Latvijas septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa pēc Rio olimpiskajās spēlēs izcīnītās ceturtās vietas bija pārsteigta par augsto sasniegumu, jo pilnvērtīgi sagatavoties sacensībām viņai liedza daudzās traumas.
Ikauniece-Admidiņa septiņcīņas sacensību pēdējās divās disciplīnās – šķēpmešanā un 800 metru skrējienā – laboja personīgos rekordus, kopvērtējumā no 12. vietas pakāpjoties uz ceturto. No bronzas medaļas viņu šķīra tikai 36 punkti.
"Priekš tās kondīcijas, kas ir pašreiz, tas ir super panākums. Pēc šķēpmešanas biju jau samierinājusies ar piekto vietu, bet, ņemot vērā traumas, kas mani te vajā, ceturtā vieta ir ļoti labi. Pēdējos metros jau centos cīnīties par medaļu, bet nu tur vajadzēja divas sekundes atvinnēt, kas nebija reāli. Bet ļoti priecīga," pēc finiša dzīvesprieku nezaudēja Ikauniece-Admidiņa.
Ikauniece-Admidiņa pirmo reizi sacensībās augstlēkšanā pielietoja jaunu tehniku, lecot no otras puses un atsperoties ar labo kāju, nevis ierasto kreiso. Tas darīts gūto savainojumu dēļ un lai sargātu ceļgalu no traumas. "Tas ir kā labrocim iemācīt rakstīt ar kreiso roku. Prasa lielu koordināciju."
Ņemot vērā gūtos savainojumus, sportiste treniņos daudz strādājusi pie šķēpmešanas, lodes grūšanas un garo distanču skriešanas. Tieši šajās distancēs izdevies Rio labi nostartēt, kas ļāva summā gūt tik augsto ceturto vietu.
Septiņcīņas pirmajā distancē 100 metru barjerskrējienā Ikauniece-Admidiņa negaidīti bija saikta kopā ar relatīvi vājākām konkurentēm, bet pretenzijas netika ņemtas vērā. Latvijas sportiste norāda, ka, tur, iespējams, "palika daži punkti", kā arī varēja labāk nostartēt tāllēkšanā. Pirmajā mēģinājumā viņai sanācis ļoti labs lēciens, taču nedaudz pārkāpusi līniju. Savukārt pārējos divos mēģinājumus bijis tehniskais brāķis, kas nav ļāvis sasniegt labāko rezultātu.
"Daudzcīņa ir daudzcīņa. Citreiz sanāk kaut kur citur "norakties", piemēram, lodes grūšanā, bet šoreiz mazliet [kaut ko pazaudēju] augstlēkšanā, tāllēkšanā, 100 metru barjerskrējienā. Tāpēc daudzcīņa ir interesanta," sacensību gaitu raksturo Latvijas septiņcīņniece.
Ikauniece-Admidiņa jau kādu pusotru gadu netiek pilnībā skaidrībā ar sāpošo ceļgalu, bet maija beigās sacensībās gūta arī pēdas trauma. Kā skaidroja pati sportiste, viņai bija "pēdas kaula smadzeņu tūska", kas liedzis trenēties lēkšanas disciplīnās. Tāpat viņai ir problēmas ar augšstilba mugurējo muskuli, kas ir "savilkts divās vietās".
Lai gan sportiste sezonas gaitā nekad līdz šim nebija saskārusies ar tik daudziem savainojumiem, Rio izdevies nostartēt izcili. Viņa īpaši pateicās Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV) un Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas ļāvuši treniņu procesā palīdzēt vīram, kurš bija arī klātienē Rio. "Viņš palīdzēja psiholoģiski smagos brīžos. Sacensības ir ļoti grūtas, sevišķi psiholoģiskā ziņā."
"Tagad saprotu, ka pēc sezonas jāņem lielāka atpūta. Parasti atpūšos tikai nedēļu un tad sāku trenēties, jo negribu neko iekavēt. Bet ķermenis tomēr prasa savu – atpūsties," piebilst Ikauniece-Admidiņa, kura šajā sezonā vairs nestartēs sacensībās, lai pilnvērtīgi varētu gatavoties nākamajai.