Regbists, pavārs, īstens 'Ezis' – Mareks Dravnieks  (4)

Šoreiz, turpinot iztaujāt vadošo Latvijas klubu spēlētājus, piedāvājam interviju ar vienu no spilgtākajiem un rezultatīvākajiem Latvijas Mobilā telefona (LMT) Regbija kluba "Eži" spēlētāju - Mareku Dravnieku.

- Kā notika tava pirmā iepazīšanās ar regbiju?

- Tas bija 1994. gadā, kad mācījos Rīgas 41. vidusskolas pirmajā klasē. Fizkultūras skolotāja ievēroja, ka stundās un brīvbrīžos esmu ļoti aktīvs, daudz skraidu apkārt, un ieteica mani trenerim Jānim Graumanim, kurš tikko kā bija nodibinājis "Ežu" regbija klubu. Tā es nonācu "adataiņu" pulkā un sāku spēlēt regbiju.

- Kāpēc Tev patīk regbijs? Vai pa šiem ilgajiem gadiem tas jau nav apnicis...

- Ja godīgi, ir bijuši brīži, kad gribējies visu mest pie malas... Taču vienmēr ir atradies kāds motīvs, kas mani ir noturējis pie regbija. Vienmēr ir bijis kaut kas tāds, kas man ir licis kaut ko vēl tomēr pierādīt izvēlētajā sporta veidā, un tas sagādā gandarījumu. Tā nu es vēl joprojām spēlēju. Regbijs ir komandas sporta veids, kurā visi spēlētāji ir labi kolēģi. Arī tas sagādā gandarījumu, ka varam viens otram uzticēties, esam draugi gan laukumā, gan ārpus tā.

- Tev kādreiz uz laukuma ir iznācis tā kārtīgi izkauties?

- Tā kā boksa mačā vienam pret vienu - tā nē. Bet dažādi gadījumi ir bijuši. Galvenokārt, aizstāvot kādu no komandas biedriem. Ir sanācis visādi, bet es neesmu no tiem lielākajiem "agresoriem".

- No kāda vecuma bērni var sākt spēlēt regbiju, un līdz cik ilgam vecumam var turpināt to darīt?

- Domāju, ka mans variants - sākt regbiju spēlēt pirmajā klasē - ir ļoti labs. Cik ilgi spēlēt? Saka jau, ka regbiju spēlēt var visu mūžu. Lūk, Uldis Volmārs mūsu komandā, iespējams, spēlēs līdz pat piecdesmit gadiem. Savukārt bijušais LMT RK "Eži" prezidents Ivars Lamberts nedaudz pēc trīsdesmit pateica, ka pietiek... Universālas formulas te nav un katram jāmeklē savs ceļš.

- Vai regbijs Latvijā kādreiz būs profesionāls sporta veids?

- Tuvāko desmit gadu laikā noteikti nē. Ir jau gan viens piemērs - Regbija klubs "Livonia", taču pagaidām šis profesionālisms ir nosacīts. Redzēsim, cik ilgi viņi šo vezumu pavilks. Ažiotāža ir diezgan liela, bet jāpaiet laikam, lai pierādītu, ka viņi arī turpmāk var būt tikpat patstāvīgi.

- Cik ilgi vēl spēlēs Mareks Dravnieks?

- Nu, kādus pāris gadus vēl noteikti spēlēšu. Teiksim tā - vismaz piecus. Nav jau viegli, jo ar katru gadu krājās traumas. Tās nosēžas, un vienā brīdī var atkal pamatīgi līkt par sevi zināt. Arvien grūtāk ir ar katru gadu, taču spēlēt gribas joprojām.

- Kas bija Tavi regbija elki bērnībā un tagad, kad esi jau redzējis daudz vairāk?

- Bērnībā necik daudz par vadošo valstu regbiju nezināju, jo nebija jau tādas informācijas pārbagātības kā šodien, interneta laikmetā. 1995. gadā pirmoreiz kopā ar "Ežu" komandu braucu uz Franciju, lai piedalītos Albī regbija turnīrā. Toreiz mums piešķīra biļetes uz Francijas - Jaunzēlandes maču. Tad nu pirmoreiz savām acīm redzēju francūzi Domenisi un jaunzēlandieti Lomu. Tas bija neatkārtojams iespaids!

- Bet no pašmāju regbistiem?

- Diez vai kādu nosaukšu, jo regbijs ir komandas sporta veids. Tāpēc arī man tas patīk!

- Kura komanda Tev ir vissimpātiskākā no pasaules grandiem?

- Pēdējos gados viennozīmīgi - Īrija! To noteica personību kopums, kas velk komandu uz priekšu. Jāmin tādi meistari kā Rorijs Bests un Bobijs O'Driskols. Ne velti šī komanda tikko kā izcīnīja Sešu nāciju kausu.

- Regbijs 7 tagad ir kļuvis par olimpisko veidu. Vai neesi domājis par to, kam dot priekšroku - septiņniekam vai klasiskajam regbijam? Jebšu tomēr turpināsi spēlēt abus divus?

- Es priekšroku allaž esmu devis klasiskajam regbijam. Spēlējot olimpisko regbiju, aktuālais uzdevums ir pavilkt uz augšu jaunatni. Kad mums bija stipri labāki sānu izspēles dalībnieki, septītniekā pat bijām čempioni. Tā nu sanāk, ka jāspēlē abi divi veidi, un arī septiņnieku spēlēšu tik ilgi, kamēr vien varēšu šo "vezumu" pavilkt.

- Kas "Ežos" ir tāds, ar ko tie atšķiras no citiem Latvijas regbija klubiem?

- Vispirms jau gadu gaitā izstrādātā jaunatnes atlases un audzināšanas sistēma. Nevienam citam klubam Latvijā nav tā, ka visi regbisti pieaugušo komandā ir nākuši no sava kluba jaunatnes komandām. Tam šobrīd neviens nestāv līdzās. Runājot par pašu spēli, jāuzsver, ka mēs spēlējam tehnisku regbiju. Citas komandas vairāk attīsta cīņu, dod priekšroku spēka spēlei. Savukārt mēs esam tehniskākais un draudzīgākais klubs Latvijā.

- Vai Tu vēl varētu sevi iztēloties spēlējam kāda cita kluba rindās?

- Nē, nekad mūžā! "Ežos" esmu jau kopš astoņu gadu vecuma, tāpēc arī nevaru nekur citur aiziet.

- Vai neesi domājis par spēlēšanu kādā no ārzemju klubiem?

- "Tīņa" gados, kad kopā ar Latvijas junioru izlasi braukājām pa Eiropu, tāda doma vienubrīd pavīdēja. Taču dzīve iegrozījās tā, ka man agri bija jāsāk strādāt, tāpēc šī ideja noplaka... Tagad jau ir stipri vien par vēlu domāt par šādu sportiskās karjeras pavērsienu.

- Ko tu varētu ieteikt jauniešiem, kas vēl nav izvēlējušies savu sporta veidu un, iespējams, domā par regbiju?

- Viennozīmīgi, ja ir interese, tad jāpamēģina. Nevaru gan palielīties, ka būtu regbijam piesaistījis kādu jaunatnes vecuma grupu spēlētāju, jo manā paziņu lokā vienmēr ir bijušas problēmas ar nokļūšanu uz treniņiem. Viens dzīvo Ādažos, viens - Jūrmalā. Tad tas ir sarežģīti, nevis tā kā Rīgā.

- Kas tavuprāt jādara, lai regbijs Latvijā kļūtu populārāks nekā līdz šim?

- Viss jau balstās uz naudu. Būs nauda, būs regbija pasākumi, plašāka popularizācija. Savukārt visi mūsu klubi lielākoties balstās uz entuziasmu. Labi, ka tas pats nenoplok vienā dienā...

- Kādas funkcijas laukumā ir tavējam 15. numuram?

- Tāpat kā desmitajam numuram, arī šim ir liela atbildība. Jāspēj labi pārredzēt laukumu, labi jāspēlē ar kāju. Funkciju ir daudz.

- Vai esi jau domājis, ko darīsi pēc spēlētāja karjeras beigām? Varbūt kļūsi par tiesnesi vai par treneri?

- Neslēpšu - tāda doma bija. Pēc karjeras beigām sākt tiesāt. Trenera darbu ar esošo apvienot ir grūti, tāpēc tāda ideja. Tiesa, pagaidām vēl nedomāju beigt spēlēt.

- Pagājušogad Latvijas čempionātā izcīnījāt trešo vietu. Kā būs šogad?

- Labs jautājums... Par pirmo trijnieku tā kā vajadzētu pacīnīties. Bet būs grūti... Tādi paši mērķi ir vidzemniekiem RK "Fēnikss", atpakaļ Latvijā ir RK "Miesnieki". Cīnīsimies, un tad jau redzēsim.

- Pirmā spēle šosezon jums būs 6. aprīlī Rūjienā pret RK "Fēnikss". Vai Mareks Dravnieks dosies laukumā nopietni noskaņojies cīņai?

- Tas šobrīd vēl ir ar lielu jautājuma zīmi. Baidos, ka sezonas sākumu man nāksies izlaist traumas dēļ... Uz Rūjienu gan braukšu, un vismaz iesildīšos pirms cīņas, taču, vai došos laukumā, vēl nezinu.

- Pastāsti par saviem hobijiem! Dzirdēts, ka esi kaislīgs makšķernieks?

- Makšķernieks - viennozīmīgi! Pagājušogad pārspēju visus savus rekordus. Izvilku trīskilogramīgu līdaku, divarpuskilogramīgu breksi un 700 gramu asari. Makšķerēšana mani aizrauj, cik vien es sevi atceros. Jau astoņu gadu vecumā pie mazdārziņa kanālā ķēru līdakas uz slieku.

- Bet ko dari ar lomiem?

- "Apdāvinu" ģimeni un tās locekļus... Lai arī pēc profesijas esmu pavārs, gatavot no darba brīvajā laikā man īpaši nepatīk. Labāk - lai viss ir jau gatavs!

- O, pavārs... Kur var nobaudīt tavus gatavotos ēdienus?

- Šobrīd "raujos" divās frontēs. Strādāju gan savā individuālajā uzņēmumā, gan Siguldas restorānā "Fazenda".

- Pastāsti, lūdzu, DELFI lasītājiem savu iecienītāko recepti?

- Nu, labi. Tā būs no Āzijas virtuves - grauzdēta cūkgaļas krūtiņa. Cūkgaļu sagriež smalkās strēmelēs, iemarinē sojas mērcē un citrona sulā. Tad met klāt vienu jēlu olu un daudz kartupeļu cietes. Kārtīgi izmaisa, lai pirkstos sāk gurkstēt, un tad vāra lielā eļļas daudzumā piecas minūtes. Pēc tam nosusina uz salvetes un glazē uz pannas mērcē atkarībā no vēlmes - der terijaki, čilli vai adžika.

- Sarunu nobeidzot - vai tu vari pastāstīt kādu jautrāku gadījumu no plaši pazīstamajiem regbija spēles trešajiem puslaikiem?

- Tā konkrēti vienu ir grūti izcelt. Trešie puslaiki - tie ir bijuši tik daudzi... Un tajos nekad nav bijis garlaicīgi. Ir bijušas gan dažādas dziesmas, gan spēles, gan citādas "izdarības". Lai tie, kas vēl domā par pievienošanos regbijam, nāk mūsu pulkā - tad jau redzēs visu pašu acīm un varēs arī pievienoties!