Georgu Gutpelcu droši var ierindot aktīvāko soļošanas treneru sarakstā. Neraugoties uz viņa cienījamo dzīves pieredzi (decembrī svinēs 80 gadu jubileju) un sporta sasniegumiem (neskaitāmas godalgotas medaļas pasaules mēroga sacensībās pašam un vairāk kā 40 gadu trenera pieredze), viņš vēl arvien dienu no dienas velta soļošanai. Viena no viņa audzēknēm – Agnese Pastare – šovasar plāno startēt Vasaras Olimpiskajās spēlēs.
Gutpelcs var lepoties ar tiešām interesantu sportista karjeru, kurā piedzīvoti gan spilgti kritumi, gan augsti kāpumi. 2012. gadā par īpaši nozīmīgu ieguldījumu Ogres pilsētas sporta dzīves attīstībā un jauno sportistu kvalitatīvā sagatavošanā trenerim piešķirts pat Ogres Goda pilsoņa nosaukums. Taču vairāk par visu trenera sirds priecājas, kad kāds no viņa audzēkņiem guvis kārtējo sasniegumu soļošanas disciplīnās. Starp trenera audzēkņiem, medaļniekiem, ierindojas tādi sportisti kā Anita Liepiņa, Kristīne Platace, Agnese Pastare un daudzi, daudzi citi. "Cik man bijuši audzēkņi, nekad neesmu skaitījis. Tiešām daudz. Ik pa laikam piedzīvoju situācijas, kad kāds uz ielas pie manis pienāk un saka: "Labdien, trener, kā Jums klājas?" Es uzreiz runātāju nemaz neatpazīstu. Tikai pēc tam, kad sākam sarunu, atceros, kā esam trenējušies."
Dažādu apstākļu sakritību dēļ Gutpelcu pati dzīve ievirzījusi sportista karjerā. Kaut dzimis Rīgā, lielākoties savu bērnību pavadījis Ventspilī pie vectētiņa. "Tur ar puikām sētā daudz spēlējām futbolu, skraidījām pa sētu... Gribēju Rīgā piedalīties 3000 metru skrējienā. Piedalījos ar. Pirmajā aplī aizgāju visiem pa priekšu, bet pēc tam atpaliku un beigās noskrēju pats pēdējais. Biju ļoti apbēdināts. Domāju, ka savu mūžu vairs nepiedalīšos sacensībās," atceras Gutpelcs. Bet sagadījās tā, ka tieši pēc šīm viņa pirmajām sacensībām mūžā skatītāju tribīnēs viņu bija pamanījis viens no tobrīd labākajiem Latvijas soļotājiem Arnolds Feldmanis. Viņš teica, ka no Gutpelca sanāktu tīri labs soļotājs – labs puisis ar garām kājām. Tā Feldmanis pierunāja Gutpelcu vienu otru reizi patrenēties kopā, un Gutpelcs aizgāja soļotāja ceļu, kas turpinās līdz pat šai dienai.
Stāsts, kā Gutpelcs kļuva par soļošanas treneri, atkal ir apstākļu sakritību cienīgs. "Kā sportists bieži piedalījos treniņnometnēs. Biju vienā šādā nometnē Siguldā, kur iepazinos ar soļotāju Jūliju Gorbunovu. Viņš agrāk bija skrējis maratonu, bet tad pievērsās soļošanai. Es tolaik viņam nedaudz palīdzēju, palaboju viņa tehniku. Viņš kļuva ļoti priecīgs. Pēc sacensībām teica: "Georg, tu man esi ļoti palīdzējis. Tu varētu strādāt par treneri." Šis teikums man ilgi palika atmiņā.
Tā sanāca, ka drīz pēc tam apprecējos un mums Rīgā vajadzēja atrast dzīvokli. Rīgas izpildkomitejā man pateica – ja es būtu futbolists vai hokejists, viņi man, iespējams, piešķirtu dzīvokli, bet, par cik es esmu tikai soļotājs (iegūtās 2. un 6. vietas pasaules mēroga sacensībās viņiem neko nenozīmē), soļotājiem dzīvokļus nepiešķir. Varēju pie dzīvokļa tikt vienīgi Gruzijā vai Armēnijā. Izvēlējāmies Armēniju. Sāku startēt sacensībās no Armēnijas, uzsāku tur strādāt arī par treneri un mācījos Armēnijas fizkultūras institūtā, kur arī jau profesionāli apguvu trenera profesiju," savā pieredzē dalās Gutpelcs. Kopā ar ģimeni viņš Armēnijā nodzīvoja 7 gadus. Armēņu jaunie soļotāji, kurus trenēja tieši Gutpelcs, kļuva par PSRS jaunatnes čempioniem. Vietējie ļoti novērtēja Gutpelca ieguldījumu un panākumus.
"Ar soļošanu pats gan vairs nenodarbojos. Kad varēju parādīt labus rezultātus, tad man patika soļot, tagad izvēlos būt treneris. Tā kā ar audzēkni Agnesi Pastari gatavojamies Vasaras Olimpiskajām spēlēm, bieži trenējamies uz šosejas. Palaižu Agnesi soļot, pats aizbraucu 3–4 kilometrus uz priekšu un gaidu, kad atnāks Agnese. Lai man nebūtu visu laiku uz vietas jāsēž, es, gaidīdams Agnesi, soļoju uz priekšu un atpakaļ. Kamēr Agnese treniņa laikā nosoļo 20 kilometrus, man kādi 4–5 kilometri arī sanāk. Lai uzturētu sevi formā, man tas ir pietiekami." Interesanti, ka mēneša laikā soļotājs, lai gūtu labus rezultātus, nostaigā ap 50 –700 kilometru. "Jūtu, ka aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā noiesim pat vēl vairāk, jo gatavojamies Olimpiādei. Cerēsim, ka Olimpiādes rezultāti būs iepriecinoši un gluži pēdējie nebūsim," aicinot visus sporta līdzjutējus par Agnesi turēt īkšķus, nosmej Gutpelcs.
Lielais iedvesmas avots, kas pašu Gutpelcu allaž virza uz priekšu, ir tas, ka ar sportu var sasniegt rezultātus, ka trenējoties cilvēks kļūst arvien izturīgāks un spēcīgāks. "Man patīk darbs, ko daru. Dzīvē jau tā ir iekārtots – nav svarīga nauda, cik daudz nopelni un cik vispār dzīvē veicas, bet, ja ar savu darbu varu palīdzēt otram un viņam veicas, tas mani ļoti apmierina," atzīst Gutpelcs.
Par projektu "Panākumu meistari"
Projekta "Panākumu meistari" laikā sporta līdzjutēji varēs ne tikai izlasīt 10 stāstus par izciliem Latvijas sporta treneriem, bet arī iesaistīties iedvesmojošākā stāsta noteikšanā. Tieši lasītāji būs tie, kas balsojot noteiks, kurš treneris iegūs godalgu "Panākumu meistars", kā arī būvtehnikas nomas uzņēmuma "Cramo Latvia" sarūpēto naudas balvu - 1000 eiro. Balsot par iedvesmojošāko stāstu lasītāji varēs portālā Delfi.lv no 12. līdz 22. maijam. Vairāk par projektu šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
