PanakumuMeistari_Celmiņš - 3
Foto: Publicitātes attēli
Tuvojoties 2016. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, “Cramo Latvia” sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju vēlas godināt Latvijas trenerus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijā zināmu sportistu sasniegumu kaldināšanā – iedvesmojuši, atbalstījuši, devuši padomus, vienmēr bijuši līdzās. Šoreiz stāsts par to, kā Vilnis Celmiņš kļuvis par šaušanas treneri un kas ir veiksmes pamatā, kādēļ tik salīdzinoši īsā laikā viņam izdevies ar jauniešu izlasi iegūt Eiropas līmeņa medaļas jau vairākus gadus pēc kārtas.

Pirmo reizi šauteni rokās Vilnis Celmiņš paņēmis jau 12 gadu vecumā. Tobrīd Dobelē tikko bija uzcelta jauna šautuve un jauns sporta stadions. Saprotams, kā puika viņš izmēģināja visus sporta veidus, kādi tur bija pieejami, – rokasbumbu, vieglatlētiku, riteņbraukšanu, šaušanu. Tieši pie šaušanas kā sporta veida viņš apstājās, sākotnēji pats gūstot ievērojamus panākumus, bet kopš 2008. gada nu jau uz visiem laikiem atgriezies trenera ampluā.

"Trenējos pie trenera Ilgoņa Freimaņa, kurš šaušanas kustību aizsāka visā Latvijā, un Andra Garoziņa, kurš bija mans pirmais treneris. Tieši viņš man piedāvāja no šautenes pāriet uz pistoli, kā rezultātā kļuvu par Latvijas čempionu jaunākajā izlases grupā," savus sportošanas pirmsākumus atceras Celmiņš. 1983. gadā viņš jau tika iekļauts Latvijas izlasē. Piedalījās dažādās sacensībās un treniņnometnēs.

Tā kā tie vēl bija Padomju gadi, kad Celmiņš pats sāka trenēties kā sportists, tāpat kā citus sportistus, arī viņu iesauca dienestā. No 1985. līdz 1987. gadam viņam sanāca dienēt kopā ar tādiem sportistiem kā Artūrs Irbe, Agris Šimkus, Andris Plūksna, Jānis Dārznieks. "Kad beidzās dienests, bija sākušies juku laiki, gaisā virmoja pirmās atmodas vēsmas. Kad pārrados no dienesta, man bija lieli mērķi kā sportistam, bet tas bija laiks, kad uz Austrumu pusi vajadzēja sākt skatīties citādāk. Ilgonis Freimanis man piedāvāja strādāt par treneri. No 1987. gada līdz 1991. gadam arī strādāju šajā jomā. Mums bija pirmie panākumi. Jau pēc pirmā treniņa gada jaunieši uzvarēja Latvijas čempionātā," atceras Celmiņš.

Tāpat kā daudziem Latvijā, arī Celmiņam deviņdesmito gadu sākums nebija diez ko viegls. Viņš bija tikko nodibinājis ģimeni, vajadzēja domāt, kā to nodrošināt, un pēc ilgāk pārdomām tomēr no trenera darba viņš aizgāja, dodot priekšroku savam biznesam. Pavisam sports viņa dzīvē gan neapstājās. Celmiņš tāpat laiku pa laikam piedalījās sacensībās, piemēram, 1998. gada Pasaules čempionātā Spānijā.

"Pateicoties Ilgonim Freimanim, kurš mani negribēja pavisam palaist prom no profesionālā sporta un visu laiku pieskatīja, 2008. gadā atkal atsāku trenēt jauniešus. Privātajā biznesā situācija bija nostabilizējusies, paša dēli jau paaugušies, varēju atkal atgriezties pie sirdslietas – darba, kas visvairāk patīk. Tā sāku strādāt Dobeles sporta skolā. Visu sākām no nulles. Mums nebija nedz pistoļu, nedz cita inventāra," atceras Celmiņš, kurš, starp citu, šobrīd viņš ir arī Latvijas Šaušanas Federācijas viceprezidents. Salīdzinoši īsā laikā sekoja lieli panākumi. 2012. gadā čempionātā Somijā tika iegūtas bronzas medaļas, tāpat arī piecos Eiropas čempionātos pēc kārtas Latvijas sportisti kāpa uz pjedestāla. 2014. gadā iegūta pirmā vieta Pasaules čempionātā junioru komandu vērtējumā. "2012. gadā kā treneris izvirzīju mērķi, ka mums ar komandu jātiek uz Pasaules čempionātu Ķīnā. Daudzi domāja, ka esam sadomājušies un mums pirksti gaisā aiz iedomības, bet uz čempionātu tikām. Turklāt Ķīnā izcīnījām Bronzas medaļu," gandarīts stāsta Celmiņš. Visas medaļas un sasniegumus pat uzskaitīt nevar. To ir daudz, un lielākais prieks, ka medaļas saņem daudzi Celmiņa audzēkņi, ne tikai viens vai divi paši labākie. Visi ir vienlīdz labi un visi var gūt vienlīdz augstus sasniegumus. To arī Celmiņš vienmēr uzsver savos treniņos. "Kad atgriezos trenera darbā, izvirzīju mērķi nokļūt līdz olimpiādei. Šogad mums ir cerības piedalīties Vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Mums ir divi kandidāti – Agate Rašmane un Lauris Strautmanis. Iespējams, jau šogad izdosies īstenot savu lielo mērķi," teic Celmiņš.

Kas ir viņa veiksmes pamatā? "Ir jābūt fanātam savā jomā. Mērķi jāizvirza lielāki. Ne velti ir tā – jo lielāks mērķis, jo vieglāk tajā trāpīt. Viss ir iespējams. Protams, tas ir arī smags darbs, bet veiksme jau arī iet pie stiprajiem," pārliecināts Celmiņš, kurš priecājas, ka viņam izveidojusies lieliska komanda ar Zigfrīdu Markainu. Viņi abi strādā tandēmā, Markainim ir lielāka pieredze, bet Celmiņam – maksimālisms.

Kā jebkurš individuālais sporta veids, arī nodarboties ar šaušanu nav lētais prieks. Katram sportistam vajadzīgs savs ierocis, kas maksā no 1500 līdz 3000 eiro, atkarībā no vingrinājuma veida, speciālie apavi, kas maksā ap 180 līdz 200 eiro, arī munīcija maksā naudu. Pateicoties pašvaldības atbalstam un tam, ka Celmiņš ar saviem audzēkņiem bieži piedalās dažādos projektos, viņiem izdodas piesaistīt naudu inventāra iegādei. Vidējais vecums, kad jaunieši sāk trenēties šaušanā, ir 12 – 13 gadi.

Stāstot par piedzīvoto pasaules līmeņa sacensībās, protams, neizpaliek arī kuriozas situācijas, jo ceļot ar ieročiem, tas vien jau ir vesels piedzīvojums. "Tas bija 1998. gads, ar mašīnu devāmies uz Pasaules čempionātu, kurš notika Spānijā. Tolaik mums nebija tik daudz naudas, lai lidotu. Iebraucam Polijā, tolaik vēl uz katras valsts robežas bija robežkontroles. Polijas robežsargs mums jautā, kur braucam un ko vedam? Es atbildu, ka braucam uz čempionātu un vedam meitenes un pistoles. Braucām ar meiteņu izlasi. Robežsargs tik nosmejas un netic. Saka, lai droši braucam tālāk. Tikai tad, kad izvilku ieroču atļaujas, lai uz robežas visu var piereģistrēt, robežsargs noticēja," atceras Celmiņš. Vai cits gadījums, kas notika uz Vācijas autobāņa. Celmiņš ar sportistiem devās uz kārtējām sacensībām, bet viņus apturēja imigrācijas policija. Jautā, ko vedat? Celmiņš atbild – ieročus. Policists jautā – vai krievu pistoles arī jums ir? Celmiņš atbild – jā, ir, jo tā bija taisnība. Policists gribēja ieroci apskatīt, parullēja dažas reizes pa ieroci un novēlēja labu ceļavēju.

Par projektu "Panākumu meistari"
Projekta "Panākumu meistari" laikā sporta līdzjutēji varēs ne tikai izlasīt 10 stāstus par izciliem Latvijas sporta treneriem, bet arī iesaistīties iedvesmojošākā stāsta noteikšanā. Tieši lasītāji būs tie, kas balsojot noteiks, kurš treneris iegūs godalgu "Panākumu meistars", kā arī būvtehnikas nomas uzņēmuma "Cramo Latvia" sarūpēto naudas balvu - 1000 eiro. Balsot par iedvesmojošāko stāstu lasītāji varēs portālā Delfi.lv no 12. līdz 22. maijam. Vairāk par projektu šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!