XXXI vasaras olimpiskās spēles Rio. 15. diena - 26
Foto: AFP/Scanpix
Titulētais britu garo distanču skrējējs Mo Farahs sestdien guva uzvaru Riodežaneiro olimpisko spēļu 5000 metru skrējienā un kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu. Savukārt ASV sieviešu kvartets triumfēja 4x400 metru stafetē, sprinterei Elisonai Fēliksai izcīnot sesto olimpisko zeltu karjerā.

Farahs piecus kilometrus garo distanci stadionā veica 13 minūtēs un 3,30 sekundēs.

Otrais finišā ieskrēja ASV gargabalnieks Pols Kipkemojs Čelimo, kurš no Faraha atpalika sešas sekundes desmitdaļas. Viņu pēc skrējiena diskvalificēja, taču pēc iesniegtās apelācijas Čelimo tika atdota izcīnītā otrā vieta. Tikmēr pie bronzas medaļas tika Hagoss Gebrhivets no Etiopijas, kurš Lielbritānijas skrējējam zaudēja 1,15 sekundes.

Puskilometru pirms distances beigām Farahs sāka kāpināt skrējiena tempu. Vispirms Gebrhivets pēdējā aplī mēģināja apsteigt Farahu, taču titulētais skrējējs vēl pielika klāt tempu. Pēdējā taisnē arī Čelimo centās paskriet garām līderim, taču Faraham pietika spēka noturēt savus konkurentus aiz muguras.

Pirms četriem gadiem Londonas olimpiskajās spēlēs Farahs triumfēja 5000 un 10 000 metru distancēs. Lielbritānijas sportists kļuvis pirmo sportistu kopš 1976.gada, kurš divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas spējis triumfēt abās distancēs. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tas pa spēkam bija somam Lasem Virenam.

Savukārt 4x100 metrsu stafetes skrējiena finālā sievietēm Kortnija Okolo, Nataša Hestingsa, Filisa Frensisa un Fēliksa distanci veica trīs minūtēs un 19,06 sekundēs.

Pie sudraba godalgām tikmēr tika jamaikietes, kuras amerikānietēm zaudēja 1,28 sekundes, bet bronzu izcīnīja Lielbritānijas kvartets, kas zaudēja vēl 5,54 sekundes.

Fēliksa kļuva par seškārtēju olimpisko čempioni. Viņas kontā ir trīs olimpiskie zelti 4x400 metru stafetēs, divas augstākā kaluma godalgas 4x100 metru stafetē un viens čempiones gods arī 200 metru sprintā.

Šajās olimpiskajās spēlēs viņa par čempioni kļuvusi abās stafetēs, bet 400 metru sprintā viņa ieguva sudrabu.

Savukārt vīriešu 4x400 metru stafetē uzvarēja ASV kungu kvartets, sprinterim Lašonam Meritam izcīnot savu trešo olimpisko zeltu.

Finālā Ārmens Hols, Tonijs Makvejs, Gils Robertss un Merits distanci veica divās minūtēs un 57,30 sekundēs.

Tāpat kā dāmu sacensībās, arī kungu stafetē ASV aiz sevis atstāja Jamaiku, kas saviem principiālajiem konkurentiem zaudēja 0,86 sekundes. Tikmēr trešo vietu izcīnīja Bahamu kvartets, kas no amerikāņiem atpalika 1,19 sekundes.

Trīs sekundes simtdaļas aiz Bahamām finišēja beļģi, labojot Beļģijas rekordu. Tāpat nacionālo rekordu laboja arī Botsvāna, kas bija vēl 0,54 sekundes lēnāka.

Merits par olimpisko čempionu 4x400 metru stafetē pirmo reizi kļuva 2008.gadā Pekinā. Turpat viņš kļuva par čempionu 400 metru skrējienā, bet Riodežaneiro šajā pašā distancē palika trešais.

Robertsam un Holam šīs ir pirmās olimpisko spēļu medaļas, bet Makvejs pirms četriem gadiem Londonā 4x400 metru stafetē tika pie sudraba.

Tikmēr pretrunīgi vērtētā Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) skrējēja Kastera Semenja sestdien kļuva par olimpisko spēļu čempioni 800 metru distancē.

Finālā Semenja divus apļus veica minūtē un 55,28 sekundēs, labojot DĀR rekordu.

Tikmēr sudraba medaļu izcīnīja Burundi skrējēja Fransine Nijonsaba, kura DĀR skrējējai zaudēja 1,21 sekundi.

Bronzas godalgu ieguva Margareta Vambui no Kenijas, kura bija vēl četras sekundes desmitdaļas lēnāka.

Semenja pirms četriem gadiem Londonā ieguva sudraba medaļu.

Semenja pirmoreiz slavena kļuva 2009.gadā, kad pēc viņas uzvaras pasaules čempionātā dzimuma testu rezultāti radīja aizdomas, ka sportiste ir hermafrodīts. Testos Semenjai tika konstatēts paaugstināts vīrišķā hormona testosterona līmenis. Tāpat viņai ir visnotaļ vīrišķīgs ārējais izskats un miesasbūve. Tika pieļauta iespēja, ka Semenja varētu būt veikusi dzimuma maiņas operāciju.

Tomēr pēc gandrīz gadu ilgas izmeklēšanas un spekulācijām par sportistes dzimumu 2010.gada jūlijā Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) deva atļauju Semenjai startēt sieviešu sacensībās.

Vēl sestdien ASV vieglatlēts Metjū Sentrovics triumfēja Riodežaneiro olimpisko spēļu 1500 metru distancē.

Sentrovics distanci veica trīs minūtēs un 50,00 sekundēs, finišā par 0,11 sekundēm apsteidzot Taufiku Mahlufi no Alžīrijas.

Bronzas medaļu tikmēr izcīnīja Nikolass Viliss no Jaunzēlandes, kurš no Sentrovica atpalika 0,24 sekundes.

Sentrovics ir pirmais amerikānis kopš 1908.gada, kuram izdevies triumfēt 1500 metru skrējienā.

Pirms četriem gadiem Londonā Mahlufi kļuva par čempionu šajā distancē. Savukārt Riodežaneiro alžīrietis ticis arī pie sudraba 800 metros.

Savukārt Viliss 2008.gadā Pekinā tika pie sudraba 1500 metru skrējienā, bet Sentrovicam šī ir pirmā olimpisko spēļu medaļa.

Latviešu šķēpmetēja Zigismunda Sirmā principiālais konkurents Tomass Rēlers sestdien tika kronēts par Riodežaneiro olimpisko spēļu čempionu šķēpa mešanā.

Finālā vācietis Rēlers priekšpēdējā mēģinājumā šķēpu raidīja 90,30 metru tālumā.

Sudraba medaļu ar 88,24 metru tālu metienu izcīnīja Jūliuss Jego no Kenijas. Viņš savu vienīgo veiksmīgo metienu veica pirmajā mēģinājumā, bet ceturtajā metienā, būdams līdera statusā, guva kājas traumu.

Tikmēr bronzas godalgu ieguva Trinidadas un Tobago šķēpraidis Kešrons Valkots, kura rezultāts bija 85,38 metri.

2013. un 2014.gadā Rēlērs Eiropas ziemas kausa izcīņā palika otrais aiz Sirmā. Tāpat 2013.gadā viņš Eiropas U-23 meistarsacīkstēs tika pie bronzas, bet par čempionu toreiz tika kronēts Sirmais.

Šogad jūnijā vācietis šķēpu meta 91,28 un 89,30 metru tālumā, sezonas līdera statusā dodoties uz Eiropas čempionātu. Tiesa, Amsterdamā par vecā kontinenta čempionu kļuva Sirmais, bet Rēlers palika piektais.

Tikmēr Jego, kurš šķēpa mešanas pamatus apguvis tīmekļa vietnē "Youtube", pērn tika kronēts par pasaules čempionu.

Spānijas vieglatlēte Ruta Beitja sestdien kļuva par Riodežaneiro olimpisko spēļu čempioni augstlēkšanā.

Finālā spāniete ar pirmajiem mēģinājumiem pārvarēja 1,88, 1,93 un 1,97 metru augstumā novietotas latiņas, bet pārlēkt divus metrus viņai neizdevās.

Sudraba medaļu izcīnīja bulgāriete Mirela Demireva, kura arī pārlēca 1,97 metrus, taču viņai viens piegājiens vairāk pie 1,88 metru atzīmēs.

Pie bronzas tikmēr tika traumu nomocītā Horvātijas augstlēcēja Blanka Vlašiča. Arī viņa pārlēca tikpat lielu augstumu, taču katru latiņu horvātiete pārvarēja tikai ar otrajiem mēģinājumiem.

Zīmīgi, ka septiņcīņas sacensībās augstlēkšanas disciplīnā Nafisatu Tiama un Katarīna Džonsone-Tompsone lēca par centimetru augstāk nekā Beitja šodienas fināla.

Ja abām konkurentēm šīs bija pirmās olimpiskās medaļas, tad Vlašiča pirms astoņiem gadiem Pekinā tika pie sudraba.

Beitja šogad tika kronēta par Eiropas čempioni, atstājot aiz sevis Demirevu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!