Skujiņš neapmierināts ar savu rezultātu Rio, bet nevēlas meklēt attaisnojumus  (71)

241,5 kilometrus garajā distancē labākais no latviešiem bija Aleksejs Saramotins, finišējot 46. vietā, kamēr Skujiņš ierindojās 59. pozīcijā. Sportisti kopumā veica piecus kāpumus, no kuriem garākais bija 500 metru augstumā, kas karstajos laika apstākļos sacensības padarīja vēl grūtākas.

"Sacensības sarežģītas padara braucēji un ātrums, nevis trase. Šo trasi var izbraukt mierīgi, ja grib," žurnālistiem teica Skujiņš. "Pirmie apļi bija smagi... Ja mēs būtu braukuši tikai par pirmajiem apļiem, tad maz dalībnieku būtu palikuši. Bija ļoti augsts temps, nevienu brīdi nebija atslābuma. Noteikti gaidīju, ka būs mierīgāk, bet jau agri bija skaidrs, ka būs ātrs brauciens, un neko tur nevar darīt."

Arī Saramotins atzina, ka sacīkstes temps bijis diezgan augsts, ņemot vērā sacensību sarežģītību. "Normāla fiziskā kondīcija, vienkārši nevarējām to favorītu tempu turēt. Turējām savu tempu. Varbūt kalni varēja būt īsāki."

Skujiņš atzina, ka pirmajā reizē braucot lielajā kāpumā jau bijis skaidrs, ka par augstām vietām neizdosies pacīnīties. Sportists teica, ka sacensību gaitā nav bijusi jēga no lielās grupas veikt izrāvienu, lai noķertu priekšā braucošos līderus, jo "seši vai septiņi tāpat tur nevarētu diktēt notikumus, tāpēc taupījām enerģiju un spēkus".

Sacensību gaitā daudzi riteņbraucēji nobraucienos piedzīvoja kritienus pagriezienos, bet Skujiņš ar Saramotinu bija labi iepazinušies ar trasi un šīs vietas īpaši uzmanījuši, lai neiekultos nepatikšanās. "Loģiski, ka vienmēr ir cilvēki, kas pārcenšas, un ir kritieni. Ne tikai nobraucienos, arī līdzenumos," bilda Skujiņš. Saramotins piebilda, ka "jādraudzējas ar galvu, lai "neaizlidotu", jo nav jau tik viegli".

Abi braucēji atzina, ka bija izstrādāts plāns braucienam, bet "sanācis, kā sanācis". "Par medaļām nebija reāli cīnīties. Gribējās būt divdesmitniekā," sacīja Skujiņš. Saramotins gan jokojot teica, ka "bija doma novinnēt, bet nevarējām sadalīt vietas", tāpēc visu distanci braukuši kopā, "ēduši un dzēruši".

Lai gan Saramotins sev ierasti pēc sacensībām centās saglabāt možu garu un jokot, Skujiņš ar sevi nebija apmierināts un bija ļoti paškritisks. "Neesmu apmierināts, ir sarūgtinājums par šodienu. Ir dienas, kad vai nu ripo, vai nu nē. Šodien neripoja. Domāju, ka fiziski kaut kas nebija. Atrunas var sameklēt, nosaukt kaut 20 attaisnojumus, bet vai to vajag? Skaidrs, ka kaut kas nebija, kā vajag. "Jāattin lenta" un jāpadomā."

"Likās, ka esmu pieradis pie karstuma, bet kaut kas neizgāja," piebilda Skujiņš.

Savukārt Saramotins nobeigumā atzina, ka kopumā ir apmierināts ar olimpiskajām sacensībām. "Nav nozīmīga vieta. Svarīgi, ka pabeidzām. Pacīnījāmies un izdarījām visu, ko varējām. Šādā situācijā un kondīcijā var teikt, ka esmu apmierināts."