'Impērijas dod atbildes triecienu': Jaunzēlandes regbisti sakauj Austrāliju, DĀR izrēķinās ar Argentīnu

Citās pārbaudes spēlēs Pasaules kausa rīkotājvalsts Anglija Tvikenemā ar 19:14 (12:9) pārspēja Franciju, bet Īrija Dublinā ar 28:22 (7:7) pieveica Skotiju.

Pēdējās pārbaudes spēles dienvidu puslodē radīja īpašu intrigu, jo abas tradicionālās līderes Regbija čempionāta pēdējā kārtā bija cietušas zaudējumus, un pārbaudes spēles aizvadīja pret savām pāridarītājām. Ja Jaunzēlandes zaudējums Austrālijā (19:27), tādējādi pirmo reizi atdodot kaimiņiem Regbija čempionāta uzvarētāju titulu, bija vienkārši pārsteigums, tad DĀR sakāve savā laukumā pret Argentīnu (25:37) tika uzskatīta par lielāko šoku regbijā kopš 2011. gada, kad Austrālija cieta apkaunojošu zaudējumu savā laukumā pret Samoa, bet pēc dažiem mēnešiem Francija izgāzās pret Tongu Pasaules kausa izcīņā.

Pasaules čempionei Jaunzēlandei nebija sevišķi jānoskaņojas pret Austrāliju, galu galā kaimiņu panākums Regbija čempionātā un viena roka uz Bledislo kausa bija tikpat pietiekama motivācija kā vērsim sarkana lupata. "All Blacks" bija apņēmības pilni nosargāt arī dažus citus iespaidīgus sasniegumus savā citadelē "Eden Park" - līdz šim 33 uzvaras pēc kārtas (otra lielākā uzvaru sērija vienā stadionā bija Anglijas 22 uzvaras pēc kārtas Tvikenemā no 1999. līdz 2003. gadam), 13 uzvaras pēc kārtas pret Austrāliju, pēdējo reizi kaimiņiem šajā stadionā zaudējot tālajā 1986. gadā, bet 1994. gada zaudējums Francijai ir pēdējā reize, kad Jaunzēlande vispār kādam ir piekāpusies šajā stadionā.

Savu artavu deva Austrālijas trenera Maikla Čeikas lēmums spēles vadītāja, desmitā numura pozīciju uzticēt Kveidam Kūperam, veterānu Metu Gito atstājot rezervē. 27 gadus vecais Jaunzēlandē dzimušais Kūpers savas karjeras sākumā tika salīdzināts ar izcilo "All Blacks" deviņdesmito gadu beigu un nulles gadu sākuma desmito numuru Karlosu Spenseru, demonstrējot laukumā fantastisku izdomu un filigrānas, reizēm pat pārdrošas piespēles, taču spējot arī uz līdzenas vietas rupji kļūdīties. Ar Kūperu Jaunzēlandei ir īpaši rēķini - 2010. gadā Honkongā Austrālija pārtrauca desmit zaudēto spēļu sēriju pret Jaunzēlandi un spēles beigās Kūpers atļāvās uzsist pa pakausi Jaunzēlandes kapteinim Ričijam Mako, bet 2011. gada uzvarētajā izšķirošajā Triju nāciju kausa izcīņas spēlē savās mājās Brisbenā Kūpers ar celi tīši iesita nokritušajam Mako pa seju. Lieki teikt, ka Jaunzēlandē šādas cūcības neaizmirst, jo īpaši pret savējo "svēto govi" Mako - kopš tā laika vienmēr, kad Kūpers spēlēja Jaunzēlandē Austrālijas izlases vai "Super Rugby" turnīrā Kvīnslendas "Reds" sastāvā, viņš tika sagaidīts ar svilpieniem, bet jebkura viņa neveiksme - ar gavilēm, savukārt pretinieki viņam pievērsa īpašu uzmanību. Šāda taktika bieži attaisnojās - piemēram, pēc triumfa 2011. gada Triju nāciju kausa izcīņā pēc dažiem mēnešiem Austrālija zaudēja Jaunzēlandei Pasaules kausa izcīņas pusfinālā, un šajā spēlē parasti pašpārliecinātais Kūpers atgādināja zaķi starmešu gaismā, neizturot presingu un pieļaujot vienu kļūdu pēc otras.

Šī spēle bija īpaša arī pašam Mako, kurš laukumā izlases sastāvā devās 142. reizi, tādējādi pārspējot līdzšinējo īru leģendas Braiena O'Driskola rekordu (jāpiebilst, ka O'Driskols 133 spēles aizvadīja Īrijas izlasē, bet 8 - "Britu un īru lauvu" sastāvā, ko pielīdzina spēlēm nacionālā izlasē; ja rēķina tīri izlases spēles, tad viņu apsteidzis Zambijā dzimušais ilggadējais Austrālijas kapteinis Džordžs Grīgens ar 139 spēlēm izlasē). Turklāt 34 gadus vecajam Mako, kuru daudzi uzskata par visu laiku labāko regbija spēlētāju, pieder daudzi citi apbrīnojami sasniegumi - viņš ir vienīgais, kurš kā izlases kapteinis ir aizvadījis vairāk nekā 100 spēles, 142 spēlēs izlasē kopš 2001. gada viņš piedzīvojis zaudējuma rūgtumu nieka 15 reizes, bet karjeras laikā gūtie 27 piezemējumi ir rādītājs, kurš neliktu kaunēties pat ātrajiem aizsargiem; savā profesionāļa karjerā viņš vienreiz izcīnījis Pasaules kausu, desmit reizes - Triju nāciju/Regbija čempionāta kausu, bet četras reizes - "Super Rugby" kausu Kraistčērčas "Crusaders" sastāvā.

Par Mako pašaizliedzību un līdera spējām liecina kaut vai fakts, ka visu pēdējā Pasaules kausa izcīņu viņš aizvadīja ar nopietnu pēdas savainojumu, finālu nospēlējot ar sakostiem zobiem, taču par spīti visam kapāja laukumā kā zvērs, liekot trenerim Greiemam Henrijam pēc spēles atzīt, ka bez Mako izlase diez vai būtu spējusi uzvarēt. Mako līdera īpašības spilgti izpaudās arī klubā, piemēram, 2011. gada "Super Rugby" turnīrā, kad pēc postošās zemestrīces Kraistčērčā "Crusaders" visu sezonu nevienu spēli nevarēja aizvadīt savā laukumā, taču tik un tā spēja izcīnīt vietu izslēgšanas spēlēs (no 2002. līdz 2014. gadam "krustneši" vienmēr iekļuva vismaz pusfinālā), pēc regulārā čempionāta divu nedēļu laikā pārvarēt nogurumu un laika joslu atšķirību, uzvarot ceturtdaļfinālu Jaunzēlandes pilsētā Nelsonā, pusfinālu Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā, bet tikai spēles beigās piekāpjoties finālā Austrālijas pilsētā Brisbenā pret regulārā čempionāta uzvarētājiem "Reds", kurā savu zvaigžņu brīdi piedzīvoja toreiz vēl "zaļknābis" Kūpers.

Jāpiebilst, ka Ričijs Mako ir viens no nedaudzajiem profesionāliem spēlētājiem, kurš visu karjeru palicis uzticīgs savam klubam - Jaunzēlandes nacionālajā čempionātā viņš kopš 1999. gada spēlē Kraistčērčā bāzētajā "Canterbury", "Super Rugby" čempionātā kopš 2001. gada - Kraistčērčas "Crusaders", un pastāvīgi noraidījis vilinošos Eiropas un Japānas bagāto klubu piedāvājumus. Tā kā Jaunzēlande ir vienīgā regbija lielvalsts, kas principiāli ņem izlasē tikai pašmāju spēlētājus, tas automātiski nozīmētu "All Blacks" karjeras beigas, un Mako vienmēr paziņojis, ka izlases melno krekliņu vērtē augstāk par milzu naudu. Pretēji citai superzvaigznei, savam ilggadējam "Canterbury" un "Crusaders" cīņu biedram Danielam Kārteram, kurš pēc Pasaules kausa izcīņas paliks Eiropā un turpinās karjeru Parīzes "Racing Métro", sagaidāms, ka Mako paziņos par profesionāļa gaitu beigām.

Atgriežoties pie spēles Oklendā, pirmo reizi pēdējo gadu laikā Austrālija to uzlūkoja ar optimismu ne tikai tādēļ, ka izdevās pieveikt kaimiņus pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā un pārtraukt desmit neuzvarēto spēļu sēriju (2 neizšķirti, 8 zaudējumi), bet arī pateicoties sekmīgai grupcīņas, kā arī flankeru pāra Deivida Pokoka un Maikla Hūpera darbībai, un atzīstamai fiziskajai sagatavotībai, kas ļāva spēles galotnē ne vien "nenoplīst", bet pat dominēt pār titulētajiem pretiniekiem.

Spēles sākums Oklendā aizritēja ar viesu pārsvaru, Kūperam gūstot pirmos punktus ar soda sitienu (0:3). Puslaika vidū mājinieku desmitais numurs Daniels Kārters izlīdzināja rezultātu (3:3), taču austrālieši turpināja bīstami uzbrukt un kopumā izskatījās labāk. Lūzums notika 22. minūtē, kad "All Blacks" pie sava ieskaites laukuma atguva bumbu un uzsāka ātru pretuzbrukumu, Kārters gluži kā vecos labos laikos apmānīja pretiniekus un izkļuva brīvā zonā, atdeva piespēli neparasti ātrajam hukeram Deinam Koulzam, kurš noskrēja visus austrāliešu aizsargus (10:3). Līdz puslaika beigām Kārters ar Kūperu apmainījās ar realizētajiem soda sitieniem.

Otrā puslaika sākumā "All Blacks" deva iznīcinošo triecienu, par galveno grēkāzi kļūstot Kveidam Kūperam. Vispirms 48. minūtē Nehe Milners-Skaders no laukuma centra izlauzās gandrīz līdz ieskaites laukumam un kritienā atdeva piespēli devītajam numuram Āronam Smitam, kuru Kūpers nogāza dažu soļu attālumā no ieskaites laukuma ar neatļautu paņēmienu. Velsiešu tiesnesis Naidžels Ouenss nekavējoties piešķīra soda piezemējumu par labu mājiniekiem un Kūperu noraidīja uz 10 minūtēm. Pēc soda izciešanas Kūpers vairs laukumā neatgriezās, viņa vietā nākot Kērtlijam Bīlam - taču nelabojams posts jau bija nodarīts, šajā laikā Jaunzēlande guva vēl divus piezemējumus (Ma'a Nonu un Konrāds Smits), panākot 34:6. 65. minūtē Nonu guva savu otro piezemējumu (41:6). Spēles beigās vienīgo piezemējumu viesu labā guva Izraēls Folau (41:13).

Savukārt otrā pasaules malā Argentīnā rēķinus kārtoja tradicionāli otrā komanda pasaules rangu tabulā Dienvidāfrika, kas pēc šokējošā zaudējuma savā laukumā nokrita līdz piektajai pozīcijai, palaižot garām Īriju (pirmo reizi vēsturē uzkāpjot līdz otrajai vietai), Angliju un Austrāliju. Pār trenera Heinekes Maijera galvu gāzās kritikas lavīna, un neba velti - ne tikai pirmo reizi tika zaudēts Argentīnai, tas notika savā laukumā, turklāt pretiniekiem pilnībā dominējot. Vēl vairāk, pirmo reizi kopš 1965. gada DĀR bija zaudējusi četras spēles pēc kārtas četrām dažādām komandām (1964.-1965.g. dienvidafrikāņi pamanījās zaudēt 7 spēles pēc kārtas piecām dažādām izlasēm!). Īsi sakot, tikai pārliecinoša uzvara Argentīnā varēja nomazgāt kauna traipu un atjaunot publikas optimismu pirms Pasaules kausa izcīņas.

Var tikai minēt, kā būtu pavērsusies spēles gaita, ja iepriekšējās spēles "hat trick" varonis Huans Imofs būtu ienesis piezemējumu jau otrajā minūtē, kad argentīnieši laukuma vidū atņēma bumbu, noorganizēja ātru uzbrukumu, Imofs gandrīz aizskrēja līdz ieskaites laukumam un tikai ar DĀR ceturtā numura, leģendārā Bakīza Botas pēcteča Ebena Ecebeta sprintu un sekojošo pēdējā brīža spēka paņēmienu izdevās Imofa bīstamo izrāvienu neitralizēt.

Pamazām DĀR atguvās, spēja pārņemt vadību pat pret argentīniešu grupcīņu un lauza spēles gaitu. Līdz puslaika vidum desmitais numurs Patriks Lambī realizēja divus soda sitienus, uz ko mājinieki spēja atbildēt tikai ar Nikolasa Sančesa soda sitienu (6:3), bet puslaika beigās DĀR guva izšķirošo pārsvaru ar Braiena Habanas un Lvazi Mvovo piezemējumiem (20:3). Kaut gan Sančess trāpīja vēl divus soda sitienus, dienvidafrikāņi pārliecinoši kontrolēja situāciju. Otrajā puslaikā vienīgos punktus guva Lambī un Sančess, viesi prasmīgi slāpēja jebkādu mājinieku iniciatīvu, un DĀR uzvara ne mirkli neradīja šaubas.

Par spīti uzvarai viesos, DĀR reitingā šonedēļ paliks 5. vietā, kaut gan ievērojami samazinās atpalikšanu no Anglijas. Pasaules rangu tabulas pirmais ducis pašlaik izskatās šādi - 1. Jaunzēlande, 2. Īrija, 3. Austrālija, 4. Anglija, 5. DĀR, 6. Velsa, 7. Francija, 8. Argentīna, 9. Fidži, 10. Tonga, 11. Samoa, 12. Skotija.

Augustā pārbaudes turpināsies Eiropā. 22. augustā Itālija uzņems Skotiju, bet Francija otrreiz mērosies spēkiem ar Angliju. 29. augustā Īrija otrreiz tiksies ar Velsu, bet Skotija - ar Itāliju, bet 5. septembrī Anglija tiksies ar Īriju, Velsa - ar Itāliju, bet Francija - ar Skotiju.

Pasaules kausa izcīņa norisināsies Anglijā no 18. septembra līdz 31. oktobrim. A jeb "nāves grupā" spēlēs Austrālija, Anglija, Velsa, Fidži un Urugvaja, B grupā - DĀR, Skotija, Samoa, ASV un Japāna, C grupā - Jaunzēlande, Argentīna, Tonga, Gruzija un Namībija, bet D grupā - Francija, Īrija, Itālija, Kanāda un Rumānija.

Pasaules kausu divas reizes izcīnījušas Jaunzēlande (1987. un 2011. gadā), Austrālija (1991. un 1999. gadā) un Dienvidāfrika (1995. un 2007. gadā), kā arī vienreiz Anglija (2003. gadā).