Birzules olimpiāde būs pēc astoņiem gadiem, saka sportistes tēvs un treneris  (3)

Māris Birzulis pirms 16 gadiem pats bija cerējis startēt Sidnejas olimpiskajās spēlēs "Mistral" klasē, tomēr apstākļi nebija tam labvēlīgi. Tagad, pēc 16 gadiem, olimpisko debiju piedzīvoja viņa meita Ketija Birzule, kura startē RS:X klasē.

"Esam atvēruši tos vārtus, sacensību sākums bija labs un viņa pati ir apņēmības pilna. Mums jau galvenais ir cīnīties un parādīt raksturu, jo citas ambīcijas te nevaram izvirzīt ," pēc Ketijas olimpiskās debijas sarunā ar žurnālistiem teica Birzulis, kurš saprot, ka 17 gadus vecajai sportistei izvirzīt kaut kādus mērķus šobrīd nebūtu prātīgi. "Būsim reālisti, mums ir jānobrauc līdz galam."

Birzulis atzina, ka laika apstākļi Rio esot apmierinoši, bet līcis, kurā startē burātāji, ir īpatnējs. Rio akvatorijā jāņemot vērā vējš, kurš vietām var arī nebūt, kā arī straumes, kas mainoties bieži un nav prognozējamas. Birzules tēvs bilst, ka brīžiem vienai laivai iet, bet otrai pie tādiem pašiem apstākļiem neiet tik ātri, lai gan abas ir burtiski blakus. "Bet tādi ir tie spēles noteikumi," atgādina Birzulis. "Ieradāmies te laicīgi, papētījām situāciju, bet citi jau te 2-3 mēnešus trenējas, braukā pa sacensībām."

Sacensību laikā Rio ir arī savi no malas neredzamie noteikumi. Visām dalībniecēm ir vienādas laivas, bet tikai masts un spura drīkst būt sava. Olimpiskajās spēlēs masts ir jāizvēlas viens, kas ir jāreģistrē un ar to jābrauc visas dienas, to nedrīkst mainīt un pielāgot katrai sacensību dienai citu mastu.

"Mums ir aizdomas par spuru, ko vajadzētu pielāgot. Ir nianses laivas braukšanā, bet tas ir svarīgs moments," sacensību sīkumus atklāj Birzulis. "Sacensību laikā mums ir treneru laivas, mēs atrodamies ūdeni un noteiktā vietā vērojam notiekošo. Varam aprunāties starp braucieniem, kaut ko pamainīt. Bet sacensību laikā tiek atņemta visa elektronika, lai nebūtu iespējama nekāda saziņa ar krastu."

Tieši Rio spēles varētu līdzēt Birzulei nākotnes karjerā, uz ko cer viņas tēvs un treneris. "Nākotne? To jau jāprasa pašai sportistei. Bet viņai patīk, viņa ir apņēmības pilna. Nav viegli, īpaši ņemot vērā mūsu platuma grādus un laika apstākļus. Konkurence [Latvijā] ir relatīva, ziemā arī ūdens aizsalst. Nav viegli."

Ziemā Birzule trenējoties arī ziemas vindsērfingā, bet tēvs ar smaidu nosaka - "kāda jau mums tā ziema ir". Dažreiz ziemās treniņi nesanākot, jo ūdens ir ledains, bet nav aizsalis.

"Domāju, ka ar saviem un piesaistītajiem spēkiem mēs iesim uz priekšu. Skaidrs, ka pirmās īstās olimpiskās spēles Ketijai būs pēc astoņiem gadiem. Burāšana ir izteikts pieredzes sporta veids, te vajag "apbružāties". Te nav – atnāci, ieraudzīji, uzvarēji. Protams, ir tīrradņi, kad visas zvaigznes ir labvēlīgas, bet tas notiek reti. Kopumā tas ir ilgs treniņu un sacensību process. Ja to esi izturējis, tad rezultāts agri vai vēlu atnāks," par pacietību šajā sporta veidā saka Birzulis.

Kā izcilu piemēru Birzulis min krievieti Stefāniju Elfutinu, kura 19 gadu vecumā ir ielauzusies RS:X klases elitē. "Meitene no laukiem vienkārši brauc. Te jābūt gan fiziskajam, gan psiholoģiskajam, gan ģeometrijai. Tad viss ir jāsaliek kopā. Un krieviete ir īsts tīrradnis."

Birzulis norāda, ka Ketijai ar psiholoģiju ir "kā jau 17 gadu vecumā". Latvijas burātāja ir jau pieņemta šajā saimē, citas aicinot uz treniņnometnēm. Burāšanā neesot izteikta noslēgtība vai atsvešināšanās, ko novērojam arī tehniskajā zonā. Ketija Birzule nejauši ar mastu trāpa brazīlietei, kura uzreiz steidz palīgā latvietei, lai tā varētu kārtīgi iesaiņot ekipējumu.

Runājot par sporta veidu un laika apstākļu ietekmi uz sacensību gaitu, Birzulis saka, ka nelabvēlīgi laika apstākļi nav bieži. Sacensības nenotiekot tikai biezas miglas dēļ vai arī spēcīga negaisa laikā, kas apdraud sportistu dzīvības. Pārējā laikā – vai ir lietus, vai ir sniegs, vai stiprs vējš – laivas dodas uz sacensībām. Tiesa, nesen Korejā bijis gadījums, kad divas dienas sacensības nenotika, jo no paisuma bijuši milzīgi viļņi, kas varētu salauzt inventāru.