Londona 2012: Latvijas veiksminieki un neveiksminieki XXX Vasaras olimpiskajās spēlēs  (58)

Portāls "Delfi" piedāvā savu versiju par Latvijas komandas veiksmēm un neveiksmēm šajās olimpiskajās spēlēs. Kā pirmos piecus minēsim veiksmīgākos stāstus, bet 6.-10.vietai apskatā atvēlēsim neveiksmēm.

Māris Štrombergs, Māris Štrombergs, Māris Štrombergs - divkārtējais olimpiskais čempions!

Štrombergs nepārliecinoši aizvadīja kvalifikāciju un pirmo kārtu, tomēr šaubas par viņa iekļūšanu pusfinālā līdzjutējiem nebija. Taču arī pusfināla braucieni neviesa cerību, ka Štrombergam izdosies tikt pie medaļas Londonā.

Savādāk domāja pats sportists un treneris Ivo Lakučs. Fināla vienīgajā braucienā beidzot Štrombergam izdevās starts (pirmo reizi Londonā) un pirmajā virāžā "The Machine" iebrauca kā pirmais. Tajā brīdī pēdējās šaubas par Štromberga otro zeltu izgaisa un pārliecinoši viņš kļuva par divkārtējo olimpisko čempionu.

Štrombergs ir tikai trešais Latvijas sportists un pirmais pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kurš ir Vasaras olimpisko spēļu divkārtējais čempions. PSRS izlases rindās divreiz zelta medaļas sev izcīnījuši leģendārā basketboliste Uļjana Semjonova un volejbolists Ivans Bugajenkovs. Tāpat Štrombergs vismaz astoņus gadus būs vienīgais divkārtējais olimpiskais čempions BMX vēsturē, jo viņš joprojām ir pirmais un vienīgais olimpiskais čempions šajā sporta veidā, kas olimpiskajā saimē debitēja 2008.gadā.

Par pludmales volejbolistiem kā potenciālajiem medaļniekiem daudz nekur nerunāja pirms olimpiskajām spēlēm, jo ceturtdaļfināls jau būtu labs panākums abiem mūsu "bīča" pāriem.

Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam bija savi plāni šajā jautājumā. Pārliecinošs un emocijām bagāts, iedvesmojošs sniegums priekšsacīkstēs, kas ļāva līdzjutējiem jau sākt domāt par kaut ko... Skaļi neviens nerunāja par iespējamām medaļām, jo visi labi saprata, ka katra nākamā spēle ir svarīgākā. "Izkapājuši" pirmo vietu savā apakšgrupā, izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā viņi sev pretiniekos ieguva relatīvi vājākos norvēģus Skarlunnu un Spinnangru, kurus arī uzvarēja.

Ceturtdaļfinālā Pļaviņš/ Šmēdiņš tikās ar amerikāņiem Gibu un Rozentālu, kuri Londonā bija ieradušies ar vienu mērķi - medaļas. Viņu sapnim nebija lemts piepildīties, jo Pļaviņš/ Šmēdiņš nervus kutinošā duelī bija pārāki. Pusfinālā Latvijas duets nespēja neko likt pretī brazīliešiem Emanuelam/ Elisonam, kuri bloķēja, "vilka" bumbas un uzbruka daudz labāk. Zaudējums pusfinālā Pļaviņu/ Šmēdiņu neapbēdināja un viņi spēli par trešo vietu pret sev labi zināmajiem holandiešiem Numerdoru/ Šuilu iesāka apņēmīgi. Tomēr pašā galotnē izlaistā uzvara pirmajā setā negatīvi ietekmēja arī otrā seta sākumu - 3:8, un tajā brīdī daudzi vairs neticēja brīnumam. Bet Pļaviņš/ Šmēdiņš lauza spēles gaitu, uzvarēja setu un tad jau arī bija pārāki izšķirošajā setā. Bronzas medaļas!

1972.gada olimpiskajās spēlēs šķēpmetēju Jāni Lūsi no divkārtējā olimpiskā čempiona titula šķīra divi centimetri. Pēc 40 gadiem viens centimetrs no bronzas šķīra tāllēcēju Inetu Radeviču.

Radeviča pēdējos gados pierādījusi, ka spēj izšķirošajos brīžos koncentrēties un sasniedz labākos rezultātus. Tā bija pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā Barselonā, tā bija pagājušajā gadā pasaules čempionātā Korejā un tā notika arī Londonā.

Stabili aizvadījusi kvalifikāciju, Radeviča finālā jau ar pirmo mēģinājumu ļāva noprast konkurentēm, ka arī viņa iesaistīsies cīņā par medaļām. Līdz pat piektajam mēģinājumam Latvija cerēja uz pirmo medaļu, taču svītru pārvilka ASV sportiste Džaneja Delouča, kuras rezultāts bija 6,89 metri. Radevičas rezultāts bija 6,88 metri....

Radevičas panākumu augsti vērtēja divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, uzticot tāllēcējai augsto godu nest Latvijas karogu olimpisko spēļu noslēgumā.

Latvijas šķēpmetēji Londonas olimpiskajās spēlēs izgāzās, tomēr sieviešu konkurencē Latvijas rekordiste Madara Palameika iepriecināja.

Palameika savā olimpiskajā debijā Londonā izcīnīja astoto vietu un ir pirmā Latvijas šķēpmetēja pēc valsts neatkarības atjaunošanas, kura bija starp labākajām astoņām.

Kvalifikācijā Palameika bija labākā starp tām sportistēm, kuras neizpildīja kvalifikācijas normu (62 metri) un kā desmitā iekļuva finālā. Diemžēl, uzreiz aiz labākajām 12 sportistēm palika Līna Mūze un neiekļuva finālā, bet SInta Ozoliņa-Kovala ierindojās 20.vietā.

Finālā Palameika otrajā mēģinājumā nodrošināja vietu starp labākajām astoņām un tiesības izdarīt vēl trīs metienus, tomēr tajos uzlabot rezultātu neizdevās. Astotā vieta nav peļama olimpiskajā debijā.

Londonas olimpiskajās spēlēs pieredzējušo sportistu ēnā nedaudz palika septiņcīņniece Laura Ikauniece un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks - abi 20 gadus jaunie sportisti debijā izturību prasošos sporta veidos bija labāko desmitniekā.

Ikauniece pēc bronzas izcīnīšanas Eiropas čempionātā klusībā cerēja uz labu sniegumu arī Londonā, un to arī realizēja. Skatītāju simpātijas iemantojusī sportiste septiņcīņā ar pirmajām disciplīnām apliecināja, ka tēmē uz labāko desmitnieku. Noslēgumā - atkārtots Latvijas rekords un devītā vieta!

Tikmēr Plēsnieks nebija iekļauts starp spēcīgākajiem svarcēlājiem svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, taču tika labāko desmitniekā. Jaunais dobelnieks un Šcerbatiha mantinieks svarcelšanā apliecināja, ka daudzie junioru panākumi nav bijuši nejauši. Izmantojis konkurentu neveiksmes, Plēsnieks bija labākais B grupā un olimpisko spēļu kopvērtējumā ierindojās septītajā vietā. Svarcēlājam 20 gadu vecumā jau atrasties starp pasaules vadošajiem ir augsts rādītājs un nākotnē, domājama, par šo puisi pasaule vēl daudz dzirdēs.

Jau n-to reizi Latvijas līdzjutēji ar cerībām raugās šķēpmetēju virzienā pirms lielajām sacensībām, taču 2004. un 2008.gada olimpiskie sudrabi tā arī paliek pagaidām vienīgie panākumi lielajās sacensībās.

Pēc izgāšanās Eiropas čempionātā līdzjutēji un speciālisti gaidīja, ka šķēpmetēji "izšaus" olimpiskajās spēlēs. Londonā šķēpmetēji ieradās savlaicīgi, viņiem tika nodrošināti visi apstākļi, lai būtu rezultāti...Bet...

Vadims Vasiļevskis godīgi atzina, ka izgāzies un liek punktu karjerai. Ainārs Kovals nemācēja teikt, kas pie vainas, jo treniņos viss esot bijis, bet "jaunais talants" Zigismunds Sirmais pēc rezultāta "XXX" atzina, ka pazaudējis šķēpa garšu.

Pieccīņnieku Denisu Čerkovski neņemas roka likt kaut kādā "melnajā sarakstā", jo viņš sevi vairākkārt apliecinājis kā augstākā līmeņa sportists.

Tomēr olimpiskajās spēlēs laikam viņam nav lemts... Pirms astoņiem gadiem Atēnās viņam zirgs "aizlika kāju priekšā" bronzas medaļai (palika ceturtais). Šoreiz zirgs liedza vietu labāko sešiniekā.

Pēc paukošanas un peldēšanas Čerkovskis kandidēja uz vietu labāko sešiniekā, taču zirgs Rambo laikam nevēlējās, lai Latvijas sportists izcīna augstu vietu Londonā. Zirgs esot bijis nepaklausīgs jau iejādē, turpināja spirināties pretī sacensībās. Tomēr finišu Čerkovskis sasniedza un seglos noturējās, bet ar to arī cerība uz augstu vietu bija izgaisusi.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadība pirms Londonas olimpiskajām spēlēm starp iespējamiem potenciālajiem medaļniekiem minēja arī džudistus un cīkstoņus, taču cerības neattaisnojās.

Cerību arguments bija labie panākumi gan Eiropas sacensībās, gan Pasaules kausos, tomēr Londonas cīņas paklāji mūsējiem nebija veiksmīgi. Džudisti Konstantīns Ovčiņņikovs un Jevgeņijs Borodavko savus potenciālus neapliecināja, zaudējot attiecīgi jau pirmajā un otrajā cīņā.

Brīvajā cīņā emocionāli rūgtumu par neveiksmi pauda Anastasija Grigorjeva, kura viena no retajām mūsu sportistēm spēja atzīt neveiksmi un atvainoties līdzjutējiem. To, ka savas spējas nav parādījis, pēc neveiksmes atzina arī Armands Zvirbulis.

Londonas ielās ātrumu nespēja uzņemt ne mūsu soļotāji, ne maratonisti, uz kuriem gan lielas cerības arī netika liktas.

Londonas ielās sacensības veica divi mūsu maratonisti un trīs soļotāji, un tikai Agnese Pastare var būt kaut cik apmierināta ar sasniegto sezonas personisko rekordu 20 kilometru soļošanā, kas deva viņai 24.vietu 61 dalībnieces konkurencē.

Arnis Rumbenieks soļošanā 20 kilometros apsteidza trīs konkurentus (vēl astoņi izstājās), Dace Lina maratonā finišēja 98.vietā (startēja 118 sportistes, 11 nefinišēja), soļotājs Igors Kazakēvičs 50 kilometros ieņēma 45.vietu (finišēja 51 sportists, diskvalificēja astoņus un četri nefinišēja), bet Valērijs Žolnerovičs maratonā bija pirmais, kurš izstājās (kopumā nefinišēja 20 sportisti).

Sportistiem bija dažādi iemesli, bet Kazakevičs attaisnojumu meklēja piegādātājos (Londonā nav atnākuši pasūtītie apavi) un Londonas ielu sliktajā segumā.

Priecējuši Pasaules kausa izcīņas posmos un citās sacensībās, Latvijas vienīgie pārstāvji olimpiskajā kanālā smaiļotāji Aleksejs Rumjancevs un Krists Straume ar grūtībām nepalika pēdējie.

200 metru distancē smaiļošanā Latvijas divniekam bija 13 konkurenti. Vieta finālā, šķita, ir garantēta, tomēr... Jau priekšsacīkstēs Rumjancevs/Straume ar grūtībām izkaroja sev vietu pusfinālā, bet pusfināls izrādījās likumsakarīgs turpinājums - netikšana finālā.

Pēdējā braucienā - B finālā - Latvijas divnieks arī nespēja uzvarēt, finišēja vien trešie, kas kopvērtējumā deva 11.vietu 14 divnieku konkurencē..