Uldis Strautmanis: Pirmās olimpiskās nedēļas saldais ēdiens apēsts

Svētdienas vakara pārpildītais Rio olimpiskais stadions liecināja tikai par vienu – šeit būs 100 metru sprinta fināls. Tuvojoties stadionam pāris stundas pirms kulminācijas, pabraucam garām centrālajai ieejai, kur pulcējas cilvēku pūļi. Līdz šim biju redzējis garas rindas, arī šeit Rio uz sacensībām un atklāšanu bija pūļi, bet šis vakars pārspēj visu. Ja līdzjutēju rindas "čūsku" izstieptu garumā, tur sanāktu vairāk nekā olimpiskā stadiona apļa 400 metri.

Atmosfēra nelika vilties jau pusfinālā, kad visas tribīnes gaidīja Boltu, kuram uzgavilēt, un Getlinu, kuru izsvilpt. Ja pusfinālā Bolts ierasti pēc aizgulēšanās startā, visu atvinnēja distancē, tad finālā viņam pastaiga nebija. Šoreiz bija pamatīgāka aizgulēšanās startā, bet Getlins jau bija uzņēmis labu ritmu. Pēdējos apmēram 15 metros Boltam gan izdevās apdzīt Getlinu, bet tik viegli trešais zelts 100 metros planētas ātrākajam cilvēkam nenāca.

Rīkotāji laikam speciāli nebija salikuši citus finālus, kuriem būtu pievērsta sevišķi liela uzmanība vakarā, lai neaizēnotu Boltu. Tomēr viens puisis izdomāja sarīkot šovu pirms Bolta iznāciena. 1999. gadā "nepareizi skrienošais" Maikls Džonsons (atceramies viņa taisno stāju, ko daudzi neuzskatīja par skrējējam raksturīgu) 400 metrus veica 43,18 sekundēs, un šim rezultātam pietuvoties tā pa īstam neviens līdz šim nebija spējis. Līdz svētdienas vakaram Rio!

DĀR skrējējs Veids van Nīkerks, kurš pagājušajā gadā sasniedza savu personīgo rekordu 43,48 sekundes, šogad nebija izskrējis no 44 sekundēm. Priekšsacīkstēs 45,26 sekundes, pusfinālā 44,45 sekundes – nekas neliecināja par "sprādzienu". Un tribīnēs, visticamāk, neviens arī negaidīja pasaules rekordu. Finālā 24 gadus vecais DĀR skrējējs gandrīz izskrēja pat no 43 sekundēm, finišējot ar laiku 43,03 sekundes. Tribīnēs sākumā neticēja, ka ir pasaules rekords un tikai pēc brīža viņam tika sarīkotas ovācijas. Šķietami bezgalīgais Džonsons rekords labots uzreiz par 0,15 sekundēm. Vai arī šis rekords tagad noturēsies 17 gadus?

Pirmā nedēļa atnesusi daudzus citus varoņus un nesusi daudzus pārsteigumus. Olimpisko medaļu kolekcionārs Maikls Felpss skaisti atvadījās no olimpieša karjeras (no sportista?), peldbaseinā medaļas "sapeldēja" Keitija Ledeckija un Katinka Hošžu. Ar garu degunu Rio nācās atstāt tenisa zvaigznēm Novākam Džokovičam un Serēnai Viljamsai (sieviešu tenisā negaidīti laurus plūca Puertoriko spēlētāja Monika Puiga), Rafaels Nadals arī netika pie medaļas...

Latvijā pirmajā nedēļā neviens īsti negaidīja medaļas, tāpēc ko pārmest laikam būtu nevietā. Izcīnītās ceturtās vietas svarcelšanā Kohai un septiņcīņā Ikauniecei-Admidiņai ir labs panākums, ja ņem vērā, ka abas vēl ir jaunās paaudzes sportistes un īstais viņu laiks vēl ir priekšā. Ir šāvēja Upelnieka negaidītais starts, jo daudzi "speciālisti" viņu pieskaitīja "tūristu kategorijai". Turklāt viņš ceļazīmi uz Rio ieguva tikai neilgi pirms olimpiskajām spēlēm... Visas mūsu maratona skrējējas izturēja Rio "pekli", bet Prokopčuka bija pat tuvu desmitniekam, kas ir ļoti cienījami.

Noteikti lielākā vilšanās līdzjutējiem ir pludmales volejbolisti, kuriem pēc pasaules mediju prognozēm nākamnedēļ vajadzēja izcīnīt Latvijai medaļas. Tomēr puiši jau pēc grupu izlozes teica, ka nekāda vieglā pastaiga Kopakabanas pludmalē nebūs un grupa ir sarežģīta. Un tā arī bija. Diemžēl, Latvijai par sliktu. Jāpiebilst, ka no mūsējo grupas līdz ceturtdaļfinālam tikuši tikai kubieši, kuri uzvarēja grupā.

Bet kā norādīja Latvijas delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers, sports ir nežēlīgs. Latvija cer uz medaļām otrajā nedēļā, kā tas ir bijis pēdējās olimpiādēs. Kurš to varētu sarūpēt? Neminēsim. Atbalstīsim savējos. Priecāsimies par sasniegto, priecāsimies par sniegumu un neapbērsim ar mēsliem, ja kaut kas neizdodas. Jo šeit daudzi pasaules līmeņa atlēti ir "aplauzušies", tāpēc olimpiskās spēles ir interesantas, ka uzrodas kāds negaidīts pārsteigums. Ceram, ka arī šoreiz šo negaidīto patīkamo pārsteigumu sarakstā būs Latvijas vārds. Kā pirms 16 gadiem to izdarīja Igors Vihrovs.