Anglijas regbisti nodrošina uzvaru Sešu nāciju turnīrā un pietuvojas 'Grand Slam'

Ar iespaidīgu sniegumu Anglija revanšējās Velsai par pērienu Pasaules kausa izcīņā, un ilgi spēle šķita ritam vienos vārtos, Anglija bez problēmām kontrolēja notiekošo, bet viesiem spēle pagalam nevedās. Līdz pārtraukumam Entonijs Vatsons ar piezemējumu, Ouens Farels ar realizāciju un trijiem soda sitieniem panāca 16:0, bet 45. minūtē Farels palielināja pārsvaru līdz 19 punktiem. 53. minūtē Dans Bigars ar piezemējumu beidzot nodzēsa nepatīkamo nulli (19:7), taču Farels ar diviem soda sitieniem atjaunoja drošo pārsvaru (25:7). Īpaši jāatzīmē 20 gadus vecā flankera Maro Itodžes sniegums, kurš vien savā trešajā spēlē izlases sastāvā tika atzīts par labāko spēlētāju. Nigēriešu izcelsmes gigants, kurš laukumā plosa pretiniekus, mācās universitātē, bet brīvajā laikā aizraujas ar dzejošanu, 2014. gadā bija Anglijas kapteinis U-20 regbija Pasaules kausā, kur finālā angļi pieveica DĀR, bet 2014. gada U-20 Sešu nāciju turnīrā tika atzīts par Anglijas labāko spēlētāju.

Nekas neliecināja, ka pēdējās minūtēs viss var pēkšņi sagriezties kājām gaisā. 71. minūtē Dens Kouls saņēma dzelteno kartīti par kārtējo pārkāpumu, un velsieši ātri izmantoja skaitlisko pārsvaru, 74. minūtē Džordžs Norts un 77. minūtē Taulupe Faletau lika angļu līdzjutējiem sākt nervozēt – tikai 25:21. Pēdējās minūtēs angļi spēja saglabāt bumbas kontroli un nosargāt uzvaru.

Tādējādi ar uzviju ir attaisnojies Anglijas regbija federācijas lēmums izlases trenera amatā pirmo reizi vēsturē uzaicināt ārzemnieku – bijušo Austrālijas un Japānas izlases treneri Ediju Džonsu. Kopš Anglijas izlases triumfa Pasaules kausā un pārliecinošā stilā izcīnītā Sešu nāciju "Grand Slam" 2003. gadā sera Klaiva Vudvorda vadībā izčākstēja angļu rožainās cerības par dominēšanu pasaulē – Anglija ne ar ko īpaši nespīdēja pat Vecajā kontinentā. Tiesa, Pasaules kausa ieguvēju kapteiņa Martina Džonsona vadībā Anglija 2011. gadā izcīnīja Sešu nāciju kausu, taču tas arī bija viss, ar ko Vudvorda pēcteči varēja lepoties. Zināmas cerības deva Stjuarts Lankasters, Anglija parādīja labu sniegumu, nekad nefinišēja zemāk par otro vietu, diemžēl tā arī nekad nespēja aizsniegties līdz kausam. Punktu darba devēju pacietībai pielika izlases izgāšanās pērn pašas rīkotajā Pasaules kausa izcīņā, zaudējot ne vien Austrālijai, bet arī Velsai, un paliekot aiz borta jau pēc grupas spēlēm.

Likteņa ironija, pašreizējo regbija dzimtenes sekmju kaldinātājs bija tās pretinieks Anglijas lielākā triumfa brīdī – tieši Džonss trenēja Austrālijas izlasi, kas angļiem stājās pretī 2003. gada Pasaules kausa finālā. Džonsam ir talants "pelnrušķītes" negaidīti pārvērst karalienēs – pirms 2003. gada Pasaules kausa Austrāliju norakstīja visi, kam nebija slinkums, taču "valabiji" pusfinālā izgrieza rokas favorītei Jaunzēlandei, bet finālā piekāpās tikai pēc Džonija Vilkinsona dropsitiena papildlaika pēdējā minūtē. Taču vislielāko brīnumu Džonss paveica tieši tad, kad Anglija piedzīvoja savu vislielāko apkaunojumu – pērn Pasaules kausā viņa vadītā Japāna pieveica divkārtējo pasaules čempioni DĀR, sagādājot vienu no lielākajiem pārsteigumiem visā sporta vēsturē. Tikai ļoti nelabvēlīgā spēļu kalendāra dēļ (spēle pret svaigo Skotiju sekoja vien dažas dienas pēc triumfa pār DĀR) Japāna pirmo reizi vēsturē neiekļuva izslēgšanas spēlēs, par spīti trijām uzvarām grupā. Jāpiebilst, ka Edijs Džonss deva milzīgu ieguldījumu DĀR uzvarā 2007. gada Pasaules kausa izcīņā kā izlases trenera Džeika Vaita palīgs – tieši Džonsa uzaicināšana palīdzēja radikāli uzlabot DĀR aizsargu spēli.

Savukārt Skotija pasniedza Anglijai dāvanu, Edinburgā pieveicot Franciju ar 29:18 (18:12). Skotija guva pirmo uzvaru pār Franciju pēdējo desmit gadu laikā un tikai trešo reizi šajā gadsimtā spēja uzvarēt divās Sešu nāciju turnīra spēlēs pēc kārtas. Kaut gan skoti sāka spēli aktīvāk, aukstu dušu uzlēja viesu skaista izspēle, kuru 4. minūtē noslēdza kapteinis Gilems Girado (0:5). Franču desmitais numurs Fransuā Trinduks netrāpīja ne realizāciju, ne sekojošu vienkāršu soda sitienu, bet viņa pretinieku amata brālis Gregs Leidlo ar diviem soda sitieniem izvirzīja vadībā Skotiju (6:5). Puslaika beigās dažu minūšu laikā Stjuarts Hogs un Dankans Teilors panāca jau 18:5, uz ko viesi atbildēja ar Gaēla Fikū piezemējumu divas minūtes pirms pārtraukuma (18:12). 54. minūtē Hogs trāpīja soda sitienu no 54 metru attāluma, bet Maksims Mašeno ar diviem soda sitieniem atjaunoja intrigu (21:18). Izšķirošo pārsvaru skoti guva 65. minūtē, naturalizētajam holandietim Timam Viseram gūstot mājinieku trešo piezemējumu (26:18). Franču cerībām punktu pielika Leidlo soda sitiens (29:18), Skotija varēja atviegloti nopūsties, bet Anglijas līdzjutēji – atkorķēt šampanieša pudeles.

Pēdējo divu gadu čempione Īrija beidzot izcīnīja pirmo uzvaru turnīrā, ienesot deviņus piezemējumus bezpalīdzīgajai Itālijai – 58:15 (25:3). Jaunzēlandieša Džo Šmita trešā sezona Īrijas vadībā neizvērtās tik rožaina, kā cerēts – knapi izvilkts neizšķirts savā laukumā pret Velsu, izlaista no rokām uzvara Francijā un sekojusī pārliecinošā piekāpšanās Anglijā, tomēr šoreiz pārliecinoša uzvara neradīja nekādas šaubas. Vienīgais pārsteigums bija Itālijas pilnīgi bezzobainais sniegums, iznīcinot jebkādu piesardzīgo optimismu pēc sīvās pretestības izrādīšanas pirmajā spēlē Francijā. Kad drīzumā karjeru noslēgs veterāni Martins Kastrodžovanni un kapteinis Serdžo Parise, Itāliju gaida drūmi laiki.

Pirms pēdējās kārtas Anglija ar 8 punktiem kļuvusi konkurentiem neaizsniedzama, Velsai ir 5 punkti, Skotijai un Francijai – pa 4 punktiem, Īrijai – 3 punkti, bet Itālija ir bez punktiem un nopelnījusi kārtējo "koka karoti". Pēdējā kārtā 19. martā Velsa – Itālija, Īrija – Skotija, bet galvenā uzmanība tiks pievērsta Francijas un Anglijas spēlei.

Sešu nāciju kausa izcīņa ir senākais starptautiskais regbija turnīrs pasaulē. Kopš 1883. gada tajā piedalās Anglija, Skotija, Velsa un Īrija, 1910. gadā tika uzņemta Francija (to izslēdza 1931. gadā ar apsūdzībām profesionālismā (līdz pat 1995. gadam regbijs oficiāli bija amatieru spēle), bet 1940. gadā uzņēma atkal), bet 2000. gadā Itālija. Visvairāk čempionu titulu ir Anglijai – 27 (12 "Grand Slam", pēdējais 2003. gadā), tai seko Velsai ar 26 tituliem un 11 "Grand Slam" (pēdējais 2008. gadā), Francijai ir 17 uzvaras un 9 "Grand Slam" (pēdējais 2010. gadā), Skotijai 14 uzvaras un 3 "Grand Slam" (pēdējais 1990. gadā), Īrijai 13 uzvaras un 2 "Grand Slam" (pēdējais 2009. gadā pēc 61 gada pārtraukuma), bet Itālijas labākais rezultāts ir bijusi tikai trešā vieta.

Tikmēr turpinās spēles arī Eiropas zemāku līmeņu izlašu turnīros. Eiropas Nāciju kausa elites divīzijā jeb "Sešu nāciju B" turnīrā Krievija – Gruzija 7:24, Spānija – Portugāle 39:7, Rumānija – Vācija 61:7. Kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijas un Gruzijas divcīņa tradicionāli bijusi ir daudz vairāk nekā vienkārši kaimiņu spēkošanās, vienmēr klātesot politiskam zemtekstam, ņemot vērā Krievijas atbalstu Abhāzijas un Dienvidosetijas separātistiem – abu valstu attiecības pavisam sabojājās pēc kara 2008. gada augustā. Ja ar ieročiem rokās pārsvars ir Krievijai, tad regbija laukumā valda Gruzija – tikai pirmajā spēlē 1993. gadā krievi svinējuši uzvaru, 2002. gadā fiksēts neizšķirts, bet pārējās 18 spēlēs gavilējuši gruzīni, turklāt jau 15 reizes pēc kārtas.

Atšķirībā no ikgadējā Sešu nāciju turnīra, zemākajās divīzijās katra sezona ilgst divus gadus. Pirms pēdējās kārtas Gruzija jau nodrošinājusi kārtējo (trešo pēc kārtas) titulu ar 40 punktiem, turklāt Gruzija šajā turnīrā nav zaudējusi jau 23 spēles pēc kārtas kopš 2012. gada 25. februāra. Rumānijai – 34 punkti, Krievijai - 22, Spānijai -- 21, jaunpienācējai Vācijai un Portugālei – pa 6. 19. martā Gruzija – Rumānija, Portugāle – Krievija, Vācija – Spānija. Ja turnīra noslēgumā Vācijai un Portugālei joprojām būs vienāds punktu skaits, elites divīzija būs jāpamet Portugālei, jo savstarpējās spēlēs vāciešiem ir labāka gūto un zaudēto punktu attiecība (50:26 un 3:11). Pēdējo vietu nomainīs 1B divīzijas uzvarētāja Beļģija, pēc vienas sezonas pārtraukuma atgriežoties elitē.

Gruzijas kārtējais triumfs un Itālijas kārtējā izgāšanās, iespējams, saasinās diskusiju par Sešu nāciju kausa nākotni. Ne pirmo gadu izteikti aicinājumi paplašināt Sešu nāciju turnīru, iesaistot tajā Gruziju un, iespējams, arī Rumāniju (komunistu diktatora Nikolajes Čaušesku laikos tā bija viena no spēcīgākajām izlasēm Eiropā). Mēdz izskanēt pat radikālāki aicinājumi Gruziju uzņemt Itālijas vietā, tā paužot vilšanos par Itālijas nīkulīgo sniegumu kopš uzņemšanas 2000. gadā, ko pastiprina arī Itālijas klubu pavisam nožēlojamie rezultāti Eiropas regbija turnīros.

Jāņem vērā, ka nākamā sezona vienlaikus būs kvalifikācijas turnīrs 2019. gada Pasaules kausa finālturnīram. Tā kā Gruzija jau ir nodrošinājusi dalību, Eiropas zonai pienākas tikai viena automātiskā ceļazīme, bet otrā tiks izspēlēta ar Okeānijas trešo labāko izlasi. Atlases cikls pasaulē jau ir sācies, 5. martā Amerikas zonā Jamaika viesos ar 48:0 sakāva Senvinsentu un Grenadīnas. Jāpiebilst, ka pirmo kvalifikācijas spēli tradicionāli tiesā iepriekšējā Pasaules kausa fināla tiesnesis, šoreiz ar svilpi laukumā devās velsietis Naidžels Ouenss.