Jānis Bendziks: Latvijas basketbola izlase uz Rio? Kāpēc ne!  (10)

Šis Latvijas izlases kodols tiek veidots kopš 2010. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra, un komandu visus šos gadus trenējis Ainars Bagatskis. Viņš vienmēr turējies pie saviem principiem, ka Latvijai jāspēlē ātra spēle ar agresīvu aizsardzību. Patstāvīgs darbs konkrētā sistēmā šo gadu laikā ļāvis komandai progresēt, jo pēdējos trīs Eiropas čempionātos Latvijas izlase bijusi 22., 11. un astotajā vietā. Lai arī "Eurobasket 2011" turnīrā Latvija spēlēja, pateicoties čempionāta komandu skaita palielināšanai, tomēr jau tad komanda priecēja ar skaistu spēli, taču ne ar uzvarām.

Ilgstošs un pacietīgs darbs sportā nepaliek nenovērtēts, un veiksme bieži vien uzsmaida šādām komandām. Un kāpēc lai tas ar Latvijas izlasi nenotiktu Belgradā? Veiksmes faktors ir svarīgs, tomēr turnīru uzvarēt tikai ar tās palīdzību nevar. Latvijas izlases kodola spēlētāji šo gadu laikā ir pilnveidojuši savas prasmes, spēlējot spēcīgākajos Eiropas klubu turnīros, un pēc garajām sezonām nav atteikuši valstsvienībai, jo viņiem tā ir svarīga. Latvijas izlasi vairs nedrīkst uzskatīt par pastarīti, kurā spēlē tikai talantīgi spēlētāji. Aizvadīto gadu laikā Kaspars Bērziņš, Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks, Mareks Mejeris, Mārtiņš Meiers, Jānis Timma ir nobrieduši un tiek novērtēti Eiropas basketbola tirgū. Jānis Blūms un Kristaps Janičenoks līdz šim bijuši īsti komandas emocionālie līderi, palīdzot komandai ne tikai ar savu spēli, bet arī ar savu lielo pieredzi.

Domāt par to, kā būtu, ja Kristaps Porziņģis nebūtu atteicis, ja Kristaps Janičenoks nebūtu guvis smago traumu, ja Dāvis Bertāns būtu kopā ar valstsvienību, manuprāt nevajadzētu. Uz papīra izlase būtu daudz spēcīgāka, viennozīmīgi, bet nekad nevar zināt, kā tas izskatītos laukumā. Iespējams, ka Latvija būtu neuzvarama, bet tās ir tikai tukšas runas, jo to nekādi nevar pierādīt.

Šajā vasarā lielākais pārsteigums ir tas, ka Rolands Freimanis netika sastāvā. Viņš daudzus gadus bijis svarīga izlases sastāvdaļa, un nākamajos gados noteikti arī tāds būs. Es noteikti justos drošāk, ka Freimanis būtu ar komandu, bet es ticu, ka Bagatskis ar saviem palīgiem zina, ko dara. Kas neriskē, tas nebrauc uz Rio.

Latvijas izlases pirmā pretiniece ir Japāna, un šajā spēlē mēs būsim favorīti. Par Japānas basketbolu zināmas tikai pamatlietas – augumā nepārāk raženi spēlētāji, kuriem patīk uzbrukt no distances. Pārbaudes spēlē Latvijas izlase sagrāva Irānu, kas Āzijas čempionāta spēlē par trešo vietu Japānu uzvarēja ar 68:63. Tātad Japāna un Irāna varētu būt daudz maz viena līmeņa komandas. Tā kā Irāna arī gatavojas olimpiskajai kvalifikācijai, viņi pārbaudes spēlē bija pietiekami labā formā, tāpēc jānovērtē tas, ka Latvija nospēlēja augstā līmenī.

Otrais pretinieks Latvijas izlasei būs Čehija. Daudzi atceras to, kā Latvijas izlase pret čehiem piedzīvoja sagrāvi "Eurobasket 2015" turnīra spēlē par septīto vietu (70:97). Tomēr jāatceras, ka grupu turnīrā mēs viņus pieveicām 72:65.

Smagais zaudējums Čehijas izlasei bija nelaimes gadījums, nevis patiesais spēku samērs. Basketbolisti bija sagrauti par pārsvara nenosargāšanu pret grieķiem pusfināla cīņā par 5. – 8. vietu. Basketbolu nespēlē roboti, bet cilvēki, līdz ar to emocijas spēlētājiem nebija, sarūgtinājums ņēma virsroku pār vēlmi cīnīties. Es domāju, ka spēka samēru vairāk parāda abu komandu pirmā spēle pagājušajā Eiropas čempionātā. Jā, čehiem ir divas zvaigznes – Tomašs Satoranskis un Jans Veselijs, kuri spīd Eirolīgā, bet kopumā arī šī Latvijas izlase "ar robiem" sastāvā manuprāt ir labāka kā komanda.

Rio kvalifikācijā, ja nenotiks kādi brīnumi, pusfinālā no otras grupas vajadzētu iekļūt Serbijai un Puertoriko. Puertoriko komandai ir divi ļoti laba līmeņa aizsargi – Karloss Arojo un Hosē Huans Barea. Abiem ir Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) pieredze, pasaules spēcīgākajā līgā spēlējis arī Renaldo Balkmans. Puertoriko ir augumā raženi spēlētāji, kas Amerikas čempionātā spēja izcīnīt piekto vietu. Vietējais čempionāts arī ir pietiekami respektējams, līdz ar to šī komanda ir vērā ņemams spēks. Domājams, ka viņi spēlēs fiziskāku basketbolu, nekā Japāna un Čehija.

Serbijas basketbols Eiropā komentārus neprasa. Viņi šo turnīru rīko un tajā piedalās tikai un vienīgi, lai uzvarētu. Viņi ir nenoliedzami favorīti, komandas sastāvā ir Milošs Teodosičs, Bogdans Bogdanovičs, Miroslavs Raduļica. Arī pārējie basketbolisti ir zināmi un ļoti meistarīgi. Starp citu, atkal izlasē serbiem spēlē Vladimirs Štimacs, kurš savas karjeras laikā spēlējis Valmierā un Ventspilī.

Iztēlosimies, ka Latvijas izlase finālā spēlēs ar Serbijas izlasi pie trakojošiem serbu faniem tribīnēs. Ja Latvijas izlasei vajadzētu uzvarēt četru spēļu sērijā, tad būtu pagrūti, bet vienu spēli uzvarēt jau ir pavisam cits stāts. Ja nu Serbijai vienkārši "neaiziet" spēle, bet Latvija izmanto katru iespēju, iemet brīvos metienus, nepieļauj kļūdas un nospēlē katru epizodi līdz galam? Basketbolā redzēti daudz lielāki brīnumi, tāpēc es ticu, ka Latvija var uzvarēt visas četras spēles Belgradā un aizbraukt Rio. Tikšanai uz Rio pietiktu arī ar trim uzvarām – vienu grupu turnīrā, vienu pusfinālā un vienu finālā, bet skaistāk taču būtu uzvarēt visu.

Protams, vieta finālā vēl ir jānopelna, bet Latvijas basketbolisti ir pierādījuši, ka nav ar pliku roku ņemami. Lai izdodas!