Rumbenieks savās otrajās olimpiskajās spēlēs karjerā izcīnīja 36. vietu 50 kilometru distancē. Pirms četriem gadiem Londonā viņš izcīnīja 45. vietu 20 kilometru soļojumā. Piektdien notikušajā 50 kilometru soļojumā startēja 80 sportisti, bet karstajos laika apstākļos finišu sasniedza tikai 49 soļotāji.
"Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm nav viegls. Jebkurš sportists, kurš ticis līdz olimpiskajām spēlēm, jau ir paveicis sasniegumu," pēc finiša teica Rumbenieks. "Katrs no mūsu komandas, kas šeit ir nonācis, ir pelnījis cieņu. Cilvēki nemaz nenojauš, kam iziet cauri olimpieši. Tas nav tik vienkārši. Un gatavoties 50 kilometriem valstī, kur trīs mēnešus gadā ir sniegs, nav tik viegli. Tas jau ir sasniegums, būt olimpietim."
Runājot par sacensībām, 28 gadus vecais soļotājs norādīja, ka fiziski labi juties un distances gaitā pat īsti nav bijuši brīži, kad jutis spēka izsīkumu. Latvijas soļotājs gatavojies sacensībām lielā svelmē, bet vējš no Atlantijas okeāna nedaudz atvieglojis sacensības.
"Salīdzinot ar Londonu, šoreiz bija daudz lielāka pārliecība, daudz baudāmāks soļojums. Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Trase ļoti patika. Labākā, kāda bijusi. Ir vairāki līkumi (soļošanas aplī), nav taisnu gabalu, kad tālumā redzu jau pagriezienu, bet līdz tam tālu jāsoļo. Tad sajūtas ir kā bezgalīgais ceļš būtu priekšā," sacensību gaitu raksturoja Rumbenieks. "Jutu, ka izspiedu no sevis maksimumu. Savu darbu daru no labākās sirdsapziņas un pašam pret sevi nav nekādu pārmetumu."
Rumbenieks nedomā mest soļošanu malā vai pāriet uz maratona skriešanu. "50 kilometru soļotāju var salīdzināt ar dzelzs vīru. Ja Dievs dos veselību, domāju, ka soļošu pēc četriem gadiem Tokijā. Mums Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) ir profesionāli ārsti un visu varam apvienot. Viss ir iespējams, ne tikai soļošanā, mums daudzos sporta veidos ir liels potenciāls."
Pēc Rio olimpiskajām spēlēm soļotājs nedomā atpūsties un turpinās trenēties. Kā bilst pats sportists, "tā krāsniņa ir jātur silta, nevar atlaist".