Izgāzos kā veca sēta, īsi un paškritiski pēc Rio olimpiskajās spēlēs izcīnītās astotās vietas žurnālistiem sacīja Latvijas svarcēlājs Artūrs Plēsnieks.
Plēsnieks, startējot svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, raušanā pacēla 181 kilogramu, kas ir viņa personīgais rekords. Savukārt grūšanā viņš tika galā tikai ar pirmo svaru 218 kilogramiem, bet 223 un 225 kilogramus nepacēla.
"Slikti nostartēju. Visu gadu gatavojāmies šīm sacensībām, treniņnometnes, bet izgāzos kā veca sēta. Bijām gatavi sacensībām, gribēju vairāk nekā personisko rekordu, bet nesanāca," kritiski izteicās Plēsnieks.
Plēsnieks bilda, ka šoreiz arī konkurence bijusi ļoti sīva, jo startējuši sportisti, kuri pēdējos divos gados sacensībās īsti nav redzēti.
"Par manu rezultātu – nav attaisnojumu. Rezultāts maziņš. Raušanā kaut kā saņēmos uz trešo gājienu (paceļot personīgo rekordu), bet grūšanā nav komentāru. Treneris vairāk redzēja no malas, esot bijis spēka izsīkums. Kad uz krūtīm ņēmu, galva reiba, spieda ciet," par sacensībām teica Plēsnieks.
Latvijas svarcēlājs uzskata, ka labākajā gadījumā varētu 230-235 kilogramus pacelt. Tomēr viņam sacensībās iztraucēja pleca trauma. "Psiholoģiski nesavācos. Pa dienu vajadzēja pagulēt. Pa dienu nevarēju pagulēt, domas visādas... 230 kilogramus (grūšanā) esmu gatavs celt, bet kaut kas... Nevar vārdos aprakstīt, kas notika. Latviešu valodā nav tādu vārdu."
Savainojumu ietekmi minēja arī Plēsnieka treneris Eduards Andruškēvičs, norādot, ka sportistam ir ne tikai pleca, bet arī kājas trauma, kā arī pats nav bijis gatavs. "Traucēja plecs un kājas. Nedēļu. Fizioterapeiti palīdzēja, bet vajag pārbaudīt kājas un plecu."
Mazo savainojumu dēļ Plēsniekam pēdējās nedēļas treniņos nav bijusi maksimāla slodze, kas, iespējams, ietekmējis viņa spēka izturību. Pēc Andruškēviča teiktā, psiholoģiski sportists bijis gatavs, bet nav strādājušas kājas.
"Raušanā 180 kilogrami bija minimums, bet grūšanā 230 kilogrami. Ar 225 kilogramiem būtu vieta sešiniekā, kas bija mērķis. Palikām astotie. Par medaļām būtu grūti," bilst treneris.