18 gadus vecā Koha Rio olimpiādē ar rezultātu 197 kilogrami (90+107) bija ceturtā, bet pēdējais mēģinājums ar 110 kilogramiem grūšanā bija nesekmīgs. Kā vēlāk izrādījās, tas būtu devis olimpisko bronzas medaļu, jo pēc sāncenšu neveiksmēm Latvijas svarcēlāju no trešās vietas šķīra tikai divi kilogrami.
"Varbūt vairāk ir sarūgtinājums, jo vēlējos pacelt 110 kilogramus, bet nesanāca. Bet ar trenera uzmundrinājumu un apsveikumiem izdevās nomierināties. Jo treneris plānoja sešinieku un tagad sanāk, ka nevis zaudēju trešo vietu, bet izcīnīju ceturto," savos 18 gados negaidīti apdomīgi saka Latvijas svarcēlāja.
Jau nākamajā dienā pēc ceturtās vietas Koha devusies uz treniņu, un turpina trenēties jau vairākas dienas pēc savas olimpiskās debijas. Atslābt viņai neļauj arī treneri Eduards Andruškevičs un Viktors Ščerbatihs. "Jāgatavojas tālāk, nedrīkst atslābt. Decembrī ir Eiropas čempionāts junioriem, jāgatavojas tam."
Kopā ar treneriem Koha izlēmusi, ka turpmāk startēs jau svara kategorijā līdz 58 kilogramiem. Sportiste turpina augt un muskuļu masa aug, bet svara kategorija ierobežo. Kā viņai norādījis treneris, šādā situācijā nav no kā smelties enerģiju, tāpēc jāiet tālāk, lai būtu no kā smelties enerģiju.
"Tur ir spēcīga konkurence (svara kategorijā līdz 58 kg). Sākumā būtu labi, ja raušanā būtu 95-97 kg, bet grūšanā 115 kg. Tad vajadzētu augstāk iet un labi būtu 100-102 kg raušanā un 125-130 kg grūšanā," savus mērķus ieskicē Koha, kura cer, ka pēc četriem gadiem Tokijā spēs jau objektīvi cīnīties par medaļām. Ar šo maksimālo ieskicēto rezultātu Koha šogad Rio varētu reāli pacīnīties par medaļām.
Rio olimpiskajās spēlēs Koha gribējusi vēl apskatīt klātienē citu Latvijas sportistu sniegumu, tomēr treniņu grafiks to liedzot. Tāpat nesanākot apskatīt Rio, jo treneri neļauj atslābt. "Tagad treneris ļāva pastaigāt pa ciematu, varbūt ar Viktoru (Ščerbatihu) aizbrauksim ārpus ciemata kaut ko apskatīt. Gribētos slaveno statuju apskatīt, bet citreiz – kad atbraukšu ceļojumā."
Koha par izcīnīto ceturto vietu no valsts prēmijā varētu saņemt nedaudz vairāk par 30 000 eiro, tomēr sportiste par to nedomā. "Zinu, ka varbūt ir nepareizs skatījums, bet es netrenējos naudas dēļ. Man vairāk ir gandarījums par medaļu vai izcīnīto vietu, kā šeit. Patīkami, ka par manu darbu ir atalgojums, jo šis ir mans darbs, bet šajā gadījumā esmu priecīga par vietu un pieredzi. Protams, prēmija ir svarīga, bet ne tik svarīga."
Pēc sacensībām Koha saņēmusi apsveikumus ne tikai no klasesbiedriem sociālajos tīklos, bet Rio viņu pārsteigusi Latvijas delegācija, kas sarīkojusi savu apbalvošanas ceremoniju un suminājusi jauno sportisti ar sasniegumu. "Neko tādu negaidīju. Patīkams pārsteigums, kas aizkustināja. Man ir liels atbalsts delegācijā, jo esmu debitante, daudzi palīdz. Bet kad mani apsveica ar plakātu, tas mani pārsteidza."