Latvijas cīkstone Anastasija Grigorjeva pēc izstāšanās no Rio olimpiskajām spēlēm ļoti emocionāli pārdzīvoja savu neveiksmi, jo Brazīlijā bija ieradusies ar vienu mērķi – pacīnīties par medaļu.
"Par Londonu negribas runāt. Toreiz es sapņoju, ka gribu kļūt par olimpisko čempioni, bet tas nebija pamatoti. Tagad es uzskatu, ka biju viena no tām, kas ne tikai gribēja, bet arī varēja cīnīties par medaļām. Diemžēl, kā ir, tā ir," ar asarām acīs teica cīkstone. "Biju gatava atdot visus spēkus, noskaņojos kā uz pēdējo cīņu. Diemžēl, ar to bija par maz, lai tiktu uz goda pjedestāla."
Pēc piedzīvotā zaudējuma pasaules vicečempionei Risako Kavai rīta sesijā Grigorjevai nācās gaidīt japānietes nākamo cīņu, pēc kuras kļuva zināms, ka Grigorjeva saglabā cerības uz bronzu. Pēcpusdienā cīnoties gandarījuma turnīrā, Latvijas sportiste piekāpās polietei Monikai Evai Mihalikai, noslēdzot savu dalību Rio olimpiskajās spēlēs.
"Viņa guva vairāk punktu, mani izstumjot ārā. Jā, zināju, ka viņa ķeras kājās, un zināju, kā cīnīties. Bija daži labi momenti, kad "iegāju" kājās, bet tas bija ārpus paklāja un tur jau tiesneši lemj, vai dot vienu vai četrus punktus," par cīņu teica Grigorjeva. "Savukārt japāniete rīta cīņā bija labāka un uz šo brīdi viņa ir stiprāka. Ja arī pamainītu taktiku, diez vai tas dotu rezultātu."
Grigorjeva arī piebilda, ka cīņā pret polieti bijušas nelielas aizsardzības problēmas, tāpēc Polijas sportiste spējusi vairākas reizes ieķerties kājās.
"Žēl, jo pirms olimpiskajām spēlēm bija ieguldīts liels darbs. Rezultāts galīgi neatbilst ieguldītajam darbam. Redzot, cik smagi mēs trenējamies un kā trenējas citi... Trenējamies mēs, bet uzvar citi," spiesta atzīt Grigorjeva.