Lielākā īpatnība ir viena no olimpisko spēļu vērtībām – olimpiskā uguns. Sportisti ikdienā uguni redz tikai pa televizoru (vienā no TV kanāliem 24 stundas diennaktī rāda olimpisko uguni), bet nevienā no sporta arēnām tā neatrodas. Pat tuvumā. Vai olimpiskajā parkā, kā bija Sočos. Tādu necieņu pret vienu no olimpiskajām vērtībām neatceras pieredzes bagātākie kolēģi. Pēc atklāšanas olimpiskā uguns nebija manāma ne kādā no diviem stadioniem ("Maracana" vai olimpiskajā), ne olimpiskajā parkā, kur notiek lielākā daļa sacensību un kur ir liela cilvēku plūsma. Izrādās, olimpiskā uguns novietota Rio ostas rajonā, kas nav nemaz tik drošs. Turklāt klātienē olimpiskā uguns ir ļoti maziņa un ne ar ko īpašu neizceļas.
Savukārt olimpiskajā ciematā sportisti neilgi pēc ievākšanās saskārās ar pirmajām īpatnībām, kas mēdz notikt vēl joprojām. Piemēram, kādā numuriņā sportists vannas istabā atvēris krānu pie izlietnes, bet tajā brīdī sākusi tecēt duša. Tikmēr citā istabiņā pēc gaismas slēdža nospiešanas nez kāpēc atskanējis durvju zvans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!