Ikaunieces-Admidiņas treneris: viņai ir milzīgs potenciāls, tur kalnus var gāzt  (27)

Ikauniece-Admidiņa sestdien izcīnīja ceturto vietu Rio olimpisko spēļu septiņcīņā, atkārtojot pagaidām labāko sniegumu Latvijas komandā šajā olimpiādē, ko paveica svarcēlāja Rebeka Koha.

"Latvijas daudzcīņā tas ir nebijis gadījums, par to liels prieks," saka treneris, norādot, ka varēja arī būt daudz labāk. "Sagatavota bija labi. Ātruma īpašības labas, izturības īpašības labas, mešanas disciplīnas kā vienmēr, var vēl uzlabot."

Runājot par sacensībām, treneris atgādina, ka jau no sākuma nav paveicies, jo sportiste pretēji noteikumiem ielikta daudz vājākā skrējienā, kas līdz ar to ietekmēja rezultātu. Savukārt augstlēkšanā, lai saudzētu kreiso kāju, pirmo reizi sportiste lēkusi no otra sāna un atspērusies ar labo kāju. "Šķēpmešanā ļoti sapriecājās par otro mēģinājumu, varēja trešo vēl labāku. Jā, trešais bija labāks, bet, ja "trāpītu šķēpā", būtu bijis vēl labāks. Par ātru sapriecājās. Sākums ar tām barjerām... Tur tie punkti sakrājas. Visādi brīnumi viens pēc otra. Bet ar visu to viņai ceturtā vieta un tuvu personīgajam rekordam."

Treneris jau kādu laiku centies pierunāt Ikaunieci-Admidiņu mainīt augstlēkšanas tehniku, taču "es neesmu diktators, lai uzspiestu savu viedokli, bet psihopāts gan laikam". Treneris saskata, ka tieši augstlēkšanas uzlabošana varētu nest augļus, jo lēkšanas tehnika viņai no otras puses ir laba. "Viņas lieliskā koordinācija, spēja saņemties ir lielais pluss."

"800 metru skrējienā un šķēpmešanā personīgie rekordi. Lēkšanā ir milzīgs potenciāls, jo tas nav tas, uz ko spējīga. Traucēja sportiskais niknums, drusku "čilo". Vairāk darba koncentrācijas, tad varētu daudz lielākus kalnus gāzt. Potences ir milzīgas. Augstumā personīgais ir 1,85 metri, bet tālumā 6,49 metri (sacensībās bija 1,77 un 6,12 metri). 100 metru barjerskrējienā vēl ir daudz punktu rezervē. Šoreiz varbūt nebija mūsu dienas, bet no otras puses labi nostartēts," uzskata Austrups.

Pēc Rio olimpiskajām spēlēm Ikauniece-Admidiņa noslēgs sezonu un sacensībās septiņcīņā šogad vairs nestartēs. "Sadziedēsim brūces. Septiņcīņa ir kā maratons – noskrien, tad jāatjaunojas un tad fiziski jānobriest nākamajam. Arī psiholoģiski jāatpūšas."

Rio olimpiskajā ciematā sportiste un treneris atbrauca vēl pirms atklāšanas, tāpēc Austrups vēlas pēc iespējas ātrāk braukt atpakaļ uz Latviju. "Gribu mājās, nevaru te vairs. Apnicis. Mājās dārzā zāle jāpļauj, pāraugusi būs."