Lisabonas turnīrs - lieliska pieredzes skola Latvijas regbija 7 izlases spēlētājiem  (10)

Portāls DELFI sekoja šīm spēlēm ar pastiprinātu interesi. Tagad, kad pirmās kaislības un "karstie" vērtējumi noplakuši, būtu pats īstākais brīdis uzklausīt arī pašu galveno "vaininieku" viedokļus.

"Mēs atbraucām uz šo turnīru, godīgi sakot, kā pēdējais – 12. numurs. Tā jau mēs bijām izlikti ar 11. numuru, bet kā divpadsmitā bija Īrija," portālam DELFI pastāstīja Latvijas Regbija federācijas valdes loceklis Jānis Zuments. "Arī sportiskā ziņā pēc rezultātiem turnīra noslēgumā mēs ieņēmām 12. vietu. Taču uzskatu, ka mums nav par ko kaunēties – ne komandai, ne tās vadībai, ne spēlētājiem, ne visai Latvijas regbija saimei, jo trīs no piecām spēlēm pret objektīvi spēcīgākiem pretiniekiem mēs zaudējām ar minimālu pārsvaru – par viena piezemējuma tiesu. Tas ir cienījams sasniegums, un ar to var lepoties, jo mūs šajā elites sabiedrībā neviens negaidīja. Latvijas regbisti Lisabonā izdarīja maksimāli iespējamo. Jāsaprot arī tas, ka pati piedalīšanās olimpiskās kvalifikācijas turnīrā ir liels sasniegums. Ja paskatāmies, kur bijām, un kur esam tagad, progress ir acīmredzams. Mēs ļoti centāmies minimālajā sagatavošanās laikā, divās nedēļās aizvadot 20 treniņus. Aizbraucām spēcīgākajā sastāvā, kādu vien varējām sapulcināt. Vēl bija pārrunas ar Krievijā spēlējošo Juriju Baranovu, Deividsoniem Anglijā, tomēr viņi dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties. Ar viņiem sastāvā mūsu rezultāts noteikti būtu labāks, jo tādās spēlēs kā pret Lietuvu, Itāliju un Poliju mums pietrūka pavisam nedaudz. Parādījām arī, ka neesam nekādi peramie zēni, jo četrām "Grand Prix" līmeņa vienībām sagādājām diezgan lielas galvassāpes... Mačā pret Rumāniju pretinieki pret mums pat atteicās no spēles uzbrukumā, izvēloties iespēju sist sodu, kas septiņniekā ir diezgan reta parādība. Tas liecina, ka esam iemantojuši cieņu. Runājot par regbija 7 nākotni, mēs nevaram kā lielās valstis pēc zaudējumiem uzreiz simtprocentīgi mainīt sastāvu. Jāstrādā ar to, kas ir mūsu rīcībā. Uz to vajadzētu tiekties nākotnē."

"Kā bijušajam sportistam man visvairāk Lisabonā pietrūka vienas uzvaras," uzsvēra Latvijas valstsvienības menedžeris Kaspars Jēkabsons. "Tas mūs ierindotu augstāk. Šoreiz mēs parādījām, ka varam spēlēt līdzīgi ar augstāka līmeņa vienībām. Bet pēc spēles pret Lietuvu apzinājāmies, ka mēs, pilnība esot amatieri, varam būt vienā līmenī ar profesionāļiem. Treneru korpusam tagad nākamgad varētu būt uzdevums A grupā cīnīties par vietas saglabāšanu pirmajā trijniekā. Tas nebūs viegli, jo mūsu līmenī tagad spēlēs arī B grupas labākā vienība Īrija. Varam vēl meklēt papildspēkus starp mūsu pašu profesionāļiem. Dāvis Jansons jau jūtami pastiprināja mūsu rindas, bet viens nevar būt pārcilvēks. Vēl nākotnē varam cerēt uz Baranovu, Uldi Saulīti Krievijā, Andreju Aleksandrovu Nīderlandē, kā arī kādu no Deividsonu ģimenes atvasēm Anglijā. Šogad mums vispirms padevās labs "lēciens" A grupā no astotās uz trešo vietu. Olimpiskajā kvalifikācijā nostartējām godam. Tagad jāstāda jauni mērķi. Piemēram, iekļūšana "Grand Prix" līmenī. Interesanti, ka Lisabonā ukraiņi, kuri vēroja mūsu spēles, nāca klāt un jautāja, ko mēs to divu nedēļu laikā esam tādu darījuši, ka vērojams tik izteikts progress. Tagad tikai iesākto vajadzētu turpināt nākotnē!"

"Tikai pirmajā spēlē pret Vāciju rezultāts bija liels, bet pārējās visu izšķīra viens vai divi piezemējumi," teica izlases galvenais treneris Edmunds Ščavinsks, kurš jau otro gadu ir Latvijas regbija 7 izlases trenētājs. "Secinājums ir viens – vēl nepietiek pieredzes šādā līmenī un aukstasinības. Esmu ļoti apmierināts ar to progresu, kādu šī komanda ir īsā laikā sasniegusi. Mēs varam līdzīgi cīnīties ar "Grand Prix" vienībām. Komandai ir potenciāls. Ja Latvijas Regbija federācijā tiks saglabāta šī sistēma, tad izaugsme būs neizbēgama un varēsim raudzīties uz lielākiem mērķiem. Patlaban mans noskaņojums ir pozitīvs. Ar tādām komandām, kas ne pirmo gadu spēlē "Grand Prix" divīzijā, Latvija nocīnījās ļoti labi. Tā bija lieliska pieredze un prakse augstā līmenī. Reāli četras spēles bija ļoti līdzīgas. Par to paldies gan puišiem, gan komandas menedžmentam, gan Latvijas Regbija federācijai! Jāpiebilst, ka izlases dalībnieki iztērēja ļoti daudz sava brīvā laika un enerģijas, lai izskatītos godam uz daudz pārāku komandu fona."

"Turnīrā kopumā guvām kvalitatīvu pieredzi pret stiprām komandām," uzsvēra Latvijas valstsvienības kapteinis Elmārs Šefanovskis. "Iegūtā prakse ir neizmērojama. Pilnīgai laimei pietrūka vienas uzvaras. Vistuvāk tai bijām mačā pret Lietuvu. Pirmajā puslaikā iekrātais pārsvars bija jānotur. Jācer, ka nākamgad federācija izvirzīs mērķi iekļūt "Grand Prix" divīzijā. Sagatavošanas procesā divās nedēļās spērām platu soli uz priekšu. Tā vajadzētu turpināt arī nākamgad! Grūti izcelt kādu spēlētāju, jo visi cīnījāmies kā vienota komanda. Neatpalika arī maiņas regbisti. Valters Raņķis nodemonstrēja labu sniegumu un savu individuālo meistarību lika lietā laukumā. Savukārt Dāvis Jansons, kurš Jaunzēlandē spēlē klasisko regbiju, apliecināja, ka ir augstas klases spēlētājs un ātri aklimatizējās septiņniekam. Domāju, ka mūsu komandai labākie starti vēl ir priekšā!"