- Kā sākās jūsu iepazīšanās ar regbiju?
- Tas notika septiņdesmito gadu beigās, kad pēc dienesta padomju armijā mācījos Rīgas Civilās aviācijas institūta sagatavošanās kursos. Biju atnācis ciemos pie drauga uz kopmītnēm, bet viņš pateica, ka esot ļoti aizņemts, un izvilka no pagultes ne pārāk tīru sporta formu un apavus. Atceros, es vēl noprasīju - Sergej, vai tad tu nodarbojies ar futbolu? Nē, viņš atbildēja - ar regbiju! Tā es pirmoreiz saskāros ar šo sporta veidu. 1979. gadā iesāku spēlēt, bet jau 1980. gadā jau biju nopietns institūta komandas spēlētājs. Nospēlēju kādus sešus gadus, bet kopš 1983. gadā biju kā spēlējošais treneris. Laukumā darbojos kā kreisais stabs - pirmajā līnijā.
- Kas pamudināja jūs kļūt par regbija tiesnesi?
- Tas bija, ja nemaldos, 1984. gadā, kad nejauši sāku par šo tematu runāt ar populāro regbija arbitru Oļegu Korotkovu. Es biju pie viņa pēc mača piegājis, un sākām runāt par regbija tiesāšanu. Viņš man ieteica pamēģināt un iesākumā patiesāt bērnu spēles. Tā tas arī sākās. 1988. gadā uz Rīgu bija atbraucis mans labs paziņa no Maskavas Jurijs Daineko, kurš vadīja PSRS Regbija federācijas Inspektoru komisiju. Ar viņu šo to pārrunājām, un Daineko man ieteica pamēģināt sevi inspektora lomā. Kopš 1988. gada sāku regulāri inspicēt spēles Latvijas čempionātā un PSRS čempionāta pirmajā līgā. Savukārt kopš 1994. gada, kad Latvija bija jau neatkarīga valsts, saņēmu uzaicinājumu tiesāt Krievijas Federācijas meistarsacīkšu mačus. Laika posmā no 1995. līdz 2000. gadam Krievijas čempionātā tiesāju ļoti bieži. Pagājušogad, 2013. gadā, gan pieliku punktu šai nodarbei - pateicu pats sev, ka esmu jau 55 gadus vecs, un laiks ir beigt. Grūti izskraidīt uz laukuma pakaļ profesionāļiem... Mana pēdējā spēle bija Krievijas čempionāta mačs par trešo vietu. Latvijā šogad gan vēl tiesāju, taču tā ir mana pēdējā aktīvā sezona arī šajā līmenī. Viss - likšu šoruden punktu!
- Kāpēc tagad Latvijā ir tik maz aktīvo regbija tiesnešu?
- Tas gan būtu jājautā Latvijas Regbija federācijas Tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājam Kārlim Sarkanam, jo viņš Latvijā ir pirmajās lomās tiesnešu ziņā. Man liekas, ka par iemeslu ir tas, ka daudzi jaunie tiesātāji neredz perspektīvu, vai arī vienkārši negrib ar šo amatu nopietni nodarboties. Regbija soģu aprindas atjaunojās visā Eiropā. Tagad pēc 45 gadu sasniegšanas Eiropas Nāciju kausā vairs tiesāt nevar. To dara 25 1īdz 30 gadus veci arbitri. Latvijā bez manis ir vēl četri aktīvi tiesneši: Kārlis Sarkans, Raimonds Priednieks, Renārs Reiniks un Armands Višņevskis. Maz... Jāstrādā un jāieinteresē jaunie!
- Kāda ir augstākā līmeņa spēle, kuru esat tiesājis?
- Starptautiskā līmenī tas bija stažēšanās brauciens kopā ar Krievijas izlasi uz Dienvidāfrikas Republiku. Šis brauciens ilga pusotru mēnesi, daudz braukājām, spēlējām un tiesājām. Atceros, kad "Lovtus" stadionā Pretorijā ieraudzīju tiesnešu ģērbtuvi... Biju pat nelielā šokā. Tur desmit mača tiesneši varētu autonomi nodzīvot vairākas nedēļas - netrūka nekā, nedz pārtikas, nedz dzērienu. Eiropas līmenī esmu tiesājis 1B divīzijas valstis Čehiju un Poliju.
- Kad vēl aktīvi un regulāri braucāt uz Krieviju tiesāt profesionālās 1īgas mačus, kura spēle palikusi prātā kā grūtākā?
- Jau teicu, ka 2013. gadā ar spēli par trešo vietu starp "Moņino" un Kazaņu beidzu tiesāt Krievijas līgas mačus. Kura bijusi grūtākā? Laikam tas bija ap 2000. gadu, kad Krasnojarskā spēkiem mērojās divas turienes komandas: "Krasnij Jar" un "Jeņisej-STM". Vienā tribīnē bija pulcējušies vienas komandas atbalstītāji ar nelaiķa ģenerāli Aleksandru Ļebedu priekšgalā, bet otrā pusē - otras vienības karsēji ar biznesmeni Anatoliju Bikovu centrālajā ložā. Mūsu regbisti Uldis Saulīte un Jurijs Baranovs tad vēl tur nespēlēja. Mačs iznāca smags, gaisotne bija saspīlēta, bet kaut kā pa visiem galā tikām!
- Vai starptautiskajām pasaules elites komandu spēlēm regulāri sekojat līdzi? Kura komanda un kurš tiesnesis ir jūsu favorīti?
- No komandām mans favorīts numur viens ir DĀR. Par tiesnešiem grūti teikt. Es drīzāk nosaukšu nevis savus favorītus, bet gan tos, ar kuriem kopā ir nācies tiesāt - Kaplanu no DĀR un Vainu Bērnsu no Anglijas.
- Kādas īpašības nepieciešamas, lai kļūtu par labu regbija tiesnesi?
- Ovālās bumbas tiesnesim ir nepieciešamas trīs īpašības: fiziskā sagatavotība, teorētiskā bāze, un jāpazīst regbiju kā spēli. Bez šīs "trīsvienības" nekādi neiztikt. Vēl - svarīga ir pozīcijas izvēle laukumā. Gribu uzsvērt, ka balts un pūkains nekad neesmu bijis, taču jāsaprot arī mentalitāte, kurā valstī tu tiesā. Jābūt pārliecinātam par sevi.
- Pastāstiet kādu jautru vai interesantu epizodi no savas tiesneša karjeras?
- Reiz lidojām ar Krievijas izlasi uz Poliju. Savukārt spēle notika Gdaņskā. Mača galvenais tiesnesis bija francūzis, bet es - ar karodziņu rokā par vienu no līnijtiesnešiem. Krievija bija jūtami spēcīgāka, un viņi piezemēja bumbas sāncenšu ieskaites laukumā vienu pēc otras, taču visas pa malu. Tiesa, tas netraucēja krievu sitējam Konstantīnam Račkovam izpildīt realizācijas sitienus, kuri viņam padevās ar apskaužamu precizitāti. Mēs jau bijām noguruši no skriešanas aiz vārtiem, lai fiksētu viņa kārtējos gūtos divus punktus, bet te - pēkšņi piezemējums pašā laukuma centrā. Račkovs nedaudz atkāpās, nolika bumbu, un gatavojās izpildīt kārtējo sitienu, bet es aiz vārtiem jau priekšlaicīgi pacēlu karodziņu, taču viņš pēkšņi pamanījās aizsist garām vārtiem... Vēlāk par šo epizodi ilgi un gardi smējāmies.
- Pastāstiet pāris vārdos par savu "lolojumu" - mājas lapu rugby.lv! Kāpēc to savulaik nepārdevāt Latvijas Regbija federācijai?
- To reģistrēju pirms 20 gadiem. Es to dēvēju par savu mīļoto rotaļlietiņu... Bija priekšlikumi no federācijas puses to pārdot, taču nespējām atrast kopsaucēju, lai vienotos.
- Kura regbija komanda šogad Latvijā ir visstiprākā?
- Man liekas, ka lielākais potenciāls ir "Miesniekiem". Žēl vienīgi, ka viņi Latvijas čempionātā spēlē ar otro sastāvu. Pēc tam nāk "Garkalne/Livonia" un RK "Ovāls".
- Ar ko atšķiras klasiskā regbija tiesāšana no regbija 7 tiesāšanas?
- Klasiskais regbijs ir klasiskais regbijs. To visā pasaulē sauc par regbiju, piemēram, Pasaules kauss regbijā. Savukārt visi pārējie ir paveidi, toskait olimpiskais septiņnieks. Tiesa, noteikumu traktēšana un starptautisko organizāciju rekomendācijas abiem ir nedaudz atšķirīgas. Par to bieži tiek runāts IRB un Rugby Europe semināros. Piemēram, ja pie soda sitiena vainīgās komandas spēlētājs nav atkāpies līdz desmit metriem, septiņniekā iesaka nesodīt ar dzelteno kartiņu, ja distance ir apmēram astoņi metri. Savukārt, ja tikai trīs metri, jārāda "plāksteris" nekavējoties. Ir vēl daudz citu nianšu.
- Vai kādreiz, tiesājot laukumā, esat apzināti kādai no komandām palīdzējis?
- Nē! Jau teicu, ka sevi par baltu un pūkainu neuzskatu. Ir bijušas kļūdas, visādi citādi starpgadījumi, taču apzināti nekad neesmu tiesājis kādai komandai par labu vai par sliktu.