Valters Raņķis: tikšana uz Lisabonu ir lielākais panākums manā regbista karjerā  (21)

- Kā sākās tava iepazīšanās ar ovālo bumbu jeb regbiju? Kas tevi piesaistīja šim sporta veidam?

- Tas bija pirms 18 gadiem. Mana mamma strādāja Latvijas Bankā, un bija paņēmusi mani līdz uz sporta spēlēm Rojā. Tad es varēju būt kādus 16 gadus vecs. Sacensību programmā bija arī regbijs. "Miesnieki" aizvadīja paraugmaču. Man uzreiz iepatikās šī dinamiskā spēle, tā likās skatāma, aizraujoša, vīrišķīga un dinamiska, un es uzreiz pēc mača piegāju klāt galvenajam trenerim Uldim Bautrim. Tā sākās mūsu iepazīšanās. Pēc īsām pārrunām sāku regulāri iet uz "Miesnieku" treniņiem, un pamazām izcīnīju vietu kluba komandas pamatsastāvā. Tagad, kad man jau ir 33 gadi, pamazām tuvojas spēlētāja karjeras divdesmitgade.

- Kādas galvenās īpašības nepieciešamas labam regbistam?

- Galvenais ir cīņasspars. Citas īpašības atkarīgas no spēlētāja posteņa. Regbijā - gan klasiskajā, gan septiņniekā ir ļoti dažādas pozīcijas, tāpēc katram nepieciešams kaut kas cits. Ar to arī šis sporta veids ir ļoti daudzveidīgs un piesaista arvien jaunus interesentus visā pasaulē. Man pašam, piemēram, piemīt labas ātruma īpašības. Taču tagad jau vairāk laukumā balstos uz pieredzi.

- Cik ilgi tu nospēlēji Regbija klubā "Miesnieki" un kādā postenī?

- Posteņi ir bijuši dažādi. Regbijā 7 spēlēju par devīto numuru, bet klasiskajā gan par desmito kā saspēles vadītājs, gan aizsardzībā, gan pa laukuma malu. Esmu izmēģinājis spēkus visās trīsceturtdaļnieku pozīcijās. "Miesniekos" nospēlēju 17 gadus. Daudz reižu kļuvām par Latvijas čempioniem gan regbijā, gan regbijā 7. Lielākais sasniegums kopā ar "Miesniekiem", manuprāt, bija iekļūšana Eiropas Reģionu kausa pusfinālā, kurā gan piekāpāmies spēcīgam Francijas klubam.

- Dzirdēts un arī redzēts, ka tev vairākkārtīgi bijušas principiālas nesaskaņas ar "Miesnieku" prezidentu un galveno treneri Uldi Bautri, un tieši tāpēc jūsu sadarbība beidzās un ceļi šķīrās?

- Nē! Viennozīmīgi - nē! Klubu šogad mainīju tāpēc, ka "Miesniekos" biju izsmēlis savas sportista karjeras attīstības iespējas. Jau minēju, ka man ir 33 gadi, taču uzskatu, ka varu vēl augt kā spēlētājs. Katram, protams, ir savs viedoklis, taču lielu domstarpību ar iepriekšējā kluba vadību man nav. Saruna ar Uldi Bautri bija mierīga, bez liekām emocijām un savstarpējiem pārmetumiem. Tā nu šopavasar mēs šķīrāmies.

- Kāpēc izvēlējies turpināt karjeru tieši RFC "Livonia" rindās?

- Tāpēc, ka pašlaik šis klubs Latvijā ir visprofesionālākais. Vēl mani piesaista tas, ka šeit regbijs 7 tomēr ir prioritāte. Ne velti komandas "stūre" uzticēta lietuviešu speciālista rokām. Vēl "Livonia" ir ļoti labs menedžments. Bet pats galvenais - šeit es redzu izaugsmes iespējas.

- Cik ilgi domā vēl spēlēt regbiju?

- Kamēr vien tas sagādās prieku un baudu. Fiziski jūtos labi, man nav lielu traumu un citādu veselības problēmu. Cik ilgi? Teiksim tā - tik cik Dieviņš dos...

- Vai vēl atceries dramatisko 2011. gada Eiropas čempionāta B divīzijas regbijā 7 finālmaču Rīgā, kad pēdējās sekundēs Raņķa "paslīdējiens" maksāja mums uzvaru, un nācās atzīt Serbijas pārākumu?

- Jā, teikšu godīgi - man šo finālu īpaši daudz negribas atcerēties. Latvijas komanda bija ļoti labi sagatavota. Turklāt sākums pret Serbiju mums arī padevās itin veiksmīgs, bijām pat 17 punktus sāncenšiem priekšā. Tad diemžēl sekoja vairāki jancīgi franču tiesneša lēmumi. Viņš savā degungalā neredzēja vai negribēja redzēt, kā serbs pagrūž no mugurpuses Leno Bramani un mierīgi piezemē bumbu mūsu ieskaites laukumā. Tad vēl Jānis Priede salauza roku, es pats spēlēju ar sadragātu papēdi un pārkostu mēli... Īsāk sakot, īsta "Elle", kuru labāk ātrāk aizmirst.

- Bet pēc diviem gadiem Upesciemā Ulda Bautra vadībā Latvijas izlase triumfāli "iesoļoja" A grupā praktiski visus sāncenšus atstājot "sausā"...

- ...jā, tā bija. Mainījušies bija divīziju sastāvi un attiecīgi bija arī spēku samēri. Mēs bijām pārliecinošā vadībā no sacensību sākuma līdz pat beigu signālam. Arī sastāvs bija optimāls.

- Ar ko atšķiras Bautra vadības stils no pašreizējā izlases un RFC "Livonia" trenera Edmunda Ščavinska vadības un trenēšanas stila?

- Es uz šo jautājumu gribētu atbildēt tā - mainījies ir viss izlases menedžments un visa komandas vadība. Ja sīkāk kas jāsaka par abu darbības stilu, tad, manuprāt, Ščavinsks ir pārāks treniņos, bet Bautris - labāks spēļu vadībā. Tagadējā valstsvienības vadība - Edmunds un viņa palīgs Sergejs Lisko ir spēcīgi regbija zinātāji. Tas uzreiz ir jūtams.

- Kāds ir tavs lielākais sasniegums visā regbista karjerā?

- Domāju, ka šī pati kvalificēšanās Lisabonas turnīram. Tās tomēr būs Eiropas olimpiskās kvalifikācijas sacensības. 18. un 19. jūlijā spēlēsim pret 12 labākajām Vecā kontinenta izlasēm. Tas vien ir ko vērts!

- Kas labāks - klasiskais regbijs jeb regbijs 7?

- Man personiski vairāk patīk septiņnieks. Šajā paveidā ir lielākas iespējas spēlēt ar bumbu. Regbijs 15 ir lēnāks, bet regbijs 7 - ātrāks un dinamiskāks. No citiem ovālās bumbas paveidiem man galīgi nepatīk vienīgi regbijs 13 jeb Regbija līga.

- Kas, tavuprāt, ir labākais Latvijas regbists - gan klasikā, gan septiņniekā?

- Nu, nezinu gan... Ja šādi jāvērtē, tad tikai pa posteņiem. Neesmu gatavs nosaukt tikai vienu. Vistālāk profesionāļu statusā no Latvijas ir tikuši Uldis Saulīte un Jurijs Baranovs, kuri ir vairākkārtēji Krievijas čempioni Krasnojarskas "Jeņisej STM" sastāvā.

- Pastāsti, lūdzu, nedaudz par citām savām aizraušanām. Piemēram, par spēlēšanu Saulkrastu basketbola komandā "Sviests"!

- Esmu spēlējis pat Saulkrastu komandā Latvijas Basketbola amatieru līgā. Bet tas vairāk notiek ziemā. Bez "basīša" reizēm uzspēlēju arī telpu futbolu, bet vasarā arī pludmales volejbolu. Sportiskās aktivitātes ir mans hobijs. Es brīvajā laikā nemakšķerēju un nemedīju, toties pirtiņā pasēdēt man gan patīk.

- Regbijā praktiski visi Latvijā ir amatieri. Kā tu "nopelni maizītei" ārpus sporta?

- Man ir savs arhitektūras pakalpojumu uzņēmums "VV Projekts". Esam piedalījušies Priedaines un Babītes bērnudārzu projektēšanā, kā arī Jūrmalas slimnīcas rekonstrukcijā.

- Bet vai nekad nav prātā ienākusi doma kļūt par profesionālu regbistu?

- Ir! Savulaik pat trīs mēnešus nospēlēju profesionāļa režīmā Velsas pilsētiņas Nīsas, kas atrodas netālu no Svonsijas, komandā "Neath". Tad biju 24 gadus vecs. Nīsas komanda iekļaujas Velsas "Ospreys" sistēmā. Tad vēl piedalījos Velsas līgas sacensībās Porttalbotas pilsētiņas kluba rindās. Tur man nedaudz maksāja, bet pārējais bija jānopelna pašam ar darbu. Pēc kāda laika secināju, ka regbija dzīve Velsā ir interesanta, bet viss pārējais - diezgan garlaicīgs. Atgriezos Latvijā. Tūlīt pat valstsvienībai Valmierā bija jāspēlē Eiropas Nāciju kausā pret Zviedriju. Man šajā mačā izdevās gūt divus piezemējumus, mēs guvām principiālu panākumu, un tā arī izlēmu palikt dzimtenē.

- Kā tev veicas ģimenes dzīvē?

- Precējies pagaidām neesmu... Toties man ir draudzene Linda. Ļoti daudz laika aizņem regbijs, tāpēc laikam tas tā sanācis...

- Atgriezīsimies pie Latvijai veiksmīgā šā gada Eiropas čempionāta Estergomā un Gdaņskā. Polijā pirmajā dienā viss it kā gāja no rokas, bet kas notika ar komandu otrajā dienā, kad divas spēles zaudējāt pilnīgi "sausā"?

- Pirmkārt, bijām emocionāli iztukšoti, jo galvenais uzdevums - vismaz trešā vieta divu turnīru summā - bija jau izpildīts. Tad vēl tā sacensību rīkotāju kļūme, kad vispirms mums paziņoja, ka otrajā dienā pusfinālā būs jāspēlē pret Ukrainu, bet galu galā iznāca spēkoties ar Kipru. Kipriešus Estergomā bijām pieveikuši, varbūt arī tāpēc likās, ka viegli tiksim galā arī šoreiz. Nekā... Sāncenši bija pastiprinājuši savu sastāvu, un tas krasi atšķīrās no Ungārijā redzētā. Tad vēl tas negaidītais lietus... Mačā par trešo vietu pret Ukrainu daži vadošie spēlētāji jau tika pietaupīti, savukārt mūsu pretinieki demonstrēja sabalansētu spēli.

- Vai Lisabonā tas neatkārtosies?

- Cerams, ka nē. Gatavojamies ar pilniem apgriezieniem, lai parādītu Latvijas regbiju vislabākajā gaismā uz tik augstas skatuves. Regbijā 7 nekā labāka Eiropā nav, tāpēc arī gribas šajā stipro komandu kompānijā kaut nedaudz paspīdēt.

- Kur mūsu izlase spēlēja labāk - Ungārijā vai Polijā?

- Pirmajā dienā Polijā. Viennozīmīgi!

- Cik liela ir iespēja kvalificēties Riodežaneiro olimpiādei?

- Maza... Bet vēl pastāv!

-  Vai valstsvienību regbijā 7 šobrīd ir iespējams pastiprināt ar kādu labu regbistu?

- Cik zinu, tas jau tiek kārtots un darīts. Runa ir par Juriju Baranovu no jau pieminētā Krasnojarskas kluba, ja vien viņš būs gatavs spēlēt, kā arī Dāvi Jansonu, kurš ilgāku laiku uzturas Jaunzēlandē un var drīzumā pat iegūt šīs valsts pilsonību. Par Baranova meistarību jautājumu nav, bet Jansons vēl treneriem jāizvērtē.

- Kam, tavuprāt, pienākas lielākā pateicība par lielisko panākumu - tikšanu uz Lisabonu?

- Visvairāk Latvijas Regbija federācijas valdes loceklim Jānim Zumentam! Arī visas izlases treneriem un menedžmentam.

- Kāds būs izlases galvenais uzdevums Portugāles galvaspilsētā?

- Pirmais mērķis - neaizbraukt prom bez uzvaras! Otrais - iekļūt pirmajā trijniekā!

- Septembrī būs Pasaules kausa izcīņa klasiskajā regbijā Anglijā un Velsā. Par kuru vienību tu fanosi?

- Es visvairāk jūtu līdz Dienvidāfrikas Republikas ovālās bumbas meistariem.

- Ko tu novēlētu tiem puikām un meitenēm, kas gatavojas spert pirmos soļus regbija virzienā?

- Gribasspēku un izturību!