Īrijas regbisti izcīna vēsturisku uzvaru DĀR, Anglija uzvar Austrālijā, Velsa pabiedē Jaunzēlandi

Spēles izvērtās arī savdabīgos treneru dueļos, jo Austrālijā tikās divi austrālieši, bet Jaunzēlandē – divi jaunzēlandieši.

Galvenā sensācija notika Keiptaunā, kur divkārtējā pasaules čempione DĀR pirmo reizi savā laukumā piekāpās Īrijai ar 20:26 (13:13). Rezultāts ir jo īpaši pārsteidzošs, jo viesi ieradās bez daudziem pamatsastāva spēlētājiem, gandrīz stundu spēlēja mazākumā, bet desmit minūtes – vispār 13 pret 15.

Šāds varoņdarbs atgādināja Anglijas vēsturisko uzvaru Jaunzēlandē 2003. gada jūnijā īsi pirms sava triumfa Pasaules kausa izcīņā, kad angļi lielāko spēles daļu spēlēja mazākumā pēc slavenā huligāna Saimona Šo noraidījuma un vienubrīd pat bez diviem spēlētājiem, un tik un tā izturēja "All Blacks" spiedienu (15:13). Taču toreiz angļi bija spēcīgākajā sastāvā, kas pieveica visas dienvidu puslodes regbija lielvaras, bet īriem reti kurš deva kaut mazākās cerības: jaunzēlandietis Džo Šmits bija spiests atstāt mājās tādus pamatsastāva spēlētājus kā desmito numuru Džoniju Sekstonu, aizsargus Tomiju Bovu, Robu Kārniju, Saimonu Zībo, uzbrucējus Šonu O'Braienu, Pīteru O'Mahouniju, Kīenu Hīliju un Džošu van der Flieru.

Zināmas cerības īriem deva fakts, ka atšķirībā no eiropiešiem, kuri šogad jau aizvadījuši Sešu nāciju turnīru, dienvidu puslodes lielvaras tikai tagad aizvada pirmās spēles kopš Pasaules kausa izcīņas un tādēļ prognozējami nedaudz "ierūsējušas". Kaut gan kopumā Īrijas sekmes pret DĀR līdz šim bijušas niecīgas – tikai 5 uzvaras 22 spēlēs, īri bija uzvarējusi četrās no pēdējām sešām spēlēm, taču tās visas tika svinētas savā laukumā, bet viesos bija zaudēts visās septiņās spēlēs. Savukārt DĀR nebija zaudējusi Keiptaunas "Newlands" stadionā kopš 2008. gada (kad to 19:0 sausā sasita jaunzēlandieši), un šis stadions ir lieliski pazīstams jaunajam DĀR izlases trenerim Alisteram Kocē, kurš vairākus gadus vadīja dienvidu puslodes prestižākā turnīrā "Super rugby" klubu Keiptaunas "Stormers". Jāpiebilst, ka Kocē iecelšana izlases trenera amatā tika uztverta neviennozīmīgi – viņš ir otrais melnādainais treneris DĀR regbija vēsturē pēc Pītera de Viljēra, un DĀR regbija federācija neslēpa, ka viņa iecelšanā būtisku lomu spēlēja valstī piekoptā rasu transformācijas paātrināšanas politika.

Spēles sākums izvērtās nervozs, sevišķi grēkoja mājinieki, desmit minūšu laikā pamanoties saņemt piecus sodus, bet Loodam de Jaheram nācās desmit minūtes pasēdēt uz sodīto soliņa. 11. minūtē Īrija ar fulbeka Džareda Peina piezemējumu apklusināja šokētās tribīnes (0:7). Turpmākajās minūtēs abu komandu desmitie numuri Patriks Lambī un Padijs Džeksons apmainījās ar trāpītiem soda sitieniem (3:10), Īrija negaidīti pārliecinoši kontrolēja notiekošo, taču 22. minūtē notika krass pavērsiens – par bīstamu spēli pret Lambī tika noraidīts Īrijas naturalizētais dienvidāfrikānis Kristiāns Johans Standers (starp citu, bijušais DĀR U20 izlases kapteinis). Traumu guvušais Lambī tika nonests no laukuma, viņu nomainījušais Eltons Jančess uzreiz ar soda sitienu panāca 6:10, bet 31. minūtē Lvazi Mvovo guva piezemējumu (13:10), ko tiesnesis ieskaitīja, par spīti īru aizsarga neatļautai bloķēšanai. Pilnai laimei Robijs Henšo saņēma dzelteno kartīti, un Īrijai laukumā palika 13 spēlētāji.

Viesi nekrita panikā, vēl vairāk – Džeksons ar dropsitienu izlīdzināja rezultātu (13:13), bet 43. minūtē Konors Marijs ar piezemējumu atkal izvirzīja īrus vadībā (13:20). Par spīti skaitliskajam pārsvaram, mājiniekiem nekādi neizdevās izveidot sakarīgus uzbrukumus, bet viesi prasmīgi neitralizēja jebkādus draudus. 67. minūtē Džeksons panāca jau desmit punktu pārsvaru (13:23), taču jau pēc divām minūtēm ar riskantu piespēli pie sava ieskaites laukuma uzdāvināja Pīteram-Stefam du Toitam vienkāršu piezemējumu (20:23). 75. minūtē Džeksons labojās ar kārtējiem trim punktiem (20:26), pēdējās minūtēs DĀR izmisīgi centās izglābties no apkaunojošā zaudējuma, tomēr viesi izturēja un izcīnīja pirmo vēsturisko uzvaru Dienvidāfrikā.

Jāpiebilst, ka pēdējā gada laikā DĀR jau cietusi vairākus negaidītus zaudējumus – vispirms augustā pirmo reizi vēsturē piekāpjoties Argentīnai (25:37), turklāt savā laukumā, bet septembrī visus satricināja viņu zaudējums Japānai (32:34) Pasaules kausa izcīņā. Tiesa, šie nepatīkamie rekordi bija iepriekšējā trenera Hainekes Maijera kontā, reti kurš gaidīja, ka arī viņa pēctecis sāks pavisam bezzobaini. Vērts pieminēt, ka tieši šobrīd notiekošajā U20 Pasaules kausa izcīņā abu valstu sekmes ir analoģiskas – Īrijas jaunieši sensacionāli pieveica Jaunzēlandi (33:24), bet DĀR tikpat sensacionāli zaudēja Argentīnai (13:19).

Otrais negaidītais rezultāts tika fiksēts Brisbenā, kur pēdējā Pasaules kausa fināliste Austrālija ar 28:39 (13:19) piekāpās Sešu nāciju "Grand Slam" ieguvējai Anglijai, tādējādi Anglija atriebās par pazemojošo zaudējumu (13:33), kas Pasaules kausa izcīņas saimniekus atstāja aiz borta jau pēc grupas spēlēm. Zīmīgi, ka Austrālijas regbija citadelē Brisbenā Anglija vēl nekad nebija uzvarējusi (vispār Austrālijā kopš 1963. gada spējot uzvarēt vien trīs reizes, no kurām pirmās divas – angļu regbija slavas zenītā 2003. gadā), vēl vairāk, tieši šajā pilsētā 1997. gadā angļi piedzīvoja 0:76 – savu visu laiku smagāko sakāvi, un tieši šajā spēlē savas pirmās ugunskristības piedzīvoja nākamā angļu leģenda Džonijs Vilkinsons. Īpašu pikantumu deva fakts, ka Anglijas izlases treneris Edijs Džonss (pirmais ārzemnieks Anglijas izlases vadītāja amatā) savulaik trenēja "Super Rugby" Brisbenas klubu "Queensland Reds", bet 2003. gadā viņa vadībā Austrālija cīnījās Pasaules kausa finālā pret Angliju.

Spēles sākums gan lika domāt, ka Austrālija samals viesus miltos. Par spīti spēļu prakses trūkumam, mājinieki sāka ļoti ātri un tehniski, un 15 minūšu laikā Austrālija guva divus piezemējumus (Maikls Hūpers un Izraēls Folau) – 10:0. Pārsvars varēja būt lielāks, taču Pasaules kausa izcīņas varonim Bernardam Folijam pagalam neveicās ar realizācijas sitieniem. Kaut gan angļu desmitais numurs Ouens Farels ar diviem soda sitieniem samazināja rezultāta starpību (10:6), 30. minūtē Folijs ienesa bumbu trešo reizi Anglijas ieskaites laukumā, tomēr tiesnesis to neieskaitīja, uzskatīdams, ka bija notikusi aizsardzības neatļauta bloķēšana. Tiesneša dāvanu viesi nekavējās izmantot, ar Farela soda sitienu un Džonatana Džozefa piezemējumu pāris minūšu laikā pārņemot vadību (10:16). Līdz pārtraukumam Farels ar Foliju trāpīja pa soda sitienam (13:19).

Otrā puslaikā Anglija uzreiz aizsūtīja mājiniekus nokdaunā, 45. minūtē ar Marlanda Jarda piezemējumu panākot jau 13 punktu pārsvaru (13:26) – jau tobrīd Anglija bija pārspējusi savu Austrālijā gūto punktu rekordu, bet angļu uzbrucējiem grupcīņa noslaukot savus pretiniekus. Tieneša pacietība drīz beidzās, 54. minūtē Skots Sio tika aizsūtīts uz sodīto soliņa un Farels ar soda sitieniem turpināja palielināt angļu pārsvaru. Gluži kā ievainots zvērs, Austrālija beidzot parādīja zobus, ar Maikla Hūpera un Tevitas Kuridrani piezemējumiem spēles beigās atjaunojot intrigu (28:32) un pēdējās minūtēs metās uzbrukumā. Anglija izturēja, pēdējā minūtē pārņēma bumbas kontroli, un Džeks Nouels pēc Džordža Forda lieliskas piespēles pielika punktu – 28:39. Par spēles galveno varoni kļuva angļu flankers Džeimss Haskels, kurš spēja neitralizēt Deivida Pokoka un Maikla Hūpera tandēmu. Pēc šīs uzvaras Anglija pakāpās uz trešo vietu pasaules rangu tabulā, nobīdot lejup DĀR un cieši pietuvojoties Austrālijai; Jaunzēlandes līderpozīcijas saglabājas netraucētas kopš 2009. gada novembra.

Savukārt Velsa sīvā cīņā piekāpās pasaules čempionei Jaunzēlandei – 21:39 (18:15), kaut gan līdz otrā puslaika vidum bija vadībā. Velsas uzdevums bija nesalīdzināmi grūtāks, salīdzinot ar Īriju un Austrāliju – pirmkārt, Velsa nav spējusi uzvarēt "All Blacks" kopš 1953. gada, ciešot 26 zaudējumus pēc kārtas, otrkārt, spēle notika Jaunzēlandes regbija cietoksnī Oklendas "Eden Park", kur Jaunzēlande nav nevienam pretiniekam zaudējusi kopš 1994. gada, treškārt, jaunzēlandieša Vorena Gatlanda vadībā Velsa guvusi lieliskus panākumus pret eiropiešiem, taču pret dienvidu puslodes gigantiem sekmju burtiski nav nekādu – tikai divas uzvaras 28 spēlēs kopš 2008. gada. Zināmas cerības velsiešiem varēja dot daudzu Jaunzēlandes veterānu aiziešana – "All Blacks" rindās vairs neredzēsim tādas superzvaigznes kā Ričiju Mako, Danielu Kārteru vai izcilo centra pāri Konrādu Smitu un Ma'a Nonu, bet komanda nav spēlējusi vairāk nekā pusgadu kopš sava triumfa Pasaules kausa izcīņā.

Mājinieki sāka ar bīstamiem uzbrukumiem, taču vienīgais atalgojums bija desmitā numura Ārona Krudena trāpītais soda sitiens (3:0), uz ko Velsa atbildēja ar Taulupes Faletau skaistu piezemējumu (3:5). Šāds pavērsiens sadusmoja "All Blacks", kuri pāris minūšu laikā guva divus piezemējumus (Džulians Savea un Vaisahe Naholo) – jau 15:5. Velsa atguvās, Dans Bigars ar diviem soda sitieniem un Rīzs Vebs ar piezemējumu atguva vadību (15:18). Aizraujošais puslaiks noslēdzās ar abu komandu uzbrukumiem, taču rezultāts vairs nemainījās.

Otrais puslaiks turpinājās līdzīgā spēlē, Krudens un Bigars trāpīja pa soda sitienam (18:21). Kā parasti, Jaunzēlande apgriezienus palielina tieši spēles pēdējās 20 minūtēs, un Velsai vairs nebija argumentu. 62. minūtē Naholo saņēma brīnišķīgu piespēli no devītā numura Ārona Smita un netraucēts guva piezemējumu (25:21), bet 68. minūtē Kīrens Rīds panāca izšķirošo pārsvaru (32:21). Pēc pāris minūtēm tiesnesis neieskaitīja T.Dž. Perenaras piezemējumu pēc zibenīga pretuzbrukuma, tik un tā pēdējais vārds piederēja čempioniem – ar Neitana Harisa piezemējumu vainagojās kārtējais uzbrukumu vilnis (39:21). Diemžēl pašās spēles beigās smagu traumu guva viens no Velsas līderiem Džordžs Norts, un viņam Jaunzēlandes turneja ir beigusies.

Citās spēlēs Argentīna pieveica Itāliju (30:24), Samoa par mata tiesu izglābās no zaudējuma Gruzijai (19:19), Kanāda piekāpās Japānai (22:26), bet Fidži pieveica Tongu (23:18).

Milžu cīņas turpināsies šonedēļ, komandām mērojoties spēkiem otro reizi: 18. jūnijā Velingtonā Jaunzēlande – Velsa (pirms tam Velsa otrdien Hamiltonā spēlēs pret "Super Rugby" divkārtējo čempioni "Chiefs" – Gatlands savulaik tur bija gan spēlētājs, gan treneris), Melburnā Austrālija – Anglija, Johannesburgā DĀR – Īrija. Vēl jāpiemin 19. jūnijā Tukumanā Argentīna – Francija, kā arī 18. jūnijā Aiči Japāna – Skotija, Suvā Tonga – Gruzija, Sanhosē ASV – Itālija, Kalgari Kanāda – Krievija.