Igors Vihrovs: Iemācīt sportot ar prieku, tas ir vissvarīgākais  (2)

Par spīti tam, ka pirmoreiz atnākot uz vingrošanas treniņu, kāds no treneriem Igoru Vihrovu izbrāķēja, sakot, ka viņš ir par resnu, lai nodarbotos ar vingrošanu, Vihrovs kā profesionāls sportists guvis ievērojamus panākumus: brīvajās kustībās izcīnījis Olimpisko zelta medaļu Vasaras Olimpiskajās spēlēs Sidnejā, bronzas medaļas Pasaules un Eiropas čempionātos, un citas. Pašlaik savai profesionālajai sporta karjerai viņš pielicis punktu un pievērsies trenera darbam.

Tam, ka Vihrovs kļuvis par sportistu, lielā mērā jāpateicas viņa vecmāmiņai, kura trenējās vingrošanā. Tieši viņa pierunāja Vihrova vecākus, lai dēlu aizved uz vingrošanu, un tā palēnām sākās aizraušanās ar sportu. "Padomju laikos treneri paši meklēja bērnus – talantus sportā. Viņi braukāja pa skolām un bērnudārziem. Ar mani bija citādāk. Mani atveda uz vingrošanu. Pirmais treneris paskatījās uz mani un teica, ka esmu ļoti resns un viņam mani nevajagot. Dzīvē jau nemaz tik resns nebiju, bet vingrošanai mani parametri bija par lielu," atceras Vihrovs. Ir jau vieglāk strādāt ar tiem stiprajiem un vieglajiem. Taču Vihrovam paveicās. Kāds cits treneris, redzot, kā mazajam puikam atsaka, teica – ja reiz viņš pie mums ir atnācis, mēs viņu trenēsim, lai paliek uz treniņu. "Mums bija jāpilda dažādi vingrinājumi. Skriešanā biju visātrākais. Tā paliku tajā grupā. Protams, biju pēdējais, bet biju," stāsta Vihrovs.

Pirmie panākumi Vihrovam kā sportistam atnāca 1994. gadā – 16 gadu vecumā. Viņš izcīnīja otro vietu brīvajās kustībās Eiropas čempionātā junioriem. Un tā panākumi sekoja panākumiem.

Vai nebija grūti – tikt pāri pirmā trenera komentāram par neatbilstību šim sporta veidam un to, ka tur jau nekas nesanāks? "Ar mani viss notika citādāk. Jau no pirmās treniņa dienas man bija jācīnās starp labākajiem sportistiem, jo biju vājākais. Lai paliktu grupā, man bija vairāk ar sevi jāstrādā. Vēl tagad atceros divus normatīvus, kuri man bija liels izaicinājums – pievilkšanās 15 reizes un pumpēšanās uz līstēm – 12 reizes. Vienīgais bērns, kuram šie normatīvi nepadevās, biju es," atminas Vihrovs. Ar laiku gan viņam palika vieglāk – gan mazinājās svars, gan pieauga spēks. Tāpat Vihrovam paveicās, ka viņa vecāki ļoti sadarbojās ar viņa treneri. Protams, kā bērns viņš vairākas reizes gribēja sporta treniņiem pielikt punktu, jo ritms – skola – treniņš – mājas – bija ļoti spraigs un intensīvs. Bet vecāki bija stingri un treniņus pamest neļāva. Vihrovs ir ļoti pateicīgs tam, ka vecākus nekad neizdevās iežēlināt, lai kādu treniņu izlaistu, jo tieši tas ir devis rezultātus.

"Vingrošana tā ir kā sporta māte, ar kuru var sākt un pēc tam jau izvēlēties doties jebkurā sporta veidā. Galvenais, lai bērni kustas un vingro ar prieku. Vingrošana ir kā ābece, kurā katram ir sava pieredze. Ar vingrošanu var uzlabot vispārējo lokanību, attīstīt izturību un spēku," stāsta Vihrovs. Taču vissvarīgākais, lai ikviens nodarbojas ar sportu ar prieku. "Ja grib, var sasniegt jebkādus rezultātus. Cirkā arī lāčus var uztrenēt braukt ar riteni. Tikai jautājums, kā notiek treniņi. Ja to dara ar elektrošoku? Galvenais, kam jābūt ikvienā treniņā, ir prieks. Redzu, ka mūsdienās jauniešiem ir citas prioritātes. Man pašam svarīgākais bija sports, veselība un tad izglītība. Mūsdienu jauniešiem šīs prioritātes izkārtojušās citādāk – vispirms ir izglītība, tad veselība un tikai tad sports. Tā kā ir mainījušās prioritātes, ir jāmaina arī veids, kā trenēt bērnus. Lai viņiem būtu interese, sportot vajag ar prieku. Ja bērnam kaut kas kādā disciplīnā neizdodas, tad ir divi veidi, kā viņam to pateikt. Pirmais, nolamāt un teikt, ka neko nevari kā nākas izdarīt. Tad prieka no sportošanas nebūs. Otrs veids - uzslavēt tajā, kas izdevās, bet norādīt arī uz kļūdām, kuras vajadzētu novērst. Tā kā bērns dzird, ka kaut kas viņam ir izdevies, viņš ar prieku mēģina savu sniegumu uzlabot arvien vairāk un vairāk," savos novērojumos dalās Vihrovs. Viņa moto ir būt draugos ar bērniem, nevis būt skarbajam trenerim, kurš tikai spiež uz rezultātu. Tāpat viņš katram bērnam vēlas parādīt viņa individuālo rezultātu, kas ir vissvarīgākais. Ja pirms mēneša viņš varējis tikai vienreiz pievilkties, bet tagad tas padodas jau divas vai trīs reizes, tas ir liels bērna sasniegums. Pēc trenera domām, tas ir labākais veids, kā iemācīt ikvienu sportot ar prieku.Plašāka informācija par sporta treniņiem pie Igora Vihrova: www.igym.lv

Par projektu "Panākumu meistari"
Projekta "Panākumu meistari" laikā sporta līdzjutēji varēs ne tikai izlasīt 10 stāstus par izciliem Latvijas sporta treneriem, bet arī iesaistīties iedvesmojošākā stāsta noteikšanā. Tieši lasītāji būs tie, kas balsojot noteiks, kurš treneris iegūs godalgu "Panākumu meistars", kā arī būvtehnikas nomas uzņēmuma "Cramo Latvia" sarūpēto naudas balvu - 1000 eiro. Balsot par iedvesmojošāko stāstu lasītāji varēs portālā Delfi.lv no 12. līdz 22. maijam. Vairāk par projektu šeit.