Pagājušās nedēļas nogalē Eiropā turpinājās ikgadējā dienvidu puslodes regbija izlašu turneja, un atkal klupienu piedzīvoja kāda no Lielā trijnieka izlasēm – ja Dienvidāfrika (DĀR) un Jaunzēlande ar pūlēm izcīnīja uzvaras attiecīgi Anglijā un Skotijā, tad Austrālija atzina Francijas pārākumu un šķīrās no 3. vietas Starptautiskās regbija valdes (IRB) publicētajā jaunajā pasaules regbija izlašu rangu tabulā.
Vispirms pasaules otrā labākā izlase Dienvidāfrika Tviknemā apklusināja kritiķus, ar uzvaru pār Angliju 31:28 (13:6) revanšējoties par negaidīto pērienu Dublinā. Kaut gan rezultāta starpība bija nieka trīs punkti, DĀR pārliecinoši kontrolēja spēli un tikai īsu brīdi otrā puslaika sākumā šķita, ka tās uzvara ir apdraudēta.
Pirms spēles abās nometnēs valdīja nervozitāte. Kaut arī Anglija Stjuarta Lankastera vadībā spēlē skatāmāku regbiju nekā priekšteču Braiena Eštona un leģendārā piektā numura Martina Džonsona vadībā, pienāk brīdis, kad aizraujošāka spēle un relatīvie panākumi Sešu nāciju izcīņā publiku vairs neapmierina, tā agri vai vēlu sāk prasīt lielo zēnu skalpus, jo īpaši tādēļ, ka Anglija nākamgad rīkos Pasaules kausa finālturnīru, un ir nulles izredzes vēlreiz izcīnīt regbija vērtīgāko trofeju, nespējot tikt galā ar dienvidu puslodes regbija flagmaņiem. Jāpiebilst, ka pirms 2003. gada triumfa (vienīgās reizes, kad Pasaules kausu izcīnīja ziemeļu puslodes izlase) Anglija bija neapstrīdama līdere, kura spēja sešus gadus un septiņas spēles pēc kārtas pārspēt DĀR (turklāt 2002. gadā viņiem sagādāt visu laiku smagāko sakāvi 53:3!), četrus gadus un piecas spēles pēc kārtas pieveikt Austrāliju (turklāt pēdējās divas reizes pēc kārtas jau pašā Austrālijā, vispirms īsi pirms Pasaules kausa finālturnīra pirmo reizi vēsturē uzvarot zaļajā kontinentā, bet pēc tam austrāliešus uzvarot finālā Sidnejā), un pat spējot divus gadus un divas spēles pēc kārtas uzvarēt Jaunzēlandi (turklāt īsi pirms Pasaules kausa izcīņas otro reizi vēsturē uzvarēt Jaunzēlandē, lielāko spēles daļu aizvadot mazākumā, bet vienubrīd pat 13 pret 15 pretiniekiem!). Mūsdienu Anglijas panākumi pret dienvidniekiem ne tuvu nav salīdzināms ar toreizējo Klaiva Vudvorda vadīto "zelta paaudzi", un 2012. gada pārliecinošā uzvara pār Jaunzēlandi bija vien spožs zibsnis citādi melnajā naktī, ko nespēj kompensēt pat epizodiskās uzvaras pār Austrāliju. Jo sevišķi angļu publikai miera nedod jau ieilgusī atrašanās zem DĀR papēža – kopš septiņu gadu hegemonijas noslēgšanās 2006. gadā angļi vairs nav baudījuši uzvaras saldmi pret savu bijušo koloniju – 12 spēlēs 11 zaudējumi un viens neizšķirts. Lieki teikt, ka 13. neveiksme pret DĀR, turklāt nu jau piektais zaudējums pēc kārtas (tas nekas, ka iepriekšējie četri - pret Jaunzēlandi) presē netiktu uztverts ar angļu mieru, kad līdz Pasaules kausam atlicis vien gads un komandas attīstība acīmredzami ieslīgusi stagnācijā.