Eduards Andruškēvičs ir šobrīd Latvijā pazīstamākais svarcelšanas treneris. Pašam sportošanu nācies mest malā jaunībā, bet palicis svarcelšanā un jau 35 gadus strādā trenera arodā – būdams ar sirdi un dvēseli svarcelšanā, Andruškevičs izaudzinājis pasaules mēroga medaļniekus Viktoru Ščerbatihu un Artūru Plēsnieku.
Andruškēvičs savulaik pats bija profesionāls svarcēlājs. Startējot svara kategorijā līdz 82 kilogramiem, viņa labākais rezultāts bija 325 kilogrami (145 kg raušanā un 180 kg vilkšanā). 27 gadu vecumā Andruškēvičam trauma liedza turpināt veiksmīgo sportista karjeru, bet tobrīd viņa personiskais rekords bija jau 392 kilogrami (177 + 215). PSRS tautu spartakiādē ieguvis savulaik ieguvis sesto vietu savā svara kategorijā, bijis divkārtējs "Dinamo" biedrības čempions un sudraba laureāts PSRS mērogā, daudzu rekordu īpašnieks. 2007. gadā, kad trenera pagaidām izcilākais audzēknis Ščerbatihs kļuva par pasaules un Eiropas čempionu, Andruškēvičs prestižajā "Latvijas Gada balvā sportā" saņēma Latvijas labākā trenera balvu. Šobrīd Andruškēvičs ir Latvijas pieaugušo un junioru izlases vecākais treneris.
Strādājot ar jauniešiem, treneris cenšas saskatīt audzēkņa potenciālu. "Ja ir potenciāls cilāt lielus svarus, daudz strādājam, lai celtu meistarību. Kā treneris redzu, kādu svarcēlāju no katra jaunieša var izveidot," stāsta treneris. Viņa paša pagrieziena punkts karjerā bija trauma, kad svara cilāšanai nācās pielikt punktu. Bet dzīvē tā iegrozījās, ka sāka trenēt Viktoru Ščerbatihu, kurš kļuva par visaugstākā līmeņa sportistu. "Daudz braukājām pa Eiropu. Tajā laikā attīstījos kā treneris. Pēc tam sāku strādāt arī ar citiem sportistiem. Šobrīd darbojos arī Eiropas Svarcelšanas federācijā, kurā piedalos jaunu treneru veidošanā – ar jauniešiem, kas vēlas kļūt par treneriem, apgūstam trenēšanas tehniku, rīkojam dažādas nometnes."
Cik jauniešu šo gadu laikā nācies trenēt, to gan Andruškēvičs nav skaitījis. Bet viņu ir diezgan daudz, ap 80-90 labākajiem Latvijā.
Viņaprāt, viens no galvenajiem trenera uzdevumiem ir īstajā brīdī sportistu iedvesmot un uzmundrināt, arvien paaugstinot meistarības pakāpi. "Jaunieši ir dažādi. Katram ir savs viedoklis un sava motivācija, citiem motivācijas nav vispār. Trenerim jāredz, ko jaunietis var izdarīt. Un, protams, darbs jādara ar mīlestību," pārliecināts Andruškēvičs. Viņš ir gandarīts, ka ikdienā var veikt darbu, kurš vienlaikus ir arī viņa sirds darbs.
Cik liels svars mūsdienās jāpaceļ, lai varētu mērķēt uz medaļām? "Tas katrai vecuma grupai ir atšķirīgi. Piemēram, vienai no manām talantīgām audzēknēm Danielai Ivanovai, kura pati sver 48 kilogramus, grūšanā rezultātam jābūt 75-80 kilogrami, lai iegūtu Eiropas čempionāta medaļu." Treneris vērš uzmanību – lai paceltu šādu svaru, tas nav vienas dienas darbs. Lai jaunieši uztrenētos līdz medaļu pretendentiem, paiet 3-4 gadi, pieaugušajiem tas ir krietni ilgāk. Artūrs Plēsnieks svarcelšanā sāka trenēties 11 gadu vecumā. Pašlaik viņam ir 24 gadi – tik daudz gadu pagājis, līdz sasniedza pašreizējos rezultātus. 2016. gada aprīlī Plēsnieks kļuva par Eiropas čempionu, summā paceļot 403 kg un atkārtojot Latvijas rekordu grūšanā.
"Strādājot kopā ar tik talantīgiem jauniešiem, nekad nav gribējies pielikt pavisam punktu trenera karjerai. Ik pa laikam kārtīgi atpūsties, to gan esmu vēlējies, un to arī daru. Pats svarus vairs necilāju, bet fiziskās formas uzturēšanai braucu ar riteni, skrienu pa stadionu, vingroju," bilst treneris, kura audzēknim Plēsniekam sezonas svarīgākais starts būs Rio olimpiskās spēles augustā.
Par projektu "Panākumu meistari"
Projekta "Panākumu meistari" laikā sporta līdzjutēji varēs ne tikai izlasīt 10 stāstus par izciliem Latvijas sporta treneriem, bet arī iesaistīties iedvesmojošākā stāsta noteikšanā. Tieši lasītāji būs tie, kas balsojot noteiks, kurš treneris iegūs godalgu "Panākumu meistars", kā arī būvtehnikas nomas uzņēmuma "Cramo Latvia" sarūpēto naudas balvu - 1000 eiro. Balsot par iedvesmojošāko stāstu lasītāji varēs portālā Delfi.lv no 12. līdz 22. maijam. Vairāk par projektu šeit.