos ir ļoti labā līmenī!

- Ko varat novēlēt un ieteikt tiem puikām, kas vēl tikai grasās vai ir jau spēruši pirmos soļus regbijā?

- Pats galvenais - nav jābaidās kļūdīties! Tikai no savas pieredzes ar laiku var saprast, vai šis sporta veids ir tas īstais. Vai patīk, vai ne tik ļoti. Tāds ir arī mans skatījums uz regbija attīstību "Miesniekos". Jārada mājīga gaisotne, lai visiem kluba biedriem patiktu nākt ne tikai uz spēlēm, bet arī treniņiem. Jāstrādā tā, lai viss spīdētu un zeltu!