Zem citas valsts karoga. Pasaules kausa leģionāri  (17)

Nupat aizvadītajās ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos vairākas medaļas savai jaunajai dzimtenei Krievijai izcīnīja bijušais korejietis, šorttrekists Viktors Ans un bijušais amerikānis, snovbordists Viks Vailds. Pasaules hokeja čempionātā Baltkrievijas formu vilka izbijušie kanādieši Kevins Lalands un Džefs Plets, un arī gaidāmajā Pasaules kausa izcīņā spēlēs daudzi futbolisti, kuriem ar savas valsts izlasi, visticamāk, nebūtu nekādu cerību piedalīties pasaules lielākajā futbola turnīrā.

Starp citu, tikai septiņu valstu izlasēs spēlēs attiecīgajā zemē dzimuši futbolisti - Brazīlijas, Meksikas, Kolumbijas, Ekvadoras, Korejas, Hondurasas un Krievijas valstsvienībās.

Džonatāna radu rakstos ir tāds kokteilis, kas darītu godu jebkuram pasaules atlantam - tēvs filipīnietis, mamma jamaikiete, bērni - kanādieši. Neskatoties uz to, ka piedzimuši valstī, kur valda ledus un hokejs, brāļi Džuliāns un Džonatans izvēlējās futbolu un ātri vien nonāca Eiropā.

Vecākais brālis Džuliāns, kurš pārstāv "Marseilles", nolēma saglabāt Kanādas pasi, savukārt Džonatans, jau pusaudža gados nonācis "Feyenoord" kluba jauniešu futbola skolā, ātri vien saprata, ka lielākas nākotnes perspektīvas šajā sporta veidā viņš varētu iegūt, esot Nīderlandes pilsonis. Tā 21 gada vecumā Džonatans de Guzmans kļuva par holandieti.

Vācijas izlases vadība, iespējams, tagad varētu tikai apskaust Polijas valstsvienību par izcilo uzbrucēju Miroslavu Klozi, ja vien futbolista tēvs savulaik, bēgot no komunistu režīma, nebūtu pametis dzimto Poliju.

Arī Miroslavs dzimis Polijā, taču viņa dzimšanas gadā ģimene pameta šo valsti un pārcēlās uz Franciju, kur Kloze vecākais spēlēja "Auxerre" komandā. Vēlāk viņi visi nonāca Vācijā, kur arī palika uz dzīvi, jo Jozefs Klozes dzimta ir cēlusies no Silēzijas, kas līdz otrajam pasaules karam bija Vācijas sastāvā. Klozem senioram kā vācu izcelsmes "Aussiedler" 1985. gadā piešķīra Vācijas Federatīvas republikas pavalstniecību, un Miroslava ceļš uz Vācijas izlasi varēja sākties.

2001.gadā Polijas izlases tābrīža treneris aizbrauca uz Vāciju pierunāt Klozi pārstāvēt viņa etnisko dzimteni, taču futbolists atteica, jo viņam kā Vācijas pilsonim bija parādījusies iespēja spēlēt šīs valsts izlasē. Pēc vairākiem gadiem Kloze atzinās, ka šis neesot bijis viegls lēmums, un, ja poļi būtu uzrunājuši viņu ātrāk, Miroslavs būtu piekritis.

Brazīliešu aizsargs Pepe Portugālē ieradās 18 gadu vecumā un itin drīz kļuva par "Portu" kluba vadošo spēlētāju, taču savas dzimtenes futbola izlases vadību nespēja ieinteresēt, kas ir diezgan saprotami valstī, kurā ir vairāk kā 13 miljoni futbolistu... Sportiskas godgāres vadīts, Pepe nolēma mainīt pavalstniecību un kļūt par portugāli. Tieši tad, kā par brīnumu, viņam sāka zvanīt Brazīlijas izlases cilvēki, taču jau bija par vēlu - 2007.gadā Pepe saņēma Portugāles pasi un jau septiņus gadus viņš pārstāv šīs valsts futbola izlasi.

Izcili talantīgais brazīliešu pussargs jau pašā savas karjeras sākumā, 21 gada vecumā, piepildīja katra Brazīlijas puišeļa sapni - iekļuva valsts izlasē, taču laukumā kā netika, tā netika, un sava talanta uzplaukumu bija spiests piedzīvot tikai klubu līmenī.

Spēlējot Milānas "Inter", Mota kaut kā reiz izmeta, ka viņa vecaistēvs bijis itālis, un tas nonāca dzirdīgās un laipnās ausīs - Motam uzreiz tika piedāvāta pavalstniecība un vieta Itālijas izlasē. Tā 29 gadu vecumā Tjagu Mota uzvilka Itālijas valstsvienības zilo formastērpu, un joprojām pārstāv savu jauno dzimteni.

Šis ir klasisks kara laika bērna stāsts - Mavubas vecāki pameta Angolu, kad nākamā futbolista māte bija gaidībās, un visu savu mūžu Rio nodzīvojis Francijā. Mavubas tēvs bija dzimis Zairā, tagadējā Kongo Demokrātiskajā republikā, tomēr, kad jaunajam spēlētājam piedāvāja pārstāvēt sava tēva dzimteni, Rio Mavuba nesajuta sevī ierunājamies "asiņu balsi" un atteicās, jo uzskatīja sevi par francūzi. Mavubas ceļš uz Francijas izlasi nebija ne viegls, ne ātrs, taču te nu viņš ir un spēlēs Pasaules kausa izcīņā.

Ziņu par Djegu Koštas aiziešanu no Brazīlijas futbola izlases un Spānijas pavalstniecības pieņemšanu kaislīgie brazīļu fani uzņēma ar milzīgu sašutumu - nez vai futbola vēsturē kāds ir bijis tik sirdīgi nolamāts un nolādēts kā Košta. Par izcilais treneris Felipe Skolāri un paša komandas biedri neslēpa sašutumu, bet Košta centīgi darbojas Spānijas izlasē un neliekas traucēts.