No basketbolista līdz kaislīgam regbija mīļotājam. Intervija ar Māri Šmitu  (8)

- Kā sākās jūsu aizraušanās ar regbiju? Cik zinu, pašā sākumā bija basketbols...

- ...Taisnība. Iesākumā bija basketbols. Trenējos 2. BJSS pie treneriem Imanta Pļaviņa un Andra Purkalna. Mācījos Rīgas 6. vidusskolā, un tur jau groza bumba bija lielā cieņā. Panākumi bija diezgan labi. Neraugoties uz savu mazo augumu, iekļuvu pat Latvijas jaunatnes izlases sastāvā un spēlēju Baltijas kausā. Iznāca mēroties spēkiem ar tādu pasaules basketbola leģendu kā Aleksandrs Belovs. Savukārt komandas biedros man bija vēlākais VEF meistarkomandas spēlētājs Ivars Žvīgurs. Bija vēl daudzi citi, trenera Ulda Dudes vadībā. 18 gadu vecumā mani iesauca padomju armijā. Divu gadu laikā pats individuāli trenējos visos iespējamajos sporta veidos. Pats no svina izlēju treniņu hanteles, pats noteicu sev treniņu ritmus. 20 gadu vecumā dienests armijā beidzās. Atgriezos mājās. Dzīvoju Tallinas un Čaka ielu stūrī. Vienreiz mans draugs Aivars Pledis ieteica pamēģināt spēkus regbijā. Man priekšstats par šo sporta veidu bija kā par brutālu un rupju. Bet, tā kā biju arī nedaudz trenējies boksā pie Ilmāra Dzeņa, nolēmu pamēģināt. Aizgāju uz pirmo treniņu VEF komandā, kas tolaik bija vadošā regbija vienība. Tā tas viss 1971. gada decembrī sākās. Šogad jau būs 44 gadi, kopš esmu regbijā. Spēlēju par pussargu - 9. numuru. Vienīgais mans konkurents uz šo posteni un draugs bija Aleksandrs Tankels, kurš šobrīd dzīvo Izraēlā. Savukārt es sāku kā spēlētājs, tad kā trenera palīgs, tad iestājos LVFKI.