Galvenais jautājums pirms spēles bija šāds: vai Velsa, kas traumu dēļ zaudējusi jau astoņus spēlētājus, spēs izturēt pēc šokējošā zaudējuma Japānai pamazām apgriezienus uzņemošās DĀR brutālo spiedienu. Arī abu izlašu tikšanās statistika Velsai neko labu nevēstīja - pirmā uzvara pār DĀR tika izcīnīta tikai 1999. gadā pēc 93 sausiem gadiem, bet otrā uzvara tika gūta abu izlašu iepriekšējā spēlē pagājušajā gadā, pārtraucot 16 zaudējumu sēriju. Tiesa, Pasaules kausu izcīņā Velsa spējusi izrādīt ļoti cienījamu pretestību, 2011. gadā grupas spēlē piekāpjoties tikai ar 16:17, turklāt DĀR gūstot izšķirošo piezemējumu vien spēles beigās, savukārt Velsai netrāpot vairākus soda sitienus pēdējās minūtēs.
Velsa pārliecinoši parādīja, ka pat ievērojami novājinātā sastāvā spēj sagādāt nopietnas galvassāpes favorītiem. Pirmās minūtes aizritēja vētrainā Velsas uzbrukumā, radot lielisku piezemējuma gūšanas iespēju, kas diemžēl nedeva nekādu rezultātu kļūdainās pēdējās piespēles dēļ. Pamazām DĀR pārnesa spēli pretinieka laukuma pusē, un desmitais numurs Handre Polards īsā laikā divreiz sodīja velsiešus par pārkāpumiem (6:0). Viņa velsiešu oponents Dans Bigars, kurš bija galvenais varonis uzvarā pār Angliju, 14. minūtē samazināja rezultāta starpību (6:3), taču jau nākamajā uzbrukumā Polards atjaunoja sešu punktu pārsvaru (9:3). 17. minūtē sekoja Bigara atbilde, kurš lieliski gaisa cīņā ar Villiju le Rū izkaroja paša raidīto bumbu, izrāvās cauri pretinieku aizsardzības līnijai un iedeva rezultatīvu piespēli devītajam numuram Garetam Deivisam (9:10). 21. minūtē Polards atjaunoja DĀR pārsvaru (12:10), bet puslaika pēdējās sekundēs Velsas uzbrukumu Bigars noslēdza ar dropsitienu (12:13).